Velta Briedīte: Latviešu zemnieku sīkstums nav izsīcis
18.05.2011 15:52
Velta Briedīte, TB/LNNK Rīgas nodaļas Kurzemes rajona grupas vadītāja.
Latvijas lauksaimniekiem nācās pārvarēt daudzus ražošanas attīstību bremzējošus faktorus (vismazākie platību maksājumi, ražošanas izmaksu īpatsvars lauksaimnieciskajā ražošanā augstāks nekā vidēji Eiropā, zemas iepirkuma cenas, no mazajām saimniecībām savulaik vispār atteicās pieņemt pienu). Tomēr Latvijas zemnieki spēja atgūties un lauksaimniecību izvilka no „drupām”. Latvijai ir motivācija, kāpēc gribam un spējam ražot vairāk:
- Latvijas zemnieki ir apguvuši pareizu agrotehniku;
- ir ieguldīts liels finansējums – ņemti kredīti bankās, piesaistīti Eiropas Savienības fonda līdzekļi;
- modernizēta lauksaimnieciskā ražošana kopumā;
- Eiropas Parlamenta deputāti brauc uz Latviju un apjūsmo mūsu lauksaimnieku paveikto;
- Latvijai ir augstāka vides kvalitāte salīdzinājumā ar citām valstīm, un tā ir liela Latvijas priekšrocība.
Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un brīvībai"/LNNK savā programmā uzsver, ka dabiskā vide ir mūsu nacionālā bagātība, kurā sakņojas tautas garīgais spēks. Tā vienlaikus veido mūsu valsts ekonomisko attīstību, uztura nodrošinājumu valstī ar Latvijā ražotu augstvērtīgu pārtiku, kas veicina veselības un aktīvā darba mūža ilgumu un ģimenes stiprumu. Lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji pērn eksportējuši lauksaimniecības ražojumus par 824 miljoniem Ls – 3.vietā eksporta apjomā (pirmo vietu ieņem kokapstrāde).
Lauksaimniecības un pārtikas produktu pētījumi, kas savulaik tika veikti akreditētā laboratorijā, liecina, ka lielākā daļa Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produktu atbilst augstākām kvalitātes prasībām, nekā to pieprasa Eiropas normatīvi. Latvijai ir visas iespējas kļūt par valsti, kur tiek radīti jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību un stabilu noietu ārējos tirgos. Cilvēki izvēlas kvalitatīvu un drošu pārtiku. Veselīgs dzīves veids un veselīga pārtika ir pamata kritēriji, kas lielā mērā nosaka organisma dzīvības procesus, ir pamatnoteikums citiem ar veselību saistītiem jautājumiem.
Lauksaimniecisko ražošanu turpmāk ietekmēs:
- lauku politika un atbalsta maksājumi – tie izšķir ražošanas apjoma un efektivitātes palielināšanu;
- plašāka lauksaimniecības zemes apstrādāšana – zemes iegādes kreditēšanas programma;
- lauksaimnieku kooperācija, jo spēj atrisināt daudzas lauksaimnieku problēmas, nodrošina lielāku teikšanu pārtikas ķēdē ražotājam (ieguvēji būs arī pircēji);
- perspektīva redzama mazo un vidējo saimniecību attīstīšanā (skaits vidēji 60-70%).
Pēc Saeimas deputāta Gaida Bērziņa, Apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK priekšsēdētāja vietnieka, Rīgas nodaļas vadītāja ierosinājuma sagatavot jautājumus zemkopības ministram Dūklava kungam, Rīgas nodaļa uzdeva šādus jautājumus:
- Vai Zemkopības ministrija ir gatava rīkoties un lūgt Eiropas Komisijai atļauju vēl uz 3 gadiem pagarināt termiņu, kas liedz ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā?
Atbilde – jautājums ir sekmīgi atrisināts un Saeima to ir akceptējusi.
- Kāds ir Zemkopības ministrijas redzējums par objektīviem kritērijiem tiešo atbalsta maksājumu sistēmai?
Ministra viedoklis ir motivāciju paketi Eiropas Komisijai gatavot un virzīt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem.
- Vai ministra kungs aizstāvēs viedokli, ka Latvijas meži nav privatizējami?
Ministra viedoklis – Latvijas meži nav privatizējami.
Tomēr ne viss apmierina Zemkopības ministrijas darbībā. Zemkopības ministrijai vajadzētu mainīt savu attieksmi par labu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai un rast iespēju šādas produkcijas atsevišķai pārstrādei, lai tā nonāktu pie patērētājiem. Piens, ko saražo bioloģiskās saimniecībās, nonāk pārstrādes uzņēmuma kopējā katlā un saimnieki par to augstāku samaksu nesaņem, jo Zemkopības Ministrija ir noraidījusi atsevišķas līnijas izveidi bioloģisko saimniecību piena atsevišķai pārstrādei jaunajā piena rūpnīcā. Iedzīvotājiem pie šādas produkcijas nav iespējams tikt. Tāpat arī gaļas lopi 100% nonāk aiz valsts robežām par konvencionāli audzētu lopu cenu kā izejviela.
Uztrauc arī, kā tas varēja notikt, ka Latvijas lielākais piena pārstrādes uzņēmums, augstvērtīgas produkcijas eksportētājs uz ES valstu tirgiem, Rīgas piena kombināts nonāca Krievijas miljonāra rokās. Nacionālās Apvienības „Visu Latvijai!”–„Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK konferencē, kas notika 9.aprīlī, par notikušo darījumu izskanēja negatīvs viedoklis. Jāpiekrīt partijas priekšsēdētājam, Eiropas Parlamenta deputātam Robertam Zīlem, ka „arī šajos grūtajos laikos svarīgi saprast, uz kuru pusi mūsu valsts dosies un vai latviešiem vēl pašiem būs teikšana savā valstī”.