Mūsu cilvēki

Aigars Strupulis

Jelgavas novada deputāts, Jelgavas pilsētas galvenais speciālists nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Roberts Zīle: Iestāšanās eirozonā ģeopolitiski nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas "nokaušanu""

28.02.2013 14:44

"Latvijas Gāzes" sagatavotie Enerģētikas likuma grozījumi, kurus vakar atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija, pārsvītro jebkādas izredzes uz konkurenci Latvijas gāzes tirgū pārskatāmā nākotne. Ja tie izpelnīsies Saeimas vairākuma atbalstu, tiks nodarīts būtisks kaitējums Latvijas ekonomikas konkurētspējai, kā arī veicināta politiskā atkarība no Krievijas, uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

"Diemžēl, gāzes monopola lobijs Latvijas politikā ir tik spēcīgs, ka Saeimas deputāti ir gatavi pat uz visai neordināru rīcību - aiz slēgtām durvīm darīt valdības darbu, pieņemot lēmumu, kas faktiski robežojas ar valsts stratēģiskās politikas maiņu", norāda R. Zīle "Neskatoties uz to, ka valdībai ir jārisina sarunas ar "Latvijas Gāzes" privātā īpašnieka "Gazprom" pārstāvjiem par tirgus liberalizāciju, un šobrīd tiek gatavots valdības atzinums par t.s. ES trešās enerģētikas paketes ieviešanu Latvijā, uz ko attiecas arī Tautsaimniecības komisijas atbalstītie likuma grozījumi, Saeimas deputāti ir pasteigušies "ielikt kāju durvīs", no savas puses faktiski pasakot, ka nekāda tirgus liberalizācija Latvijā nav vajadzīga. Citiem vārdiem - lai tiktu uz īsu audienci pie Krievijas premjera, Latvijai ir jānoliecas tik zemu, ka tas kļūst pat uzkrītoši nepieklājīgi".

R. Zīle arī atzīst, ka likuma grozījumos piedāvātā gāzes tirgus liberalizācijas atlikšana līdz brīdim, kad Latvija tieši pievienosies jebkuras ES dalībvalsts, izņemot Igaunijas, Lietuvas un Somijas, savstarpēji savienotai sistēmai, pēc būtības nozīmē, ka šāda savienošana nekad nenotiks. "Tas ir vistas un olas princips", norāda R. Zīle, "mēs nevaram gaidīt trešās puses investoru ienākšanu tirgū, iekams nav sagatavota attiecīga likumdošana, kas nodrošina viņiem brīvu piekļuvi gāzes pārvadei, vai arī tiesības šādu pārvades tīklu veidot pašiem. Savukārt "Latvijas Gāze" un Saeimas Tautsaimniecības komisija piedāvā piekļuvi tirgum ieviest likumdošanā tikai tad, kad šādi investori būs parādījušies. Tas ir absurds", uzsver R. Zīle.

EP deputāts arī atzīst, ka gadījumā, ja Saeima atbalstīs ierosinātos Enerģētikas likuma grozījumus, tiks pielikts trekns punkts kopīgam un ES finansiāli atbalstītam sašķidrinātās gāzes terminālim Baltijas valstīs. "Protams, ar dažādu "investoru" aktivitātēm šis projekts jau iepriekš ir "veiksmīgi" novilcināts, iedragājot Latvijas iespējas par to vienoties politiskā līmenī", uzskata R. Zīle. " Tikmēr mūsu kaimiņi savu mājasdarbu likumdošanas sagatavošanā ir izdarījuši - Lietuvā ir nodrošināta trešās puses pieeja gāzes tīkliem no 2014., bet Igaunijā - no 2015. gada 1. janvāra. Šobrīd Latvija ir tā, kas ne tikai atsakās liberalizēt savu tirgu, bet traucē to darīt arī pārējām Baltijas valstīm".

"Svarīgi arī saprast, ka ES gāzes tirgus liberalizācijas direktīvas izņēmuma punkts, kas ļauj liberalizāciju atlikt Somijai, Igaunijai un Latvijai, nebija Briseles vēlme - to panāca šo valstu gāzes uzņēmumi un atbildīgās ministrijas. Šīs valstis no šī izņēmuma stāvokļa var atteikties jebkurā brīdī, ko sekmīgi izdarīja Igaunija. To labi saprot arī "Latvijas Gāze", kas gatavojas strādāt ar sašķidrinātās gāzes sezonālo uzglabāšanu, kas varētu tikt ņemta no šķidrās gāzes termināļa Lietuvā.

"Krievijas āķis, uz kura mēdz uzķerties arī Latvijas politiķi, šajā gadījumā ir skaidrs - ja neveiksiet tirgus liberalizāciju, jums būs viena gāzes cena, ja veiksiet - pilnīgi cita, daudz augstāka. Ja mēs šim spiedienam pakļaujamies, mēs faktiski ejam Ukrainas un Baltkrievijas ceļu, kur manipulācija ar gāzes cenām tiek izmantota kā Krievijas politiskās ietekmes instruments. Turklāt sabojājam attiecības ar kaimiņiem un akcentējam Latvijas ģeopolitiskās virzības maiņu. Faktiski, ja mēs atsakāmies no gāzes tirgus liberalizācijas, argumenti par ģeopolitiskās drošības iegūšanu no eiro ieviešanas kļūst vienkārši smieklīgi. Tā nespēs kompensēt gāzes tirgus liberalizācijas "nokaušanas" efektu. Gāzes monopols kā ierocis ģeopolitisko interešu īstenošanai ir daudz spēcīgāks nekā piederība monetārai savienībai", uzsver R. Zīle.

Viņš arī norāda, pēc slānekļa gāzes masveida ieguves uzsākšanas pēdējos gados gāzes cena gan ASV, gan Eiropā ir ievērojami samazinājusies. Savukārt Latvijā t.s. gāzes "robežcena" kopš iestāšanās ES 2004.gadā ir trīskāršojusies. "Sekas šai tendencei ir acīmredzamas - neparādoties konkurencei gāzes tirgū, starpība starp to cenu, ko maksā gāzes un elektrības patērētāji Latvijā un citās ES valstīs, kuras nav atkarīgas no viena piegādātāja pieaugs aizvien un vairāk, samazinot Latvijas ekonomikas konkurētspēju un krasi palielinot iedzīvotāju rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. To pierāda "Latvijas Gāzes" vācu akcionāra E.O.N problēmas liberalizētā ES tirgū - viņu ilgtermiņa līguma ar Krieviju dabasgāzes cena tur nav konkurētspējīga. Tādēļ Saeimai ir jāaptur šie steigā "izlobētie" likuma grozījumi un jāsagaida valdības un "Latvijas Gāzes" akcionāru sarunu rezultāts, kā arī valdības lēmums šajā jautājumā".

Vairāk: Diskusija LR1 Krustpunktā.

Iet atpakaļ