Viesizrādes Jūrmalā ar ķēdi kaklā. Aigars Tampe par notiekošo Jūrmalā

26.03.2013 14:53

Aigars Tampe. Foto: No personīgā arhīva.

Intervija ar Jūrmalas pilsētas domes deputātu Aigaru Tampi (Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK). Intervēja Andrejs Krauliņš. Saruna publicēta laikrakstā "Jūrmalas nedēļa", 20.12.2012 Nr. 30 (271).

A. Tampe: Paldies laikrakstam „Jūrmalas Nedēļa” par iespēju izteikt viedokli.

Noslēgumam tuvojas ne vien 2012.gads, bet arī kārtējais domes sasaukums. Kā vērtējat pašvaldības paveikto turpat četros gados?

Daudz runu un tukšu solījumu, haotiska skolu optimizācija, nelietderīgi iztērēti ap 1,2 miljoni latu, politiskais krimināls, mēra ķēde zeltā un sudrabā, trīs domes priekšsēdētāji, bet reālie darbi, ko gaida jūrmalnieki - pamaz.

Ko vajadzēja sagaidīt jūrmalniekiem?

Jūrmalniekiem vajadzēja sagaidīt sporta zāles pie Lielupes vidusskolas un Jūrmalas Valsts ģimnāzijas. Vajadzēja izveidot kultūras un izglītības centru Pils ielā, laukumā pretim Dubultu stacijai, kur atrastos bibliotēka, mākslas un mūzikas skolas. Arī Kauguru kultūras namu nepieciešams paplašināt vai būvēt no jauna. Vajadzēja pabeigt remontdarbus Majoru kultūras namā, kas tika aizsākti jau četrus gadus atpakaļ. Tikai tagad uzsākta Dzintaru koncertzāles slēgtās daļas rekonstrukcija, kaut rekonstrukcijas projekts tika izstrādāts vēl iepriekšējā domes sasaukuma laikā. Palaistas garām vairākas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības vai Latvijas valsts līdzfinansējuma programmas objektiem Jūrmalā (piemēram, bērnudārzam Ķemeros, siltumenerģijas ražošanas objektiem, pamatīgi iestrēdzis tik vajadzīgais ūdens saimniecības projekts). Arī nopietnai augstskolai vai augstskolas filiālei ar studentiem, mācību spēkiem un zinātniskiem pētījumiem tūrisma sfērā jābūt Jūrmalā. Būs jāuzlabo attiecības ar pedagogiem, skolniekiem un viņu vecākiem – nevienā sasaukumā tās nav bijušas tik sliktas kā pašreiz. Daudz ko no minētā pilnīgi noteikti varēja izdarīt šajā sasaukumā. Nākošā sasaukuma domei būs cītīgi jāstrādā, lai paveiktu sliņķu nepadarīto un izlabotu sabojāto.

Kā tad Jūrmalas pilsētas domē notiek lēmumu pieņemšana?

Pašreiz domē ir izteikta pozīcija un opozīcija. Pozīcijas kodols ir Munkevics, Ančāns, Loskutova, Truksnis. Faktiski viņi vada domes darbu kopš šī sasaukuma sākuma 2009. gada jūlija, gan kad priekšsēdētājs bija Munkevics, gan tagad, kad tas ir Truksnis, izņemot dažus mēnešus, kad priekšsēdētājs bija Ražuks.

Ar četriem deputātiem taču ir par maz, lai pieņemtu lēmumus. Kas tad piebalso „lieliskajam četriniekam”?

„Lieliskais četrinieks” plus Homka, Vorobjova, Maksimovs un Krūmiņš ir astoņi deputāti, un tas ir pietiekami, lai pieņemtu visus lēmumus.

2009.gada pašvaldību vēlēšanās viņi pārstāvēja diezgan raibu partiju spektru. Vai pēc ievēlēšanas viņi ir saņēmuši savu partijas biedru mandātu vai arī darbojas „uz savu galvu”? Kas, Jūsuprāt, vieno šos deputātus ar diezgan pretējiem politiskiem uzskatiem?

Tiešām ļoti interesants salikums. Tās ir kādas intereses, ne politiskie principi, kas tos vieno.

Kas ir opozīcijā?

Blaua, Hirša, Visockis, Starks, Ābelītis, es un tagad arī Dzenītis.

Ko tas nozīmē — pozīcija, opozīcija? Kā tas izpaužas?

Lielāko daļu domes lēmumu projektus atbalsta visi ievēlētie deputāti, piemēram, par adreses piešķiršanu, par atļaujas izsniegšanu būves nojaukšanai. Visi deputāti atbalsta arī nozīmīgus, lietderīgus un pamatoti sagatavotus lēmumu projektus — par nekustamā īpašuma atlaidi, par iespēju braukt bez maksas autobusā vairākām iedzīvotāju sociālajām grupām, par sociālo atbalstu jūrmalniekiem. Taču gandrīz katrā sēdē ir viens vai vairāki jautājumi, kuri ir nepamatoti un absurdi. Tos „lieliskais četrinieks” ar piebalsotājiem nezināmu faktoru iedvesmoti cenšas „izdabūt cauri”. Tad veidojas asas diskusijas, izskan jautājumi un pamatoti iebildumi. Diemžēl parasti uzvar „lieliskais četrinieks”.

Pret ko tad ir iebildumi?

Sasaukuma sākumā iebildām pret haotisko skolu optimizāciju, kur pirmie un svarīgākie jautājumi bija piemaksu atņemšana skolotājiem un brīvpusdienu likvidēšana skolniekiem. Te atmiņā nāk skolu „optimizācijas tēva” Ančāna ciniskie vārdi par to, ka jāatsakās no ēšanas, lai glābtu izglītības jautājumu. Tika likvidēta Jauno tehniķu stacija Dubultos, Blaumaņa ielā, steidzīgi „pārvietota” Mākslas skola. Tikai šobrīd var saprast pozīcijas toreiz neatklāto skolas pārvietošanas lietderību un steidzīgumu — skolas vietā Strēlnieku prospektā Jaundubultos uzcelti ekskluzīvi dzīvokļu nami.

Bažas izraisīja „lieliskā četrinieka” vēlme piesaistīt privāto kapitālu pašvaldības SIA „Jūrmalas siltums”. Tas nozīmētu uzņēmuma nonākšanu privātās rokās un siltuma tarifu pieaugumu, kas jau tā Jūrmalā ir nepamatoti augsts.

Nesaprotama ir arī glābšanas staciju Majoros, Straumes ielā 1A un Pilsoņu ielā 2 iztirgošana. Šo procesu nespēj apturēt pat Rīgas tiesas apgabala prokuratūras viedoklis, ka glābšanas stacijas Pilsoņu ielā 2 atsavināšana veikta nelikumīgi, pārkāpjot Aizsargjoslu likumu. Kamdēļ jāpārdod vienīgā glābšanas stacija Lielupes krastā Straumes ielā 1A? Mēs taču visi deputāti dažādos pilsētas attīstības plānos esam nolēmuši, ka ir svarīgi gādāt par jūrmalnieku un pilsētas viesu drošību uz ūdens.

Nesaprotams bija arī lēmuma projekts par ap 2000 priežu izciršanu Vārnukrogā.

Šādus piemērus varētu turpināt. Diemžēl šajos un arī daudzos citos gadījumos esam palikuši mazākumā, „lieliskais četrinieks” ar piebalsotājiem panāk savu.

Jūs esat ievēlēts vairākos sasaukumos, redzējis darbībā virkni priekšsēdētāju. Patreizējo priekšsēdētāju Truksni jūrmalnieki dēvē par „svešinieku”. Kā vērtējat Trukšņa darbu?

Jūrmalnieku viedoklim grūti nepiekrist. Nevar būt par Jūrmalas mēru un braukt pildīt savus pienākumus no Jelgavas kā uz viesizrādēm. Vai tad tiešām mēs nevaram atrast kādu vietējo? Protams, varam. Priekšsēdētāji mums Jūrmalā bijuši dažādi, personības ar sarežģītām rakstura iezīmēm, reizēm viņu darbība robežojusies arī ar likumu pārkāpumiem. Taču patreizējais ir visvājākais vadītājs, viegli ietekmējams no malas, kurš „nedeg” ne par ko Jūrmalā. Viņa darbu varētu arī raksturot ar teicienu: „tu pasaki, kas ir tavi padomnieki, un es pateikšu, kas esi tu pats”. Turklāt izskatās, ka Truksnis dara to, ko Munkevics atļauj vai liek. Bet nav jau viss nemaz tik slikti. Trukšņa deklamētos pantiņus publiskajos pasākumos vienmēr var noklausīties ar baudu.

Tā jau nav, ka nekas netiek darīts. Ir uzbūvēta jauna daudzdzīvokļu māja Līču ielā, tiek veidota daudzdzīvokļu māja bijušajā Policijas akadēmijas ēkā Skolas ielā.

Tiešām tā tas ir, un tas jau arī vēl nav viss. Tiek plānots būvēt vēl vienu daudzdzīvokļu ēku Dīķu ielā aptuveni 8 miljonu latu vērtībā. Vai tad jūs arī uzskatāt, ka daudzdzīvokļu mājas ir tas, kas pietrūkst Slokā un Kauguros? Tas ir absurds, tā ir padomju laika Jūrmalas kļūdainā attīstības tendence — būvēt daudzdzīvokļu mājas, nedomājot par cilvēku kultūras, fiziskās attīstības un sociālajām vajadzībām. Slokā, Kauguros un citviet pilsētā ir nepieciešamas sabiedriskās ēkas, kuras minēju intervijas sākumā. Sabiedrisko objektu veidošana ir pašvaldības viens no galvenajiem uzdevumiem.

Ko varētu novēlēt laikraksta „Jūrmalas Nedēļa” lasītājam gadu mijas priekšvakarā?

2013.gads būs īpašs, jo vasarā gaidāmi XXV Vispārējie latviešu Dziesmu un XV Deju svētki. Ar lielu degsmi un entuziasmu tiem gatavojas Jūrmalas tautas mākslas kolektīvu vadītāji, dalībnieki, kuriem gribu novēlēt skanīgas balsis un raitu deju soli. Jūrmalas sportistiem, treneriem paldies par panākumiem šogad un veiksmi nākamajā gadā. Daudz laimes, mīlestības un veiksmes politiski represētajiem, skolotājiem, kultūras cilvēkiem un visiem jūrmalniekiem 2013.gadā!

Iet atpakaļ