Mūsu cilvēki

Dzintars Rasnačs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes loceklis, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

NA Rīgas nodaļa Lielajā talkā aicina uz brīvības cīnītāja Gunāra Astras dzīvesvietu – Lucavsalu

24.04.2013 08:00

2013. gada 27. aprīlī, Nacionālās apvienības Rīgas nodaļas biedri un atbalstītāji kopā ar ģimenēm un draugiem sakops vairākas vietas Rīgā un Rīgas tuvumā. Par galveno talkošanas vietu izvēlēta Lucavsala, kas ir Latvijas brīvības cīnītāja Gunāra Astras dzīves vieta. Vides uzkopšana notiks arī Vecāķos, Bolderājā un Lielajos kapos Rīgā.

Pieteikties talkošanai, kā arī iegūt papildinformāciju var pie koordinatoriem:

  1. Lucavsala. A. Holms, tālr.: 27039972, e – pasts: andris.holms@gmail.com;
  2. Vecāķi. J. M. Skuja, tālr.: 29541221, e – pasts: jms@jmsorg.lv;
  3. Bolderāja. G. Brencēns, tālr.: 25458763, e – pasts: guntis.brencans@gmail.com;
  4. Lielie kapi. Dz. Rasnačs, tālr.: 29449288, e – pasts: dzintars.rasnacs@saeima.lv.

Sakopsim savu pilsētu!

Lucavsalā - G.Astras dzīves vietā, tiek rīkota talka, lai sakoptu vietu, kur nākotnē varētu atrasties G.Astras piemiņas muzejs. Ideja par muzeja ierīkošanu sabiedrībā izskanējusi jau pasen. Talka būtu viens no veidiem kā šo mērķi tuvināt

G. Astra ir mūsu brīvības cīnītāja simbols. 6. aprīlī apritēja jau 25 gadi, kopš mūsu vidū nav Gunāra Astras (1931–1988). Viņu komunistiskais režīms divreiz notiesāja ar ieslodzījumu koncentrācijas nometnēs, taču tas nesalauza šī cilvēka pārliecību, uzticību neatkarīgas Latvijas idejai.

Latvijas vēsturē iegājis viņa pēdējais vārds otrajā tiesāšanas prāvā 1983.gada 15. decembrī. Tad, norādot uz Latvijas okupācijas faktu, pārkrievošanu un cilvēktiesību trūkumu,  G.Astra teica:  „..Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. Mūsu tauta ir daudz cietusi un tādēļ iemācījusies un pārcietīs arī šo tumšo laiku..” . Tiesā teiktais G. Astras pēdējais vārds kļuva par skaļu protestu pret Latvijas okupāciju. Atstāstīts Rietumu radioprogrammās, tā teksts nonāca atpakaļ Latvijā un izraisīja rezonansi sabiedrībā. Apcietināšana un notiesāšana 1983. gadā bija otrā reize, kad okupācijas režīms centās ar G.Astru izrēķināties. Pirmoreiz viņu apcietināja 1961. gada 23. februārī par pretpadomju aģitāciju un kontaktēšanos ar ASV diplomātiem. Tad brīvās cīnītājs tika ieslodzīts Mordvijas un Permas apgabala nometnēs. Pat ieslodzījuma apstākļos Permas apgabala nometnē Nr. 36 viņš 1972. gadā atstāja liecību nākamībai –nododot mums vēstījumu par apspiestības režīmu. Šo G.Astras un vēl viena nacionālās pretošanās kustības dalībnieka Jura Ziemeļa rakstīto ziņojumu nākamībai barakas sienā atrada daudzus gadus pēc abu nāves.

G. Astra latviski iztulkoja 1979. gada 23. augustā vairāk nekā 40 Baltijas pretošanās dalībnieku un disidentu parakstīto Baltijas hartu. Harta pieprasīja Baltijas tautu tiesības lemt savu likteni. Arī atjaunot valstiskumu. Baltijas harta bija aicinājums PSRS, Rietumvācijas un Austrumvācijas valdībām, Atlantijas hartu parakstījušo valstu valdībām un ANO ģenerālsekretāram anulēt 1939. gada 23. augusta Molotova–Ribentropa paktu un novērst tā sekas. Baltijas hartā cilvēktiesību aizstāvji aicināja pasauli atzīt Baltijas tautu tiesības uz nacionālo suverenitāti.

Baltijas hartu atbalstīja arī PSRS cilvēktiesību aizstāvji. Tā nokļuva Rietumos. Ar Rietumu radiostaciju palīdzību baltiešu valodās informāciju par hartas prasībām uzzināja arī Baltijas iedzīvotāji. Vairāku simtu tūkstošu lielajai baltiešu trimdinieku saimei visā pasaulē Baltijas harta bija pamudinājums vēl aktīvāk cīnīties par Baltijas valstu neatkarības atjaunošanu. 1983. gada 13. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par situāciju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Tajā tika atgādināta 1979. gada 23. augusta Baltijas hartas parakstītāju prasība par Molotova–Ribentropa pakta anulēšanu un tā seku novēršanu.

Baltijas hartas tulkotāju Gunāru Astru par pretpadomju aģitāciju notiesāja 1983. gada 19. decembrī uz septiņiem gadiem ieslodzījumā. G. Astra tika apsūdzēts par "pretpadomju literatūras" – Andreja Solžeņicina darba "Gulaga arhipelāgs" Džordža Orvela "1984" u.c. izplatīšanu, Baltijas hartas tulkošanu.

PSRS notiekošo procesu rezultātā 1988. gada 1.februārī G.Astru no ieslodzījuma atbrīvoja. Viņa nāve 1988. gada 6. aprīlī sabiedrībā izsauca lielu rezonansi un bēres kļuva par apjomīgu tautas demonstrāciju, kurā pēc ilgiem gadiem publiski tika dziedāta Latvijas Republikas himna un zārks tika segts ar sarkanbaltsarkanu karogu.

Par G.Astras pēkšņo aiziešanu izteikti dažādi viedokļi, taču skaidrs ir viens - G.Astra būtu kļuvis par vienu no Atmodas līderiem. Viņa principialitāte latviešiem būtu bijusi vajadzīga.

Tiekamies sestdien, 27. aprīlī!

Informāciju sagatavoja Ritvars Jansons, Dr.hist.

Iet atpakaļ