Mūsu cilvēki

Aigars Tampe

Bijis Jūrmalas pilsētas domes deputāts vairākos sasaukumos.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izveidošanās un darbība

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izveidojusies, 1997.gada 21.jūnijā apvienojieties divām politiskām partijām - Apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Nacionāli Konservatīvajai partijai LNNK.

Sākotnēji Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustība (LNNK) noteikti neveidojās kā politiska partija, bet gan vairāk kā masu politiska organizācija, kura Latvijas neatkarības procesa kontekstā cīnījās par suverēnu Latvijas Republiku, kā arī izteica dažādas pretenzijas uz varu valstī.

Jāņa Maurīša (LNNK dalībnieks no 1988.gada 10.jūlija) raksts par LNNK izveidošanos.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai” (TB) tika izveidota 1993.gadā, lai piedalītos 5.Saeimas vēlēšanās. Tās sastāvā iekļāvās partijas un sabiedriskas organizācijas, kas par savu prioritāti izvirzīja Latvijas pilsoņu un latviešu nacionālo interešu aizstāvību, piemēram, 18.Novembra Savienība, Latvijas Nacionālā apvienība „Tēvzeme”.

TB/LNNK darbības svarīgāko notikumu uzskaitījums pa gadiem

1988.gada 26.jūnijā tika ievēlēta LNNK padome, kuras sastāvā ietilpa 14 cilvēki: Eduards Berklavs, Jānis Biezais, Juris Dobelis, Aivars Jakovičs, Roberts Kļimovičs, Juris Lomonovskis, Visvaldis Mucenieks, Andris Pauls – Pāvuls, Ilga Pūpola, Einars Repše, Diāna Repše, Anta Rudzīte, Dans Titavs un Valts Titavs.

1988.gada 10.jūlijā oficiāli nodibinājās organizācija LNNK tās dalībnieku pilnsapulcē Rīgā, Arkādijas parkā. Tajā piedalījās ap 2000 cilvēku. Šajā sapulcē tika pieņemts LNNK padomes paziņojums par organizācijas mērķiem, kur galvenokārt tika izvirzīta prasība atjaunot suverēnu Latvijas Republiku, kā arī tika izvirzīti citi uzdevumi: latviešu valodu noteikt par valsts valodu, izveidot Latvijas nacionālās karaspēka vienības, atjaunot nacionālo simboliku, tika analizēti arī citi pasākumi, kuru īstenošanas rezultātā maksimāli būtu uzsvērta Latvija neatkarība.

1988.gada 8.septembrī, balsojot LNNK padomes sēdē, vienbalsīgi tika pieņemta pamatnostādne, ka Latvijas Republikas sovjetizācija un iekļaušana PSRS sastāvā 1940.gadā ir nelikumīga, Latvijas Republikas iekļaušana PSRS sastāvā ir Latvijas okupācija. Tādējādi LNNK kā pirmā izvirzīja mērķi pārtraukt PSRS okupāciju Latvijā un virzīties uz neatkarīgās Latvijas Republikas atjaunošanu.

1988.gada 31.oktobrī LNNK lūdz Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidiju ņemt vērā Latvijas pamatiedzīvotāju prasību - demokrātiskas, patstāvīgas Latvijas valsts nodibināšanas dienu - 18.novembri - atjaunot kā Latvijas valsts svētkus, nosakot 18.novembri par nestrādājamu brīvdienu visā Latvijas teritorijā.

1988.gada 18.decembrī LNNK pieņemts memorands ANO Drošības padomei, lai Molotova - Ribentropa pakta noslēgšanas 50.gadskārtā Ģenerālās Asamblejas sesijā izskatītu jautājumu par Baltijas valstu suverenitātes atjaunošanu.

1989.gada 18.-19.februārī Ogrē izdevās organizēt LNNK pirmo kongresu, kur pieņemtie statūti un programma apstiprināja uzsākto politisko kursu. Par kustības galamērķi kongress pasludināja „neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas Valsts atjaunošanu", kā arī Latvijas vēsturisko robežu atjaunošanu, kas sākotnēji bija noteikts 1920. gada 11. augusta miera līgumā ar Krieviju. LNNK iestājās par sadarbību ar visām mērķu un uzskatu ziņā radniecīgām sabiedriski politiskajām organizācijām, biedrībām un klubiem.

