Aigars Strupulis: Mans ceļš no barikādēm līdz mūsdienām - par latvisku Latviju
04.07.2011 15:50
Aigars Strupulis, Jelgavas novada deputāts no Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, Partijas „Visu Latvijai!” saraksta, Jelgavas pilsētas galvenais speciālists nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.
Esmu Latvietis. Un, kā daudzi Latvijas patrioti, arī es piedalījos 1991.janvāra barikādēs, kurās bijām gatavi uz visu. Tā bija viena no reizēm, kad ar darbiem varēju pierādīt savu attieksmi pret Latvijas valsti un latviešu tautu. Arī šobrīd vēl joprojām esam uz barikādēm un cīnāmies par Latviju, par latviešiem, par latviešu valodu.
Kā pašsaprotams turpinājums barikādēm bija 1991.gada septembrī stāties Zemessardzes 52. kājnieku bataljonā, dot zvērestu aizstāvēt Latviju. Kā daudzi Zemgales vīri, arī es biju gatavs iet palīgā Valsts robežsargiem un Valsts policijai uzturēt kārtību uz robežas, ciematos un mācīties aizsargāt savu dzimteni. Nu jau divdesmito gadu esmu Latvijas zemessardzes rindās, kur dažāda vecuma vīros redzu nedziestošu patriotisma dzirksti.
Pašvaldībā mana darba pieredze Valsts zemes dienestā un patreizējais darbs nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) administrēšanā ļauj aktīvi piedalīties normatīvo aktu izstrādē un atrisināt jautājumus, kas saistīti ar nekustamo īpašumu sakārtošanu. Tā, piemēram, novada domē tika pieņemts mans sagatavotais lēmuma projekts, kas pašvaldībā atvieglo NĪN administrēšanu. Ņemot vērā manus ieteikumus, ir apstiprināti pašvaldības saistošie noteikumi NĪN atvieglojumu piešķiršanā. Aktīvi piedalos „Pašvaldības mantas novērtēšanas, aprites un atsavināšanas” un "Pašvaldības iepirkumu” komisijās.
Atsaucoties uz apvienības TB/LNNK aicinājumu, sagatavoju vēlāk Jelgavas novada domē pieņemto lēmumu „Par valsts nodevas atvieglojumu pieņemšanu”, kas ļāva bez valsts nodevas Jelgavas novadā deklarētajiem LR pilsoņiem Jelgavas novada bāriņtiesā parakstīties par grozījumu ierosināšanu LR Satversmes 112.pantā par pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanu valsts valodā.
Atbalstu iedzīvotāju vēlmi aktīvi piedalīties teritorijas pārvaldē, izteikt savu viedokli. Es to pieņemšu, ja izteiktie ierosinājumi „par” un iebildumi „pret” būs loģiski un pamatoti un tiks piedāvāts alternatīvs risinājums, kas nāks par labu sabiedrībai. Bet variet būt droši, ka nekad nepiekritīšu ierobežot uzņēmējus viņu idejās tikai tāpēc, ka dažiem cilvēkiem ir lielas „rīkles” un ambīcijas, kas vērtē situāciju bez sabiedriskā labuma.
Latviska, izglītota un radoša Latvija sākas ar latvisku, izglītotu un radošu ikvienu Latvijas pilsētu vai novadu. Uzņēmējdarbībai atvērta, droša un turīga Latvija top ne tikai valsts programmās un nodokļu sistēmās, tā top arī zinošās, cilvēku uzņēmībai atvērtās, modernās un gudrās pašvaldībās.
Lai mums kopā izdodas!