Romāns Naudiņš: Jāsniedz plašākas manevra iespējas mikrouzņēmējiem

21.03.2013 15:08

Foto: Saeima.

Romāns Naudiņš, LR 11.Saeimas deputāts (Nacionālā apvienība VL!-TB/LNNK)

Drīzumā apritēs trīs gadi kopš Latvijā ieviests Mikrouzņēmuma nodokļa likums. Tas palīdzējis neskaitāmiem uzņēmējiem realizēt jaunas uzņēmējdarbības idejas, saglabāt savu saimniecisko darbību, kā arī iziet no ēnu ekonomikas.

Nav šaubu, ka šis pieņemtais likums ir viens no labākajiem Saeimas darbiem attiecībā uz mazo uzņēmējdarbību.

Mēnesi atpakaļ sagatavoju un iesniedzu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā priekšlikumus, kuri ļautu mikrouzņēmējiem strādāt ar plašākām manevra iespējām. Un, proti, ļaut mikrouzņēmējiem pieņemt darbā līdz 10 darbiniekiem līdzšinējo piecu darbinieku vietā, kā arī paaugstināt mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksni līdz 100 tūkstošiem latu. Diemžēl, šo manu iniciatīvu Saeimas Budžeta un finanšu komisijā vairākums to noraidīja. Gala vārds būs Saeimai.

Kādēļ šie grozījumi būtu vērtīgi uzņēmējiem un tautsaimniecībai, mēģināšu izskaidrot šajā rakstā.

Pirmkārt, Eiropas Savienības komisijas defenīcija 2003/361/EC nosaka, ka mikrouzņēmums ir līdz 10 darbiniekiem. Latvijas likumdošana šobrīd nosaka piecu darbinieku robežu.

Kādēļ Eiropas komisija definē 10 darbiniekus?

Šis skaitlis nav no pirksta izzīsts, bet gan vēsturiski veidojies iezīmējot mikrouzņēmumus kā ģimenes uzņēmumus, kuros dzimst uzņēmējdarbības ideja, tā pakāpeniski no mikro idejas pārtop makro idejā. No nelieliem ģimenes uzņēmumiem, kuros strādā līdz 10 darbiniekiem, rodas nākotnes veiksmes stāsti. Piemēram, no ģimenes uzņēmumiem par pasaulē pazīstamiem zīmoliem kļuvuši Roberts Bošs, Lidl, Rossmann, konditoreja Coppenrath & Wiese, Weber. Šie un daudzi citi uzņēmumi ir radīti strādājot plecu pie pleca dēlam un tēvam, kuri ap sevi pulcējuši pārējos ģimenes locekļus un draugus. Visus šos uzņēmumus starta etapā vieno viens skaitlis-desmit. Tā ir cilvēku kopa, kuras robežās veidojas ģeniālas uzņēmējdarbības idejas. Izejot no šiem vēsturiskiem piemēriem, Eiropas komisija ir definējusi, ka mikrouzņēmus ir 10 darbinieku robežās.

Kādēļ nepieciešami mikrouzņēmumā vairāk kā pieci darbinieki?

Jau minēju, ka mikrouzņēmumi pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi. Tā ir iespēja uzņēmējdarbības uzsācējam izveidot uzņēmuma struktūru, kurā būtu nodarbināts lietvedis, grāmatvedis, apkopējs, sekretārs, IT speciālists un dažādi citi palīgstrādnieki. Tas nenozīmē, ka šie darbinieki tiks nodarbināti ar pilnu slodzi. Pārsvarā mikrouzņēmumu starta etapā darbinieki strādā pusslodzi, vai pat ceturtdaļslodzi. Piemēram, mikrouzņēmējam būtu iespēja pieņemt darbā IT speciālistu, kurš uzturētu mikrouzņēmuma interneta mājas lapu un aktīvi izvērstu uzņēmuma reklāmu sociālajos tīklos.

Ļaujot mikrouzņēmumā nodarbināt vairāk kā piecus darbiniekus, mēs radām iespēju jaunam uzņēmējam ap sevi veidot komandu, vadīt to, būt atbildīgam par saviem darbiniekiem un gūt pieredzi strādājot plašākā komandā. Zināmā mērā mikrouzņēmums līdz 10 darbiniekiem būtu miniatūra struktūra lielam uzņēmumam un lieliska skola nākotnes lielākiem izaicinājumiem. Šobrīd mikrouzņēmējs savā komandā var pieņemt tikai četrus cilvēkus. Tas ir nepietiekams skaits. To atzīst arī Eiropas komisijas tautsaimniecības eksperti, kuri, kā jau minēju, mikrouzņēmumu definējuši ar pieļaujamiem 10 nodarbinātiem.

Palielinot nodarbināto skaitu mikrouzņēmumos, nepieciešams arī palielināt mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījuma slieksni līdz 100 tūkstošiem latu. Tas ļautu pagarināt jauniem uzņēmējiem ieskrējiena celiņu uzsākot uzņēmējdarbību, nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar konkurētspējīgu atalgojumu, kā arī iespēju darbiniekiem brīvprātīgi veikt lielākas sociālās iemaksas.

Atzīmēšu, ka mikrouzņēmumu īpašnieki maksā ne tikai kopējo mikrouzņēmuma nodokli 9% apmērā, bet arī 10% nodokli no savas peļņas. Neaizmirsīsim, ka arī mikrouzņēmumā izmaksājot atalgojumu cilvēki pērk ikdienas pakalpojumus un maksā vēl 21% pievienotās vērtības nodokli.

Palielināt mikrouzņēmumu darbinieku skaitu un apgrozījumu ir savarīgi tieši šobrīd. Daudzi mikrouzņēmēji ir izveidojuši stabilus uzņēmumus, bet vēl nav gatavi spert tālāko soli, atsakoties no mikrouzņēmuma nodokļa maksāšanas režīma. Iemesls ir gaužām vienkāršs. Darbaspēka nodoklis Latvijā vēl aiz vien ir pārāk augsts. Starpība starp Latvijas un Vācijas darbaspēka nodokļa kopējo likmi ir 30% punkti. Tas samazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju, sniedzot pakalpojumu un ražojot preci. Esošā Saeima un valdība ir uzsākusi nodokļu samazināšanu darbaspēkam, un līdz 2015.gadam tas būs pamanāms katram darba ņēmējam un uzņēmējam salīdzinot  vēl ar neseno pagātni. Ar to, protams, nebūs pietiekami. Ceru, ka Saeima kopīgā darbā atradīs spēkus un darbaspēka nodokļa likmes samazināšanai pieņemsim vēl drosmīgākus soļus, lai jau pēc dažiem gadiem mikrouzņēmēji varētu teikt- “Mēs esam uzaudzējuši pietiekamus muskuļus un varam iesoļot jau nākamajā nodokļa maksāšanas režīmā”.

Ceru, ka Saeima atbalstīs manus iesniegtos grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, un beidzamo divu Saeimas sēžu vairākuma lēmums atlikt izskatīt likuma grozījumus ir tikai pārpratums. Politiķu sejai jābūt vērstai pret uzņēmējiem, jo tieši pateicoties uzņēmējdarbības sektoram un to darbiniekiem, mēs saņemam savu ikmēneša deputāta atalgojumu.

Iet atpakaļ