1989.gada 28.maijā Rīgā, Nacionālā teātra zālē, notiek kustības LNNK otrais kongress, kur tika izskatīti dažādi aktuālie jautājumi, kā arī analizēta un izstrādāta turpmākā taktika. Viszīmīgākais kongresa panākums bija tas, ka bija izdevies panākt kongresa videoieraksta translāciju Latvijas televīzijā, kas iezīmējās kā neatkarības idejas propaganda, kā arī spēja noskaņot sabiedrību valstiski nacionāli. Kustībā nepilna gada laikā bija iesaistījušies vairāk nekā 8000 dalībnieku.

1990.gada 18.martā Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanās no izvirzītajiem 23 LNNK kandidātiem ievēlēti 18 cilvēki (E.Berklavs, J.Dobelis, E.Repše, A.Kiršteins, A.Krastiņš, I.Kalniņš, I.Geidāns, I.Silārs, V.Mucenieks, E.Cilinskis, J.Biezais, A.Seile, J.Karlsons, M.Kārkla, D.Vanags, R.Krūmiņš, O.Kostanda, Z.Ziediņš). LNNK bija ieguvusi 9 procentus no mandātu kopskaita.

1990.gada 26.maijā notika LNNK 3.kongress. Galvenokārt šajā kongresā pieņemtie lēmumi arī kļuva par pamatu tam, ka LNNK pati sāka virzīties uz pārveidošanos par politisku partiju. Tāpat kongresā apspriestais jautājums bija - jaunas programmas pieņemšana. Runājot par LNNK politisko darbību, A.Kiršteins kā galvenos veiktā darba virzienus minēja piedalīšanos Latvijas Republikas (LR) pilsoņu reģistrēšanā, Pilsoņu kongresa vēlēšanās un darbā.

1990.gada 2.novembrī pieņemta LNNK padomes rezolūcija „Par tautas deputātu statusu pārejas periodā". LNNK padome uzskata, ka citas valsts armijas un drošības dienesta darbinieku līdzdarbošanās LR valsts varas institūcijās ir pretrunā ar 1990.gada 4.maija deklarāciju „Par LR neatkarības atjaunošanu" un aicina Latvijas Republikas Augstāko padomi: anulēt vēlēšanu rezultātus vietējo padomju slēgtajos armiju apgabalos un slēgt šos apgabalus, samazinot deputātu skaitu attiecīgās padomēs; noteikt, ka tautas deputātu statuss Latvijas Republikā nav savienojams ar atrašanos citas valsts bruņoto spēku un drošības dienestu rindās.

1991.gada 22.februārī LNNK pieņem rezolūciju par organizētu tautas demonstrāciju par okupācijas karaspēka tūlītēju izvešanu no Latvijas Republikas.

1991.gada 25.maijā pieņemta LNNK 4.kongresa rezolūcija „Par kustības tuvākajiem uzdevumiem". Kongress uzdod saviem dalībniekiem un deputātiem visu līmeņu vēlētās struktūrās aktivizēt savu darbību šādos pamatvirzienos: LR pilsonības institūta darbības atjaunošana; pastāvīgā iedzīvotāju statusa noteikšanas nepieļaušana; imigrācijas likuma pieņemšana un realizēšana; likumīgo īpašnieku tiesību konsekventa ievērošana un aizsardzība zemes reformas īstenošanas gaitā; likumu par zemes reformu pilsētās un dzīvojamo namu denacionalizāciju pieņemšana un īstenošana. Atjaunot mantošanas tiesības saskaņā ar LR 1937.gada Civillikumu; LR valsts aizsardzības struktūru veidošana; pārejas periodā nelikumīgi privatizēto īpašumu atsavināšana un privatizācija atbilstoši LR likumiem; prioritātes noteikšana nacionālajai uzņēmējdarbībai; likuma par valsts valodu konsekventa īstenošana.

1991.gada 31.augustā Latvijas Nacionālās Neatkarības Kustības aicinājums LNNK deputātiem un visām pašvaldībām atbalstīt viedokli, ka Saeimas vēlēšanās var piedalīties tikai Latvijas Republikas pilsoņi.

 



1993.gada 17.februāra LNNK Valdes sēdē iesniegts projekts par LNNK deputātu kandidātu izvirzīšanas principiem Saeimas vēlēšanām: katrā rajonā LNNK nodaļa izvirza vienu deputāta kandidātu uz attiecīgo vēlēšanu apgabalu; LNNK padome izvirza ieteiktos deputātu kandidātus uz visiem pieciem apgabaliem; ēlēšanu apgabalos viena vieta paredzēta deputātu kandidātiem no trimdas latviešu LNNK nodaļām vai pazīstamiem trimdas juristiem, ekonomistiem, zinātniekiem; LNNK vēlēšanu sarakstos var tikt iekļauti kandidāti, kurus iesaka LNNK atbalstošās organizācijas Latvijā vai trimdas latviešu organizācijas.

1993.gada 5.Saeimas vēlēšanās LNNK startēja ar pilnu kandidātu sarakstu, startējot visos piecos vēlēšanu apgabalos. Iegūtās 15 deputātu vietas 5.Saeimā LNNK neapmierināja. Notika pieļauto kļūdu analīze un koncentrēšanās jaunam smaga darba cēlienam organizācijā, kā arī parlamentārajā opozīcijā. LNNK parlamentārās darbības galvenais virziens vienmēr ir bijusi latviešu nacionālo interešu aizstāvība. 5.Saeimas laikā šiem jautājumiem ir bijusi centrālā nozīme.

„Tēvzemei un Brīvībai”. 1993.gadā, lai piedalītos 5.Saeimas vēlēšanās, tika izveidota vēlēšanu apvienība „Tēvzemei un Brīvībai” (TB), kuras sastāvā iekļāvās partijas un sabiedriskas organizācijas, kas par savu prioritāti izvirzīja Latvijas pilsoņu un latviešu nacionālo interešu aizstāvību, piemēram, 18.Novembra Savienība, Latvijas Nacionālā apvienība „Tēvzeme”.

1993.gada 25.novembrī pieņemta LNNK konferences rezolūcija par repatriāciju. LNNK pieprasa Saeimai izveidot pastāvīgu repatriācijas komisiju, izstrādāt repatriācijas programmu un starptautiskajās organizācijās un starpvalstu sarunās aktīvi meklēt finansiālu palīdzību šīs programmas nodrošināšanai.

1994.gada 18.jūnijā notiek LNNK septītais kongress. LNNK kļūst par partiju. Kopš LNNK 6.kongresa LNNK iestājušies 796 jauni biedri un darbu uzsākušas piecas jaunas nodaļas. Uz šo brīdi LNNK ir 2373 dalībnieki, kuri darbojas 36 nodaļās. LNNK savas pastāvēšanas sešos gados ir kļuvusi par vadošo nacionāli konservatīvo politisko spēku Latvijā. Noteicošu nozīmi Latvijas politikā iegūst parlamentārie un demokrātiskie procesi, par kuriem cīnījās LNNK. Sāk darboties daudzpartiju sistēma. Šajos apstākļos, lai attīstītu savu programmu un veidotu nacionālajām interesēm atbilstošu politiku Latvijā, LNNK 7.kongress nolemj mainīt LNNK statusu, nosakot, ka ar šī lēmuma pieņemšanu, LNNK ir Latvijas Nacionāli konservatīvā partija-LNNK.

1994.gadā notikušās pašvaldību vēlēšanas iezīmē jaunu posmu LNNK politiskajā attīstībā. Šajās vēlēšanās LNNK uzvarēja Rīgā, kopā ar Latvijas Zaļo partiju (LZP) iegūstot 37% vēlētāju atbalstu un kopā ar pārējām Nacionālo spēku apvienības organizācijām, arī Apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”, izveidoja vairākumu Rīgas domē. Arī citās Latvijas pilsētās un rajonos darbojās vairāk nekā 70 LNNK pašvaldību deputāti.




1995.gada 3.oktobrī, apzinoties nepieciešamību apvienot nacionālo politisko partiju darbu mūsdienīgas un ekonomiski attīstītas nacionālas valsts veidošanā, īstenot saimnieciskus un sociālus pārveidojumus un veidot izglītotu kultūras sabiedrību Latvijā, Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai", LNNK un LZP koalīcija un Latvijas Zemnieku Savienība vienojas turpināt Nacionālā bloka darbību 6.Saeimā, izveidojot tajā pārstāvēto partiju koalīciju, kā arī izsaka gatavību strādāt pie valdības veidošanas.

