Mūsu cilvēki

Māris Grīnblats

11. Saeimas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas konsultants.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Vilnis Kazāks: Amatniekiem ir plāns, ko darīt

08.04.2011 13:38

Vilnis Kazāks, Latvijas Amatniecības kameras prezidents, RTU asociētais profesors.

1. Jāizsludina saimniecības sakārtošanas periods valstī, pieņemsim, - 2 gadi. Mums nevajag jaunas partijas, mums pietrūkst pret politiķiem diskusijās spēcīgi vērtību radītāji - profesionāļi. Piemērs – vai Eiropā ir kaut viena bagāta valsts, kurā nedarbojas praktiķu - vērtību radītāju organizācijas, kuras apvienojušās kamerās?

2. Ministru prezidentam ir jānosaka, - Ekonomikas ministrijai ir jāuzņemas iniciatīva un jāorganizē tautsaimniecības nozaru nosaukšana - 15 - 20 valsts saimniecības nozares. Nevis jānosauc prioritātes, bet jāsakārto nozares. Pārliecinieties, tas jau sen ir izdarīts pat Igaunijā, tur valsts rēķinās ar 16 nozaru viedokļiem un atbalstu, mūsējā, amatniecība, ir 14. nozare Igaunijā!

3. Valsts atzītās nozarēs nozaru uzņēmēji veido un nostiprina vadošās profesionālās biedrības, kuras sakārtojas 3 ražojošo profesionāļu kamerās, - ar valsts likumu sāk darboties Amatniecības, Rūpniecības un tirdzniecības un Lauksaimniecības kameras (iespējams, vēl kāda). Kamerās profesionāļu biedrību viedokļu nesēji netiek ieslēgti, bet strīdas un panāk nozaru grupu viedokļus, kuri nepieciešami lai izdiskutēto vienojošo ražotāju gudrību nogādātu bez korupcijas pie valsts ierēdņiem, kuri realizē likumdošanu un valsts pārvaldi. Process virzas no lejas uz augšu, no konkrēto ražošanas lietu darītājiem pie valsts vadītājiem. Ievērojiet, neviens likums netiek sagatavots bez divkāršas profesionāļu līdzdalības, izglītība, zinātne, nodokļi, iepirkumi, tirdzniecība, u.tml.… Ieguvēji vēlāk ir visi.

4. Sākās ar to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, atbilstoši valstiski atzītai saimnieciskai struktūrai, saņemot profesionāļu ieteikumus, - strukturē nozaru profesionālo un augstāko izglītību, arī atbilstoši nozaru interesēm koordinē zinātni. Šobrīd izglītības ierēdņi politiķu ietekmē veic ļoti daudz profesionāli apšaubāmu lietu, varētu pat teikt, bīstamu lietu!

5. Profesionālās skolas dod izglītību, bet nepiešķir kvalifikācijas, to vēlāk veic nozaru profesionāļu organizācijas. Darba devēji pārmet skolu nekompetenci! Šī nostādne nav korekta. Skolām ir jādod sākotnējā profesionālā izglītība, kurai ir universāls raksturs. Strādājot vismaz divus gadus pie darba devēja, jaunais profesionālis iepazīst detaļās konkrēto profesiju un kārto pirmo kvalifikācijas eksāmenu. Šajā brīdī sākas jaunā cilvēka profesionālā atbildība par paveikto.Tas nodrošina efektīvāko pašattīstību. Daudzi darba devēji nevēlas atzīt strādājošo kvalifikācijas, jo tad jāsāk maksāt atbilstoša alga. Bet bez kvalifikācijām nenotiek profesiju un nozaru attīstība, jo strādājošie neredz savu izaugsmi un nebauda sabiedrības atzinību.

6. Uzņēmējdarbību, nevis komercdarbību, kas latviešiem pat mentāli un arī pēc ražošanas būtības neatbilst, uzsāk tikai profesionālās biedrībās sertificēti profesionāļi (īpašnieki, vai vadītāji - nevis visi, kas iedomājas). Mums ir sliktais būvniecības piemērs un labais piemērs - amatnieku celtās mājas nestāv tukšas. Iebildumiem, ka tas traucē biznesam, ir pretargumenti, valstis ar kvalifikāciju prasībām uzņēmējiem dzīvo daudz labāk par mums, pie tam uzņēmēju reģistru veic pašas kameras, nevis valsts ierēdņi. Tas nodrošina visefektīvāko pašuzraudzību, arī par nodokļu nomaksu. Konkurents ir efektīvāks uzraugs par VID.

7. Tikai uz izglītotiem un sertificētiem profesionāļiem attiecas valsts konkursi un ES naudiņas! Vairums līdzšinējie Eiropas naudiņas projekti rūpīgi jāpārskata, pārāk daudz politiķu tur baroja sev zināmos un turpina lobēt bezjēdzīgus projektus.

8. Pats galvenais, vienkārši visiem valstī ir jāsaprot, ka katram strādājošam profesionālim ir jāiesaistās savas profesijas organizācijā un savs padoms ir jādeleģē uz augšu. Kamēr šis process nesāksies, nekādas izaugsmes nebūs. Partijās pulcējas vērtību pārdalītāji, Latvijā šobrīd ir jānostiprina spēcīgas vērtību radītāju organizācijas. Abi ir vajadzīgi, bet jābūt līdzsvaram.

9. Amatnieki kā senākie un pieredzējušākie vērtību radītāji iesaka uzsākt šo saimniecības sakārtošanas procesu valstī, un mēs ceram, ka tāpat kā visā pasaulē mēs tiksim saprasti no mūsu valdības un politiķiem. Būs labums visiem, ja mūsu nozarei izdosies - tai sekos citas. Protams, profesionālo organizāciju un kameru pakalpojumi nav par brīvu, operatīva, noderīga informācija maksā. Taču tā noder un virza visus valstī reģistrētos ražotājus attīstībā, nevis tikai dažus politiski izredzētos, kuriem ir vara un īpašumi, bet visbiežāk nekad nepiederēs labākie speciālisti, jo labākie grib attīstīt savu…

10. Ja lauksaimnieki un rūpnieki mums nepievienojas, dosim viņiem laiku.

11. Varbūt, vēl mūsu valstī nav pienācis laiks izprast sliktās dzīves dziļākos cēloņus, mēs joprojām neizprotam vērtību radīšanas galveno nozīmi?

Šie jautājumi ir iezīmēti Latvijas Amatniecības kameras (LAK) organizētos Amatniecības Attīstības grupas semināros un mēs vēlētos uzsākt ar valsts augstāko vadību diskusijas par iespējām un ceļiem šos jautājumus risināt.

Iet atpakaļ