Mūsu cilvēki

Raitis Ābelnieks

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Bauskas novada grupas vadītājs. Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Reinis Āzis: Konservatīvisms un tā teorētiskā nozīme Latvijai Eiropā

19.02.2013 11:45

Reinis Āzis, studē starptautisko politiku un starptautisko enerģētikas politiku King's College London. Pārstāvējis Latviju Eiropas Jauniešu parlamentā.tl_files/bildes/temas/tbe/Reinis Azis/Reinis_Azis.jpg

Lai arī klasiskais konservatīvisms ar tādām idejām kā, piemēram, dabiskā hierarhija un no tās izrietošā politiskā nevienlīdzība šķiet neiederas 21.gadsimta demokrātijā, tas sevī ietver arī nezūdošas vērtības, uz kurām balstoties, nācijvalstis un to iedzīvotāji ir ne tikai spējīgi saglabāt tēvzemes brīvību, bet arī uzlabot tās labklājību. Īsi aplūkojot „brīvības” jēdzienu no konservatīvās teorijas skatupunkta un apvienojot to ar Roberta Patnema (Robert Putnam) divu-līmeņu spēles teorijas (two-level game theory) pamatprincipiem starptautiskajā politikā, ir iespējams novērot konkrētu konservatīvu vērtību nozīmību potenciāli produktīvai Latvijas ārpolitikai, it īpaši Eiropas Savienības (ES) kontekstā.

Brīvība

„(Valsts) tā ir saikne starp dzīvajiem, mirušajiem un tiem, kas vēl dzims.” Šie vārdi pieder vienam no konservatīvo ideju pamatlicējiem Edmundam Burkam (Edmund Burke). Ir jāsaprot, ka konservatīvisms kā ideju kopums ir radies romantisma laikā, kad tikko bija dzimušas nacionālisma un nācijvalstu pamatidejas, līdz ar to pati ideoloģija  nerunā par „brīvības” jēdzienu tieši, kā mēs šodien to uztveram, bet gan no idejiska skatupunkta, kur nacionālisma idejas un piederība kādai konkrētai sabiedrībai un videi rada iespēju būt daļai no kaut kā lielāka (ar attiecīgajām sajūtām, emocijām). Brīvība ir uzskatāma par iespēju dzīvot konservatīvi – mantojot vidi, paražas un pragmatismu no iepriekšējām paaudzēm. Šeit, lai nepārprastu konservatīvisma brīvības koncepciju ar pienākumu vai nacionālismu, ir jāsaprot, ka šī ideoloģija* redz nāciju nevis kā gala iznākumu sabiedrības komunikācijai, bet gan kā faktoru, kura eksistence nodrošina sabiedrības brīvības un labklājības sajūtas. Tas nozīme, ka nevis mūsu brīvība ir pamatā latviešu nācijai, bet gan latviešu nācija, Latvija un tās mantojums ir mūsu brīvības pamats.

Tēvzeme

Pirms iepazīties ar Patnema divu-līmeņu ārpolitikas teoriju, ir svarīgi atsaukt atmiņā Latvijas ģeopolitisko novietojumu. Ir svarīgi saprast, ka starp starptautiskās politikas struktūras pamatīpašībām ir anarhija un plurālisms. Maikls Smits (Michael Smith) lieliski apvieno šīs abas pamatīpašības idejā, apgalvojot, ka „suverēnu valstu sistēmā nav suverēnu valstu”. Aplūkojot šo struktūru gan no reālistu, gan liberāļu skatupunktiem, var secināt, ka valstis, lai nodrošinātu savas stratēģiskās intereses, šādā sistēmā būs spiestas (vai izvēlēsies labprātīgi) sadarbosies savā starpā, attiecīgi ar militāriem vai socio-ekonomiskiem līdzekļiem. Lieki apgalvot, ka Latvijas situācija šādā kontekstā nav apskaužama. No liberālās teorijas raugoties (ekonomikas globalizācijas dēļ kara stāvoklis uzskatāms par relatīvi mazāk iespējamu) ir jāsecina, ka Latvijas ekonomiskie un citi (enerģētiskie, cilvēku kapitāla, u.tml.) parametri liecina par faktu, ka Latvijas kā neatkarīgas un/vai rīkoties spējīgas valsts pastāvēšana šādā sistēmā būtu apdraudēta**. Līdz ar to ir iemesls uzskatīt, ka Latvijas līdzdalība ES ir vairāk kā būtiska.