1995.gada 7.oktobrī notika LNNK padomes sēde. Galvenās debates bija saistītas ar notikušajām Saeimas vēlēšanām, kad par LNNK un LZP koalīciju bija nobalsojuši 58 000 vēlētāju. Visi ievēlētie LNNK deputāti Saeimā ieiet ar plus zīmi, kas pierāda, ka viņi ir pietiekami populāri.

1996.gada 30.martā notika LNNK 9.kongress. Tika ievēlēts jauns LNNK priekšsēdētājs - Andrejs Krastiņš, kā arī priekšsēdētāja vietnieks Aristids Lambergs.

1997.gadā 10.kongresā LNNK galvenais uzdevums bija izteikt atbalstu partijas apvienošanai ar Apvienību „Tēvzemei un Brīvībai" (TB). LNNK jubilejas kongresā partijas biedri, balsojot personāli, atbalstīja partijas apvienošanos. Tomēr, aptuveni ¼ daļa bija pret apvienošanos. Par LNNK priekšsēdētāju ar lielu balsu vairākumu ievēlēts Saeimas deputāts Juris Dobelis, par vietnieku - Pēteris Tabūns.

1997.gadā Apvienībai „Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Nacionāli Konservatīvajai partijai LNNK apvienojās, izveidojot vienu politisku partiju - Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK).

1997.gadā Saeimas plenārsēdē ar 73 Saeimas deputātu balsīm Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvis Guntars Krasts tika apstiprināts Latv ijas Republikas Ministru prezidenta amatā.







1998.gada 3.oktobrī notika 7.Saeimas vēlēšanas un Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) ieguva 140 773 balsis, kas sastādīja 14,7% no visām vēlētāju balsīm. Saeimā no TB/LNNK deputātu kandidātu saraksta tika ievēlēti 17 deputāti.

1998.gada Saeimas vēlēšanas notika vienlaikus ar TB/LNNK ierosināto referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā.








1999.gada vasarā TB/LNNK izmantoja valdības krīzi un panāca stingrāku Valodas likuma prasību ieviešanu valstī.









 









 









2002.gada 5.oktobrī 8.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK ieguva 7 deputātu vietas, iegūstot 5,4% no vēlētāju balsīm.









 









2004.gada 12.jūnijā Eiropas Parlamenta vēlēšanās TB/LNNK ieguva plašu atbalstu no vēlētāju puses - 29,89% balsu jeb 4 vietas Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamentā darbojās četri TB/LNNK deputāti - Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle un Inese Vaidere. 








2005.gada 12.maijā Saeima pieņēma PSRS komunistiskā režīma noziegumu nosodījuma deklarāciju. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas deputāts Pētris Tabūns paziņoja, ka Latvijas tauta šo brīdi ir gaidījusi jau 15 gadus. Viņš pateicās 8.Saeimai par drosmi, beidzot pieņemot šo dokumentu.

2005.gada 26.maijā Latvijas Republikas Saeimā valdošais vairākums steigā nobalsoja par Eiropas Padomes Vispārējo mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ratificēšanu. Pret balsoja Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija, kā arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) deputāts Leopolds Ozoliņš un "Jaunā laika" (JL) deputāts Paulis Kļaviņš. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai" / LNNK joprojām atzīst, ka pārāk plašā Konvencijas attiecināšana uz dažādām iedzīvotāju grupām bez skaidras minoritātes izpratnes nav latviešu tautas interesēs.

2005.gada 1.septembrī "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas deputāti sagatavoja un iesniedza Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas pastiprina atbildību par kapu apgānīšanu un postīšanu.

2005.gada 23.novembrī Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK rīkoja konferenci par Pilsonības likumu un tajā nepieciešamajiem grozījumiem.

2005. gada 1. decembris. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimā iesniedza grozījumus Pilsonības likumā.

2006. gada 1.martā TB/LNNK atbalstīja skolotāju prasības valdībai.

2006.gada 16.martā Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pārstāvji godināja kritušo karavīru piemiņu Kurzemes Brāļu kapos Lestenē.

