Mūsu cilvēki

Gaidis Bērziņš

11. Saeimas deputāts, Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Roberts Zīle: jaunais ES dzelzceļa tirgus regulējums nedrīkst apgrūtināt Baltijas uzņēmumu konkurenci ar trešo valstu pārvadātājiem

01.02.2013 13:32

Eiropas Komisija trešdien nāca klajā ar ilgi gaidītajiem priekšlikumiem ceturtajai dzelzceļa tiesību aktu paketei. To mērķis ir likvidēt joprojām pastāvošos tehniskos, administratīvos un konkurenci ierobežojošos apstākļus, kas liedz pārstrukturēt dzelzceļa sektoru un uzlabot dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, kurš ir Eiropas Parlamenta ECR grupas koordinators Transporta un tūrisma komitejā, Komisijas jaunos priekšlikumus vērtē pozitīvi, atzīstot, ka tas ir solis uz priekšu liberalizēta un labāk funkcionējoša ES kopējā dzelzceļa pārvadājumu tirgus virzienā. Tomēr viņš norāda, ka priekšlikumos netiek pienācīgi risināti tie jautājumi un problēmas, kas pastāv ES dalībvalstīs - Baltijas valstīs un Somijā - ar atšķirīga platuma sliežu tīku, kuras robežojas ar trešajām valstīm, un kuru dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgos pārsvarā tiek veikti pārvadājumi no un uz trešajām valstīm.

"Iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršana brīvai konkurencei no 2019. gada, uzlabojumi kvalitātes un pakalpojumu pieejamības ziņā, kā arī esošo tehnisko, administratīvo, institucionālo un juridisko barjeru samazināšana - tas, protams, ir solis pareizajā virzienā pretī vienotam ES dzelzceļa pārvadājumu tirgum.

Tomēr jāņem vērā, ka daļā no ES dzelzceļa tīkla, kur ar atšķirīga platuma sliedes un dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgos pārsvarā tiek veikti pārvadājumi no un uz trešajām valstīm, galvenokārt no Krievijas, šādi uzlabojumi nebūs iespējami, jo tirgus situāciju diktē kravu plūsma austrumu - rietumu virzienā, nevienlīdzīgā konkurence ar trešo valstu pārvadātājiem, kā arī atšķirīgā sliežu platuma dēļ saglabāsies atšķirīgi tehniskie standarti,” norāda deputāts.

“Tāpēc ir svarīgi, lai ES likumdošana palīdz ES dzelzceļa uzņēmumiem saglabāt savas pozīcijas šajos specifiskajos tirgos, kur tiem nākas darboties nevienlīdzīgas konkurences, diskriminējošas tarifu politikas un nevienlīdzīgas tirgus pieejas apstākļos.

Liberalizējot ES dzelzceļa iekšējo tirgu, Baltijas valstīs mēs faktiski atveram tikai to tirgus daļu, kas atrodas ES pusē, neiegūstot līdzvērtīgu pieeju kravu pārvadājumu tirgum Krievijas pusē. Es nevaru iedomāties situāciju, kurā Vladimirs Putins mierīgi parakstītu likumu par Krievijas dzelzceļa tirgus atvēršanu brīvai konkurencei, pat nepieprasot līdzvērtīgu pieeju Krievijas pārvadātājiem ES tirgū,” uzsver Roberts Zīle.

Viņš norāda, ka šis jautājums un problemātika bija aktuāla jau pagājušajā gadā, kad Eiropas Parlaments un Padome strādāja pie pirmās dzelzceļa tiesību aktu paketes pārskatīšanas. “Gan Eiropas Komisija, gan kolēģi Eiropas Parlamentā tagad daudz labāk izprot šo specifisko situāciju, tāpēc domājams, ka būs vieglāk kopīgi atrast piemērotus juridiskos risinājumus”, norāda R. Zīle.

Līdz ar iekšzemes dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus atvēršanu brīvai konkurencei (gan saglabājot dzelzceļa sabiedrisko pakalpojumu līgumu balansu), ceturtā dzelzceļa tiesību aktu pakete noslēdz dzelzceļa tirgus liberalizācijas pasākumus, jo kravu pārvadājumi un starptautiskie pasažieru pārvadājumi jau ir atvērti brīvai konkurencei. Šajā paketē Komisijas ierosina stiprināt infrastruktūras pārvaldītājus un nodrošināt, lai sliežu ceļu pārvaldības un vilcienu kustības funkcijas būtu nošķirtas, uzlabot savietojamības un drošības regulējumu, kā arī ieviest vilcienu vienotu sertifikāciju.

Iet atpakaļ