Dzintars Rasnačs: Latviešu valodas nākotnei

17.05.2011 11:33

Dzintars Rasnačs, Saeimas sekretāra biedrs, TB/LNNK valdes loceklis.
Raksts ir bijis publicēts TB/LNNK priekšvēlēšanu avīzē, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām.

Politiskajā vidē deviņpadsmit gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas beidzot nopietni ir aizsākusies diskusija par to, vai būtu pienācis laiks Latvijas izglītības sistēmu atbrīvot no padomju gados ieviestā mākslīgā sadalījuma latviešu un tā sauktajās krievvalodīgo skolās.

Lielākajā daļā Eiropas nacionālo valstu izglītība vispārizglītojošajās skolās ir iegūstama tikai valsts valodā, un tas kalpo par būtisku elementu cittautiešu bērnu normālai integrācijai šo valstu sabiedrībā.

Mēs esam atraduši diezgan veiksmīgu problēmas risinājumu — mūsu izstrādātie Satversmes grozījumi paredz pakāpenisku pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, no 2012.gada 1.septembra to attiecinot uz tiem mazākumtautību bērniem, kuri uzsāk mācības pirmajā klasē vai pirmsskolas izglītības iestādē. Jāatzīst, ka tie deviņi gadi, kas nepieciešami, lai pilnīgi visa pamatskola būtu pārgājusi uz mācībām latviešu valodā, ir krietni mazāk nekā nu jau pagājušie turpat vai divdesmit gadi, kas pavadīti “muļļājoties” un sabiedrības integrācijas problēmu pēc būtības nerisinot.

Šobrīd mēs ar interesi gaidām, kāda būs citu politisko partiju reakcija uz mūsu iniciatīvu. Patlaban atbalstu nav izteikusi neviena no tā sauktajām latviskajām partijām.

Diemžēl pagātnes pieredze liecina, ka Latvijas politiķiem nav raksturīga spēja ātri izšķirties un pieņemt nopietnus, bet ļoti vajadzīgus lēmumus. Tādēļ jāatzīst, ka mēs esam izvēlējušies pareizo taktiku, vācot parakstus par Satversmes grozījumiem un vēršoties pēc atbalsta pie visiem Latvijas pilsoņiem, ne tikai pie politiskās elites. Ko tas nozīmē praktiski?

Tas nozīmē, ka saskaņā ar likumu “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” vispirms ir jāsavāc 10 000 notariāli apstiprināti vēlētāju paraksti, kuri kopā ar iecerētajiem Satversmes grozījumiem jāiesniedz Centrālajai vēlēšanu komisijai.

Tad, kad ir savākti 10 000 vēlētāju paraksti, Centrālajai vēlēšanu komisijai ir pienākums uzsākt tautas nobalsošanas procedūras pirmo posmu — desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu, kas jau ir valsts finansēts pasākums un notiek vēlēšanu iecirkņu telpās. Ja Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajās 30 dienās tiek savākti desmitās daļas vēlētāju paraksti, Valsts prezidents Satversmes grozījumu projektu iesniedz izskatīšanai Saeimā. Ja Saeima šos grozījumus atbalsta, tie stājas spēkā, ja ne — tad vēlākais divu mēnešu laikā pēc parakstu iesniegšanas Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāorganizē referenduma procedūras otrais un pēdējais posms — tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem. Pēc mūsu aprēķiniem, 10 000 parakstu vākšana varētu notikt līdz 2011.gada 30.janvārim.

Un vēl viens aktuāls jautājums. Daudzas valsts amatpersonas vietējos krievu plašsaziņas līdzekļos runā krieviski...

Manuprāt, ikvienai Latvijas valsts un pašvaldību amatpersonai neatkarīgi no tautības un ieņemamā amata ir jāievēro Satversmē un likumos noteiktā valsts valodas lietošanas kārtība un principi. Šo principu pārkāpšanu uzskatu par pazemojošu un vērstu pret Latvijas pilsoņu pašcieņu. Aicinu ikvienu sevi cienošu Latvijas pilsoni atgādināt krieviski runājošajām Latvijas amatpersonām, ka tās pārkāpj Valsts valodas likuma 21.pantu.

Latviešu valodas nākotne ir mūsu pašu rokās. Domā latviski! Runā latviski! Dari kā īsts latvietis!

Iet atpakaļ