2006.gada 17.martā Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK aicināja aizliegt čekistiem un interfrontistiem kandidēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

2006.gada 24.martā Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza Saeimas prezidijā grozījumus Krimināllikumā, kas dotu iespēju sodīt krāpšanā iesaistītas personas, kuras kārto naturalizācijas eksāmenu citu personu vietā.

2006.gada 31.martā Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK iesniedza grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz mazo invaliditātes pensiju saņēmējiem neatkarīgi no viņu darba stāža piemērot tādas pašas piemaksas kā mazo vecuma pensiju saņēmējiem.

2006.gada 19.maijā Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza izskatīšanai Saeimā pilnīgi jaunu Repatriācijas un izceļošanas likumu, kura galvenais mērķis ir veicināt latviešu atgriešanos dzimtenē, kā arī valstij nelojālo okupācijas laikā iebraukušo personu brīvprātīgu izceļošanu.

2006.gada 25.maijā Roberts Zīle rīkoja preses konferenci par būtisku nodokļu izmaiņu projektu iesniegšanu Saeimā.

2006.gada 31.maijā Rīgas domes Kultūras, mākslas un reliģijas lietu komiteja Helmī Staltes vadībā atbalstīja nepieciešamā finansējuma piešķiršanu 1991. gada barikāžu piemiņas zīmes izgatavošanai.

2006.gada 12.jūnijā Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK aicināja labējās partijas līdz vēlēšanām pieņemt Okupācijas muzeja likumu.

2006.gada 21.jūnijā TB/LNNK Saeimas frakcija tikās ar Izglītības un zinātnes ministri Baibu Rivžu un vienojās, ka Izglītības un zinātnes ministrija pievērsīs īpašu uzmanību Latvijas vēstures apguvei skolās, kur to eksperimentālā kārtā septembrī sāks pasniegt kā atsevišķu mācību priekšmetu.

2006.gada 12.septembrī Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza izskatīšanai Saeimā trīs likumprojektus, kas balstās uz TB/LNNK Ministru prezidenta kandidāta Roberta Zīles izstrādāto sociālekonomisko programmu - grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", kā arī jaunu likumu "Par valsts nodevu par notariālo darbību izpildi mājokļa īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā".

2006.gada 14. septembrī Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā, kas paredz 5% vēlēšanu barjeras ieviešanu pašvaldībās ar vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju.

2006.gada 7.oktobrī 9.Saeimas vēlēšanās TB/LNNK ieguva 6,94% no vēlētāju balsīm. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK 9.Saeimas vēlēšanās startēja ne tikai kā nacionāla partija. Tā piedāvāja sociāli ekonomisko programmu, kas vērsta uz sabiedrības vidusslāni un sociāli mazaizsargāto daļu.

2007.gada 19.februārī par Rīgas domes priekšsēdētāju kļūst Jānis Birks, viņš pārņem Rīgas domes vadību sarežģītā situācijā, tāpēc atzīst, ka būs daudz jāstrādā, lai atgūtu nokavēto: „Atlikušajos divos gados izdarīsim visu, kas iepriekšējos divos nav izdarīts. Rīgas atslēga ir drošās rokās".

2007.gada 25.augustā Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK dome atbalstīja Apvienības ministru darbu valdībā, vienlaikus aktīvāk iezīmējot un aizstāvot Apvienības pozīciju sabiedrībai būtiskos jautājumos. Domnieki uzsver, ka ir jāturpina darbs valdības koalīcijā, bet nav jākautrējas paust arī savu atšķirīgo viedokli būtiskos jautājumos.

2007.gada 14.septembrī TB/LNNK Saeimas frakcija iesniedza Saeimas prezidijā grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ļaus policijai bargāk vērsties pret Brīvības pieminekļa un citu nacionālo simbolu apgānītājiem.

2007.gada 17.septembrī Roberts Zīle ierosināja grozījumus likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'', kas vērsti uz taisnīgākas nodokļu sistēmas ieviešanu, kā arī inflācijas samazināšanu, ierobežojot patēriņu, kas saistīts ar nekustamā īpašuma tirdzniecībā iegūtu līdzekļu nonākšanu tautsaimniecībā.