Roberta Patnema divu-līmeņu spēles teorijas pamatprincips ir pieņēmums, ka lielākā daļa valsts starptautisko darbību un sarunu tiek izskatītas divos savstarpēji saistītos līmeņos vienlaicīgi – nacionālā un starptautiskā. Nacionālā dimensijā dažādas interešu grupas (arodbiedrības, nevalstiskās organizācijas, u.tml.) ar sev pieejamajiem resursiem cenšas izraisīt politisku spiedienu uz valdību, tādējādi pārstāvot savas intereses un panākt sev nepieciešamo ārpolitikas lēmumu, līdz kamēr ir iespējams vienoties par kompromisu; tikmēr starptautiskajā dimensijā valdības pārstāvji meklē veidu, kā pēc iespējas labāk īstenot iepriekš noteiktās ārpolitikas intereses. Pats interesantākais un svarīgākais šajā teorijā ir fakts, ka nacionālā līmeņa interešu grupu spiediens, pēc Patnema domām, nopietni ietekmē ārpolitikas sarunu iznākumu. Ja grupu radītais spiediens un ārpolitikas mērķis ir nozīmīgs, tas izraisa valdības pārstāvjiem relatīvi nelielas kompromisa iespējas starptautiskajā līmenī, bet, ja spiediens ir niecīgs, tad starptautiskajā līmenī valsts pārstāvji nejūt spiedienu, kas viennozīmīgi ļauj arī sarunu partneriem panākt sev labvēlīgāku rezultātu lielās kompromisa iespējamības dēļ. Turpinot, ja interešu grupu radītais spiediens ir augsts nacionālajā plaknē (un starptautiskajā manevrēšanas spējas ir samazinātas), tad kopējā iespējamība panākt vienošanos starptautiski samazinās un vice versa.

Eiropa

Maikls Oukšots (Michael Oakeshott) politiku ir redzējis kā mākslu, kā arodu ar ko jānodarbojas garākā laika posmā un no kļūdām jāuzlabo, nevis kā zinātni, kam ir jāsasniedz paliekoši, utopiski augstumi nekavējoties. Paturot prātā šo konservatīvisma atziņu, kā arī rezumējot augstāk minētās idejas, ir iespējams novērot konservatīvo vērtību nozīmi Latvijas valstiskuma un latviešu nācijas saglabāšanā. Tieši pragmātisms, pakāpeniskas pārmaiņas un cieņa pret mūsu valsti un tās tradīcijām, mūsu brīvību un nacionālo vērtību dēļ, ir faktori, kuriem ir jābūt/un kuri var būt vadmotīvi veiksmīgai (veiksmīgākai kā līdz šim) Latvijas līdzdalībai ES, tādējādi nodrošinot Latvijas valstiskuma suverenitāti.

Protams, ir iespējams runāt par faktu, ka tālāka ES integrācija un iespējamas federālas Eiropas izveidošana var ietekmēt Latvijas spēju suverēni pieņemt lēmums, it īpaši ekonomiskus, taču paturot prātā mūsu valsts ģeopolitisko situāciju, ES mutikulturālo politiku, kā arī mūsu pašu kultūras bagātību, līdzdalība ES ir vairāk kā nozīmīga. Taču, viennozīmīgi ir nepieciešams uzlabot mūsu līdzdalības veidus un efektivitāti.

Lai arī Patnema teorija ir tikai viena no daudzām iespējamām, taču tā norāda uz cilvēku līdzdalības nozīmīgumu valsts ārpolitikā. Ņemot vērā faktu, ka Latvijas attiecības ar ES nav tikai atsevišķas sarunas un noslēgti līgumi, bet gan nepārtraukta sadarbības un līdzdalības plūsma, ir jāpatur prātā, ka iespējas izcīnīt un noslēgt vienošanās, kuras mūsu valstij ir nozīmīgākas (ar lielāku politisko spiedienu uz valsts pārstāvjiem), palielinās, tā kā iepriekš minētās, ilglaicīgās sadarbības dēļ, mēs varētu būt gatavi kompromisiem citās jomās. Kā svarīgs pamatnoteikums šo mērķu īstenošanai būtu pragmatiska, aktīva un ilglaicīga politiskā līdzdalība valsts politiskajā stratēģijā, kas atkal netieši norādītu par konservatīva veida nepārtrauktu līdzdalību nācijvalsts interešu vārdā.

Lai arī tas būtu pārspīlējums, apgalvot klasiskās konservatīvas teorijas nozīmību pilnībā visās mūsu valsts ikdienas politiskajās norisēs, tomēr ir svarīgi saprast, ka tieši dažas konservatīvisma pamatidejas ir centrālās mūsu valsts pamatideju un nostādņu saglabāšanā un īstenošanā.

*Vēl joprojām pastāv debates, vai konservatīvisms var tikt saukts par ideoloģiju.
**No liberālās teorijas raugoties, apskatītas tiek socio-ekonomiskās sadarbības, analīzē izslēdzot reālistu teorijas faktorus kā NATO, u.c. 

Iet atpakaļ