Radošās personības kopīgi meklē atbildi uz jautājumu – kas valstij jādara pēc referenduma

10.02.2012 20:11

Pēc kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes ierosinājuma 10. un 15. februārī Kultūras ministrijā tiekas Latvijas radošās personības un kultūras iestāžu vadītāji, lai kopīgi meklētu atbildi uz jautājumu – kas valstij jādara pēc 18. februāra referenduma.

Ž.Jaunzeme-Grende: „Ja referendums ir sekas nesekmīgai sabiedrības integrācijas politikai, tad viens no svarīgākajiem jautājumiem ir, ko darīt pēc referenduma. Kā nepieļaut, ka valstī dzimst iniciatīvas, kuru rezultātā tiek apšaubīts Latvijas valsts pamats. Latvijas kultūras cilvēku viedoklī un atziņās ieklausās arī tie, kuri apgalvo, ka zudusi ticība valstij un politiķiem. Gaidāmais referendums par Satversmes grozījumiem, ir brīdis, kad uzticība valsts varai nedrīkst būt kavēklis, lai piedalītos. Diskusijās izteiktajām atziņām jākalpo kā motivācijai cilvēkiem un kā padomam politiķiem.”

10. februāra tikšanās

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende diskusijas ievadā uzsvēra, ka būtiski runāt par darbiem, kas būtu jādara jau šodien, lai nekad vairs netiktu apšaubīts vissvētākais, kas mums ir – valsts valoda.

Rezumējot diskusijas laikā izskanējušo, ministre teica: „Pirms pieciem gadiem, kad kopā ar kolēģiem, definējām, ka Latvijas izaugsme ir jābalsta uz vērtībām, vairākums ticēja, ka valsts attīstība jābalsta uz kapitālu. Krīzes rezultātā sarucis kapitāls un par vērtībām domas dalās. Nu esam klibi uz abām kājām. Šis gads ir īpašs ar to, ka radām valsts attīstības dokumentu turpmākajiem gadiem un, ņemot vērā kļūdas vai runājot Jāņa Streiča vārdiem – līdzās iztikas minimumam, jāliek vērtību minimums. Kur tās meklēt – uz šo jautājumu diskusijā atbildēja Džemma Skulme: vērtības ir kultūrā.”

Diskusijas laikā gūtās atziņas tiks apkopotas, iesniegtas Valsts prezidentam, iestrādātas sabiedrības integrācijas rīcībpolitikā, kā arī ilgtermiņa valsts un kultūras plānošanas dokumentos.

Daži izskanējušie viedokļi:

Tēlnieks Gļebs Panteļējevs: Starp krieviem ir dažādi viedokļi – šis referendums ir „lāča pakalpojums” pašiem krieviem. Tiek deklarēts, ka krieviem vajag lielāku dalību lēmumpieņemšanā, bet šī provokācija samazināja iespējas, jo sašķēla.

Nacionālās kultūras padomes priekšsēdētājs Sergejs Timofejevs: Liela loma ir izglītībai, un mūsu uzdevums – vairāk domāt par iespējām saprasties. Jau mazi bērni pierod pie dažādām informatīvajām telpām, un tas nav labi.

Režisore Māra Ķimele: Arī krievu cilvēki, kas dzīvo Latvijā ir Latvijas cilvēki un nez vai viņi būs laimīgi, ja Latvijas nebūs. Tas nav pāridarījums, ka jāmāk tās valsts, kurā Tu dzīvo, valoda. Kultūra ir tā, kas var palīdzēt vienot latviešu un krievu bērnus skolās.

Kinorežisors Jānis Štreičs: Mēs – Latvijas iedzīvotāji – esam ideoloģiskās agresijas upuri. Mūsu valstī deklarēts iztikas minimums, bet cilvēks nepārtiek no maizes vien. Vai mums ir deklarēts kultūras minimums? Tas jādeklarē tāpat kā iztikas minimums. Ir jāstiprina latviešu valoda, jo bez tās Latvija nav Latvija.

Gleznotāja Džemma Skulme: Latvietis prasa vērtību. Vērtība, ko ienes cittautieši, ir viņos pašos. Cittautiešiem jābūt lielākai līdzvērtības sajūtai, jo viņi ir līdzvērtīgi. Mēs tiecamies pēc vērtībām. Mēs zinām, ka kultūrā vērtības ir. Mums trūkst platformas, lai par šīm vērtībām runātu.

Dailes teātra režisors Mihails Gruzdovs: Inteliģentā krievu publika zina, kas bija padomju laiki un neviens negrib tur atgriezties. Nepieciešamas zināšanas par pašu Krieviju – ja tie, kuri prasa krievu kā otru valsts valodu, zinātu, kā cietusi pati Krievija, viņi to neprasītu. Vajag ļoti gudru kultūras un izglītības programmu.

Filmu producents Roberts Vinovskis: Latvijas profesionālajā kultūrā nav nekāda nošķīruma, un māksliniekus nevērtē pēc tā, kāda ir viņu etniskā piederība. Mēs uzskatām Rotko un Kremeru par savējiem, jo mēs ticam, ka Latvija viņiem devusi kaut ko tādu, kas viņus padarīja par tām personībām, kādus mēs viņus pazīstam.

Ventspils rakstnieku un tulkotāju mājas vadītāja Andra Konste: Kultūra ir nenovērtēts politisks instruments – ja satiksimies kultūras laukā, mēs atradīsim kopēju valodu. Ir divas kultūras telpas un biedē tas, ka krieviem Latvijā nav savas kultūras. Tumsu mēs nevaram kliedēt cērtot ar zobenu, vai uz to kliedzot, bet tikai paši esot gaisma. Mēs pastāvēsim, ja būs kultūra un vērtības.

Iet atpakaļ