Mūsu cilvēki

Dzintars Rasnačs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes loceklis, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Marta Kive: Cik lojāli ir Latvijas krievi?

20.07.2011 10:27

Marta Kive, TB/LNNK Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona grupas vadītāja.

Gadu gaitā Latvijas iedzīvotāju etniskais procentuālais sadalījums mainās, taču galvenās līnijas saglabājas – krievi ir lielākā etniskā minoritāte Latvijā. Krievu kopiena veido Latvijas sabiedrības būtisku un neatņemamu daļu. Lielākajās Latvijas pilsētas, piemēram, Rīgā un Daugavpilī, krievu tautības iedzīvotāju ir tikpat daudz, cik šīs valsts pamatiedzīvotāju – latviešu – vai pat vairāk. Šo cilvēku lojalitātes līmenis vai tās trūkums ir jāņem vērā, veidojot integrācijas politikas kursu vai arī uzrunājot potenciālo partijas atbalstītāju.

Veicu nelielu pētījumu ar mērķi noskaidrot, vai Latvijas lielākajās pilsētās dzīvojošie krievi ir Latvijai lojāli, vai viņi izjūt pienākumu pret šo valsti, un būtu gatavi piedalīties Latvijas neatkarības nosargāšanā, ja būtu tāda nepieciešamība. Aptaujāti tika 200 cilvēki Rīgā un Daugavpilī, tāpēc pētījums nav reprezentatīvs, bet drīzāk iezīmē sabiedrībā valdošās tendences.

Balstoties uz politiskās lojalitātes teoriju, tika izvirzīti 12 kritēriji, kurus analizējot atklājās, ka Rīgā dzīvojošie krievi ir daudz lojālāki, pozitīvāk attiecas pret Latvijas kultūru, vairāk izjūt saikni ar šo valsti un valodu. Rīgā dzīvojošie krievi labākā līmenī pārvalda latviešu valodu, biežāk lieto latviešu valodu ģimenē un līdzdarbojas Latvijas kultūras dzīvē. Salīdzinājumā ar Daugavpilī dzīvojošajiem krieviem, Rīgā aptaujātie biežāk piekrita viedoklim, ka latviešu valodai jāpaliek vienīgajai valsts valodai, kā arī biežāk atzina okupācijas faktu. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka Rīgā dzīvojošie krievi ir aktīvāki 9.maija svinētāji. Daugavpils respondenti salīdzinoši vairāk pauda gatavību aizstāvēt Latviju kara apstākļos, kas ir ļoti būtisks lojalitātes rādītājs. Tāpat daugavpilieši atzina, ka jūtas lieliski integrējušies (pat nezinot valsts valodu), kas, manuprāt, ir skaidrojams ar to, ka Daugavpilī ir absolūta krievu valodas vide gan apkalpojošā sfērā, gan medijos u.c. Lieki piebilst, ka arī pētījuma valoda bija krievu valoda.

Šajā aptaujā tika atspoguļots dažādu dzimumu, vecumu un nodarbošanās krievu tautības iedzīvotāju viedoklis. Papildus tam tika apzināta arī sabiedrībā zināmu krievu kopienas pārstāvju politiskā lojalitāte pret Latvijas valsti, piemēram, rakstnieces Marinas Kosteņeckas, „Osipovas partijas” līdera Jevgēņija Osipova un 10.Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova viedoklis, par ko tuvāk kādā no nākamajiem rakstiem.

Šobrīd nākotnes prognozes attiecībā pret krievu politisko lojalitāti nav pārlieku optimistiskas, taču viss ir vēršams arī pozitīvajā virzienā - nepieciešams vairāk reklamēt un popularizēt Latvijas kultūras dzīves pasākumus, kas attiecīgi veicinātu arī minoritāšu iesaistīšanos tajos. Pētījuma rezultātā varēja secināt, ka krievi salīdzinoši pozitīvi attiecas pret Latvijas valsti kopumā, proti, ir gatavi aizstāvēt Latvijas neatkarību, līdzdarboties kultūras pasākumos un atbalstīt Latvijas izlasi sportā, taču tajā paša laikā, ir negatīvi noskaņoti pret valstiskajiem elementiem, proti, pret latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, pret pilsonības jautājumu, tāpat salīdzinoši liels skaits neizjūt pienākumu pret valsti, nepiekrīt spēkā esošajai deklarācijai par okupāciju, kā arī atzīmē svētkus, kas nav Latvijas oficiālo svinamo un atzīmējamo dienu vidū.

Lojalitātes vecināšanā uzsvars būtu jāliek uz tiem aspektiem, kuros jau tiek pausta pozitīva nostāja, un ar aktīvas informācijas apmaiņas starpniecību, dažādu pasākumu un lēmumu skaidrošanu pakāpeniski tiktu mainīta arī nelojālo personu attieksme. Attiecībā uz tik ļoti būtisko valodas jautājumu, jāiezīmē, ka piespiest cilvēkus mācīties valsts valodu nav iespējams, taču ir jāmazina krievu valodas pašpietiekamība, kā rezultātā valsts valodas apguve notiks dabiskā ceļā. Un valoda, kā zināms, ir atslēga, kas atver durvis uz sapratni, līdzdarbību, kultūru, izglītību, veiksmīgu līdzāspastāvēšanu un sadarbību.

Gan starp latviešiem, gan starp krieviem ir vairāk un mazāk valstij lojāli cilvēki, tāpēc ir nepieciešams analizēt, kurās sabiedrības grupās šī lojalitāte ir augstākā līmenī, lai mudinātu šīs grupas aktīvi līdzdarboties valsts dzīvē. Šobrīd plaisa starp latviešiem un krieviem ir liela, un to paplašina gan masu mediji, gan sabiedrībā valdošie stereotipi u.c. Taču jāatceras, ka krieviem un latviešiem ir arī daudz kas kopīgs. Un tieši šīm kopīgajām tradīcijām un vērtībām jākalpo par pamatu plaisas mazināšanai.

Iet atpakaļ