Mūsu cilvēki

Ervīns Grāvītis

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes loceklis.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Roberts Zīle: Jāizmanto Eiropas Komisijas dotā "zaļā gaisma" ātrvilcienam uz Eiropu

19.10.2011 19:14

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts (ECR/VL-TB/LNNK).

"Tas ir apsveicams solis no Eiropas Komisijas, un jo īpaši no atbildīgā komisāra Sīma Kallasa puses, kas dod skaidru politisko signālu par atbalstu ES dalībvalstis savienojošiem transporta projektiem. "Rail Baltica" otrās kārtas jeb jauna Eiropas platuma sliežu ceļu izbūves no Tallinas līdz Varšavai iekļaušana Eiropas transporta tīklā (TEN-T), kas varēs pretendēt uz ES programmas "Savienojot Eiropu" finansējumu, nozīmē, ka jau pēc gadiem piecpadsmit Latvijas iedzīvotāji uz Varšavu varētu doties ar ātrvilcienu ", komentējot Eiropas Komisijas šodien publiskoto lēmumu par to, kurus projektus iekļaut programmā "Savienojot Eiropu", atzina Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Viņš teica: "Zīmīgi, ka Eiropas Komisijas plānā neparādās nedz daudzu piesauktais Rīgas-Maskavas ātrvilciens, nedz Ventspils - Maskavas līnijas elektrifikācija. Atbalsts "Rail Baltica" projektam kā Eiropas platuma dzelzceļa līnijai un Ventspils savienojumam ar Krieviju un Baltkrieviju kā esošā sliežu ceļa uzlabošanai skaidri ataino ES prioritātes. "Savienojot Eiropu" programma par Eiropas nodokļu maksātāju naudu ir domāta Eiropas, nevis Eirāzijas savienībai, lai kā tas dažiem nepatiktu".

"Es arī gribētu norādīt, ka aplams ir izrādījies dažu amatpersonu līdz šim uzturētais mīts, ka ātrvilciena projekts uz Eiropu nav īstenojams, jo TEN-T projektus ES finansē tikai 25% apmērā, bet Latvijas valstij nebūtu iespējams segt 75% no vairāk nekā 1,2 miljardus eiro lielajām projekta izmaksām Latvijā. "Savienojot Eiropu" projektiem ir paredzēts kopumā novirzīt arī 10 miljardus eiro no Kohēzijas fonda līdzekļiem, kas t.s. "kohēzijas valstīm" ļaus saņemt ES finansējumu līdz pat 85% apmērā no projektu izmaksām. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisija faktiski ir devusi "zaļo gaismu" ātrvilcienu līnijas izbūvei no Tallinas uz Varšavu pamatā par ES naudu, un tagad tikai no Baltijas valstu valdību saskaņotas un atbildīgas rīcības ir atkarīgs, vai projekts tiks īstenots".

"Viens no pirmajiem Latvijas jaunās valdības uzdevumiem būs uzsākt intensīvu darbu kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem pie "Rail Baltica" otrās kārtas projekta gatavošanas. Svarīgi būtu arī līdz galam īstenot projekta pirmo kārtu, pabeidzot esošo sliežu atjaunošanu, un pilotprojekta veidā pa tām palaižot pasažieru vilcienu ar ātrumu līdz 120 kilometriem stundā. Tas ir politisks lēmums, kas skaidri parādīs, uz ko šī valdība ir orientēta - Eiropas Savienību vai Eirāzijas savienību", uzsvēra R. Zīle.

Eiropas Komisija šodien apstiprināja sarakstu ar Eiropas nozīmes transporta projektiem, kurus nākamajā finansēšanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam varētu atbalstīt no ES jaunās programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai "Savienojot Eiropu" (Connecting Europe Facility, CEF).

Programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai paredzamais apjoms ir 50 miljardi eiro (40 miljardi CEF un 10 rezervēti miljardi no Kohēzijas fonda transporta projektiem). 31,6 miljardi eiro paredzēti transporta projektiem, 9,1 miljards paredzēts projektiem enerģētikā, un 9,1 miljardi - investīcijām informāciju tehnoloģijās. Šī programma ir budžeta paketes daļa nākamajam finansēšanas periodam no 2014. līdz 2020.gadam, par ko jāvienojas Eiropas Padomei un Eiropas Parlamentam.

Informāciju sagatavoja Rolands Pētersons, Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas preses asistents.

Iet atpakaļ