Saeima 4.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz iespēju izsniegt terminēto uzturēšanās atļauju ārpus ES valstu investoriem, kuri Latvijā pēc šī gada 1.jūlija iegādāsies nekustamo īpašumu par 100 000 latu vai 50 000 latu, vai ieguldīs 25 00 latu kādā uzņēmumā vai kredītiestādē.

Par likumprojektu tā galīgajā lasījumā balsoja 48 deputāti no „Saskaņas centra", PCTVL, LPP/LC un Tautas partijas, kā arī Vilnis Edvīns Bresis no ZZS frakcijas. Pret likuma grozījumu pieņemšanu bija 42 parlamentārieši no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, „Jaunā laika", ZZS un Pilsoniskās savienības.
Paralēli plenārsēdes norisei pie Saeimas ēkas TB/LNNK un partijas „Visu Latvijai" pārstāvji bija sanākuši uz protesta akciju, lai aicinātu likumdevēju šos grozījumus neatbalstīt. Piketā piedalījās aptuveni 100 cilvēku, ieskaitot TB/LNNK priekšsēdētāja vietnieku Gaidi Bērziņu un „Visu Latvijai" līdzpriekšsēdētājus Raivi Dzintaru un Imantu Parādnieku.

Par strīdīgākajiem likumprojekta galīgajā balsojumā izvērtās trīs priekšlikumi - katra no normām, kas paredzēja investīciju apmēru pret iespēju pretendēt uz uzturēšanās atļauju.

Ja pret priekšlikumiem attiecībā uz investīcijām uzņēmumos un kredītiestādēs balsoja „tēvzemieši", Pilsoniskā savienība un ZZS, tad balsojumā par priekšlikumu, kas paredzēja uzturēšanās atļauju izsniegšanu par noteikta apmēra nekustamo īpašumu iegādi, grozījumu pretiniekiem pievienojās arī „Jaunais laiks".
Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz - termiņuzturēšanās atļauju ārzemnieks varēs pieprasīt, ja viņš uzņēmuma pamatkapitālā būs ieguldījis vismaz 25 tūkstošus latu, kā arī nodarbinās vismaz piecus darbiniekus. Šādam investoram noteikta arī papildu prasība - valsts vai pašvaldības budžetā saimnieciskā gada laikā nodokļos iemaksāt ne mazāk kā 10 tūkstošus latu.

Atļauju varēs arī pieprasīt, ja ārzemnieks būs iegādājies un viņam piederēs nekustamais īpašums Rīgā un tās rajonā ar kadastrālo vērtību vismaz 100 tūkstošu latu apmērā. Iespēja būs arī tad, ja īpašums būs 50 tūkstošu latu vērtībā, bet tādā gadījumā - ārpus Rīgas apkaimes.

Plānots arī nosacījums par vismaz 200 tūkstošu latu aizdevumu kredītiestādē Latvijā - uz terminēto uzturēšanās atļauju varēs pretendēt, ja persona būs investējusi vismaz tik lielu summu kādas Latvijas kredītiestādes subordinētā kapitāla - aizdevuma vai subordinēto obligāciju - veidā.

Deputāti atbalstīja "tēvzemiešu" priekšlikumu, kas paredz divkārt pagarināt aizliegumu uzaicināt kādai personai uz Latviju ārzemnieku, ja jau ir konstatēts, ka šis uzaicinātājs ir sniedzis nepatiesas ziņas par sevi kā nodokļu maksātāju. Tas attiecas uz informāciju par reģistrāciju kā nodokļu maksātājam vai par nodokļu parādiem.

Balsošanas rezultāti

Informāciju sagatavoja Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs