Martins Šulcs pēc ievēlēšanas EP prezidenta amatā.

17.janvārī Eiropas Parlamenta (EP) prezidenta amatā tika ievēlēts Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses līderis Martins Šulcs (Martin Schulz), kurš asi kritizēja Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK iekļaušanu valdošajā koalīcijā pagājušā gada oktobrī, nosaucot VL-TB/LNNK par politisku spēku, kas izplatījis ksenofobiju un intoleranci.

EP deputāts Roberts Zīle jau bija izteicis nožēlu, ka Šulca vadītā sociāldemokrātu alianse, neiedziļinoties Latvijas iekšpolitikā un neizprotot patieso situāciju, izdara pārsteidzīgus secinājumus. Roberts Zīle apzīmē Šulcu kā ļoti kareivīgu kreiso politiķi, kurš atkal varētu paust savu viedokli valodas referenduma un Latvijā jūtīgo 16.marta vai 9.maija notikumu sakarā.

Tomēr jācer, ka, aizstāvot parlamenta intereses, ierasto kaismīgo runu teikšanai Šulcam atliks daudz mazāk laika. Viņš ir uzsvēris, ka EP jāspēlē lielāka loma lēmumu pieņemšanā, un apsolījis piedalīties visās ES galotņu tikšanās un apspriežu reizēs.

Martins Šulcs EP prezidenta amatā nomainīja kristīgo demokrātu Jeržiju Buzeku (Jerzy Buzek). Jau ierasts, ka abas lielākās Eiropas Parlamenta frakcijas, kristīgie demokrāti un sociāldemokrāti, ir vienojušās un dala Eiropas Parlamenta prezidenta amata piecu gadu termiņu uz pusēm.

www.tb.lv