Mūsu cilvēki

Roberts Zīle

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Par denacionalizācijas procesa pārskatīšanu ir jāizšķiras pašam Ministru prezidentam

14.06.2012 20:50

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) holokausta noziegumus uztver kā traģēdiju, izsaka līdzjūtību ebreju tautai par upuriem Otrā pasaules kara laikā un ar sapratni uztver ebreju kopienas centienus neaizmirst un atgādināt par šo traģisko vēsturi. Tajā pašā laikā NA atgādina, ka totalitāro režīmu (gan nacistiskā, gan komunistiskā) noziegumi pret civiliedzīvotājiem Latvijas teritorijā tika pastrādāti laikā, kad Latvijas valsti šie abi režīmi bija iznīcinājuši, tādēļ atbildību par totalitāro režīmu noziegumiem Latvija kā valsts nevar uzņemties.

Divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas īpašumu denacionalizācijas process Latvijā praktiski ir beidzies. NA uzskata, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas denacionalizācijas process deva visiem vienādas iespējas atgūt Otrā pasaules kara laikā zaudētos īpašumus un šī procesa pārskatīšana vienas etniskās grupas interesēs būtu uzskatāma par diskrimināciju attiecībā pret citām etniskajām grupām. Bez tam tagadējās Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes tiesības pārstāvēt Latvijas Republikas pirmskara ebreju reliģiskās un sabiedriskās organizācijas ir tiesiski diskutējamas.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ir uzdevis savas valdības tieslietu ministram Gaidim Bērziņam (NA) līdz piektdienai izveidot darba grupu, lai sagatavotu to Latvijas Republikā esošo īpašumu sarakstu, kas uz 1940.gada 17.jūniju piederēja ebreju reliģiskajām un sabiedriskajām organizācijām. NA atgādina, ka 2006.gadā šāds saraksts jau tika sastādīts un Saeima noraidīja likumprojektu, kas paredzēja Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei nodot 14 no šiem nekustamajiem īpašumiem un izmaksāt kompensāciju 32 miljonu latu apmērā par pārējiem sarakstā iekļautajiem īpašumiem. Atkārtoti šāds pārskatīts saraksts tika sastādīts 2010.gadā.

Ja ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka jau noslēgtais denacionalizācijas process ir jāpārskata, tad šis jautājums būtu jāskata daudz plašākas diskusijas kontekstā, runājot ne tikai par ebreju bijušajiem īpašumiem, bet arī par citu Latvijas etnisko grupu un sabiedrisko organizāciju denacionalizācijas laikā neatgūtajiem īpašumiem.

Ņemot vērā Latvijas kā parlamentāras republikas statusu, visus būtiskus un sabiedrībai jūtīgus jautājumus, tajā skaitā ebreju īpašumu restitūcijas jautājumus, ir jāskata nevis vienas ministrijas izveidotas darba grupas ietvaros, bet gan jādod iespēju šo jautājumu izlemt visaugstākajā, proti, parlamentārajā līmenī. Diskusija ir jāveido Saeimā, iesaistot visas Saeimā esošās partijas, publiskā un nevalstiskā sektora pārstāvjus, lai tādējādi pārstāvētu pēc iespējas plašāku sabiedrības viedokli.

Tādēļ, ja ministru prezidents uzskata, ka nepieciešams atkārtoti Saeimā iesniegt likumprojektu par īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei, tad tā ir ministru prezidenta politiska izšķiršanās un viņam pašam šāds likumprojekts ir jārosina, nevis jāuzdod tieslietu ministram veidot darba grupu, lai jau trešo (!) reizi pārskatītu un gatavotu ebreju organizācijām piederējušo īpašumu sarakstu.

NA nenoliedz diskusijas svarīgumu par restitūcijas jautājumiem un ir gatava tajā piedalīties, taču ir svarīgi neatkārtot kļūdu un virzīt šo jautājumu kā tiešu Ministru kabineta tiesību aktu, izslēdzot darba grupas atkārtotu un nelietderīgu izveidi.

Ja ir patiesa griba, šis jautājums ir jāskata Saeimā!

Nacionālās apvienības Valde

Iet atpakaļ