2007.gada 28.septembrī Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza grozījumus likumā „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu", paredzot šī statusa piešķiršanu arī personām, kas „piedalījās nacionālo karavīru vienību bruņotā pretošanās cīņā pret okupācijas režīma militārajiem formējumiem".

2008. gada 21.janvārī Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valde nolēma aicināt Ordeņu kapitulu nepiešķirt Triju Zvaigžņu ordeni Krievijas vēstniekam Latvijā Viktoram Kaļužnijam, ņemot vērā viņa vairākkārtējo jaukšanos Latvijas iekšējās lietās.

2008. gada 23. februārī Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pēc domes sēdes ir noteikusi ne tikai partijas darbības taktiku un stratēģiju, bet arī definējusi pozīciju jautājumos, kas saistīti ar Latvijas enerģētiskās neatkarības palielināšanu, kas ir izšķirošais faktors, lai neieslīdētu atpakaļ Krievijas ietekmes zonā. Tajā pašā domes sēdē R.Zīle aicina partijas biedrus sasparoties jaunam darba cēlienam.

2008.gada 3.martā Ministru kabinets atbalsta TB/LNNK pārstāvja, Tieslietu ministra Gaida Bērziņa iniciatīvu par finansiālu atbalstu Mores kauju piemiņas parka labiekārtošanai, kā arī vairākām karavīrus apvienojošām organizācijām, to skaitā, Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai un Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai.

2008.gada 10.martā Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija iesniedza izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā, kas paredz krimināli sodīt par Latvijas valsts okupācijas fakta publisku noliegšanu vai publisku aicinājumu noliegt okupācijas faktu. TB/LNNK frakcijas piedāvātais sods par šādu kriminālpārkāpumu - brīvības atņemšana līdz trim gadiem vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

2008.gada 5.martā Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš vērsa Latvijas sabiedrības uzmanību uz Valsts valodas likuma pārkāpumiem un uzdeva Valsts valodas centram izstrādāt darbības stratēģiju, lai ilgtermiņā panāktu Valsts valodas likuma normu ievērošanu.

2008.gada 27.maijā TB/LNNK pārstāvis, Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks aktualizēja jautājumu par cilvēku ar invaliditāti integrēšanu darba tirgū, uzsverot, ka struktūrfondu izlietojums jāpadara mērķtiecīgāks, lai tas sniegtu pēc iespējas lielāku atdevi, radot un ilgtermiņā nodrošinot darbavietas vienai no sociāli mazaizsargātajām sabiedrības grupām. Vēlāk Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valde uzdod TB/LNNK pārstāvošajiem ministriem veicināt Ministru kabineta lēmuma pieņemšanu par ANO Konvencijas par cilvēku ar invaliditāti tiesībām ratifikāciju.

2008.gada 30.maijā Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakcija norāda, ka patlaban Ministru kabineta apritē esošais Augstākās izglītības likumprojekts, kā arī publiskajā telpā izskanējušais Latvijas augstskolas - Daugavpils universitātes - pārprastas sadarbības piemērs ar Krievijas fondu „Krievu pasaule", liecina par prokrieviski orientētu spēku centieniem Latvijas augstākās izglītības sistēmu atkal pagriezt Krievijas virzienā. Apvienība skaidri pauž viedokli sabiedrībai, ka nav pieļaujama valsts valodas pozīciju vājināšana Latvijas augstākajā izglītībā.

2008.gada 7.jūnijā Valmierā notiek Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK domes svinīgā sēde, kas veltīta Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibināšanas divdesmitajai gadadienai.

2009.gada 27.aprīlī TB/LNNK valde aicina Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie ekonomikas atbalsta pasākumu īstenošanas.

2009.gada 8.maijā tika iepazīstināts ar TB/LNNK un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījumu „Uzskati par patriotismu". Pētījums atklāja, ka tikai 26% iedzīvotāju atzīst: "Noteikti esmu Latvijas patriots".

2009.gada 6.jūnija pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās TB/LNNK Latvijā ieguva vidēji 10% vēlētāju balsu, Kurzemē, Valmieras un Balvu pusē pārsniedza 15%, bet Liepājas rajona Kalētu pagastā - pārliecinoša uzvara ar 30% balsu. Vēlētāji izteikuši uzticību un atbalstu Robertam Zīlem - viņš pārstāvēs Latviju Eiropas Parlamentā.