Šajās dienās aprit 94 gadi kopš Latvijas Republikas dibināšanas un 93 gadi, kopš kaujās pret Bermonta armiju latviešu tauta ar asinīm apliecināja tiesības uz savu valsti. Šajā laikā katram latvietim ir pienākums pieminēt un atcerēties savas tautas likteni. Kā Jānis Jaunsudrabiņš sacījis: „Kas cilvēks ir bez dzimtenes, bez tēvijas, bez mājām? Tik puteklis un pamesls zem svešu tautu kājām.”

Latvijas valsts nu jau ir sasniegusi pietiekami ievērojamu vecumu, lai šķistu, ka tā no pasaules kartes vairs nav izsvītrojama. Es negribētu sludināt nepamatotas bailes un pesimismu, tomēr uzskatu, ka mēs nedrīkstam aizmirst – no šiem 94 pastāvēšanas gadiem lielāko daļu mēs nebijām brīvi. Nesen notikušās dziļās pārmaiņas – mūsu atgriešanās Rietumu sabiedrībā, iestāšanās ES un NATO, pasaules iepazīšana – var radīt iespaidu, ka pagātnes rēgi sen ir aiz muguras. Taču diemžēl nevar izslēgt patiesību, ka uz ģeopolitiskās skatuves nepastāv uz mūžiem rakstītu likumu, un, atbilstoši, pārmaiņām pasaules ekonomikā un politikā, no jauna var notikt liela mēroga ģeopolitiski pārkārtojumi.

Kādas tendences mēs šobrīd redzam? Ekonomiskā krīze ES un sekojošā asā dalībvalstu cīņa katrai par savām interesēm ir novedusi pie situācijas, ka Savienība ir vājāka nekā jebkad agrāk. Haotiskie notikumi arābu pasaulē un Ķīnas nepārprotamā tuvināšanās pasaules superlielvaras statusam ir pārvirzījusi ASV uzmanību no Eiropas uz citiem reģioniem. Iespējams, ka Rietumu finanšu sistēmas faktiskā sabrukuma izraisītās ekonomiskās krīzes sekas vēl ir priekšā – kopējā parādu nasta nav samazinājusies un lielvalstu centrālo banku piekoptā „kvantitatīvās atvieglošanas” politika tikai pērk laiku.

Tajā pašā laikā mums kaimiņos, Krievijā, beigām tuvojas gandrīz absolūta varas koncentrēšanās Vladimira Putina rokās, kura uzskatus par pastāvošo pasaules kārtību skaidri pauž viņa izteiciens, ka PSRS izjukšana bija 20. gadsimta lielākā ģeopolitiskā traģēdija. Viņš arī neaprobežojas tikai ar sērošanu par bijušo diženumu – Krievija pilnā sparā ir sākusi t.s. Eirāzijas savienības veidošanu, no kuras ietekmes, ievērojot Latvijas ģeogrāfisko izvietojumu, lielo krievu valodā runājošo cilvēku īpatsvaru un enerģētisko atkarību no Krievijas resursiem, īpaši, gāzes, mēs nekādi nespēsim izvairīties.

Latvijas valsts, aizsākusies pirms 94 gadiem, tikai turpina veidoties. Tā nav laikā apstādināta realitāte no apdzeltējušām vēstures grāmatām. Mēs – tā paaudze, kas šobrīd aktīvi strādā, apgūst jaunu pieredzi, audzina bērnus - to ik dienas turpinām radīt – ar mūsu gribu, apņēmību, prātu un drosmi. Jauna situācija un jauni izaicinājumi mūs nedrīkst biedēt.

Priecīgus un patriotiskus Valsts svētkus!

Roberts Zīle, Eiropas Parlamenta deputāts un Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs

Latvijas Republikas proklamēšanas 94. gadadienai veltītie pasākumi Rīgā