Nacionālās apvienības kandidāti Saeimas priekšsēdētāja un ministru amatiem

18.08.2011 14:06

Gatavojoties 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām 17.septembrī, Nacionālā apvienība 18.augustā nosauca savus kandidātus Saeimas priekšsēdētāja un ministru amatiem.

Saeimas priekšsēdētājs - Raivis Dzintars

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē ieguvis bakalaura grādu politikas zinātnē. Strādājis par vēstures un politikas pamatu skolotāju, kā arī par žurnālistu laikraksta „Latvijas Avīze” politikas nodaļā. Izveidojis un desmit gadu garumā vadījis organizāciju „Visu Latvijai!”. Bijis arī “Daugavas Vanagu” organizācijas lielākās – Rīgas nodaļas vadītājs. Divu grāmatu autors. Precējies, divu bērnu tēvs. Raivja Dzintara stiprās puses ir organizatora un komunikācijas pieredze un spējas, strādājot ar lieliem, bieži neviendabīgiem kolektīviem, kā arī individuālās komunikācijas prasmes, spēja no nacionālām pozīcijām pārstāvēt lēmējvaru un ar savu priekšzīmi veicināt sabiedrības uzticēšanos Latvijas parlamentam.

Ministru prezidents - Gaidis Bērziņš

Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnēs. 10.Saeimas deputāts, Juridiskās komisijas un Nacionālās drošības komisijas loceklis. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektors. Specializējas saistību un bankrota tiesību kursos. No 2006.gada līdz 2009.gadam Latvijas Republikas Tieslietu ministrs. Ar savu piedāvāto komandu lepojas un uzskata, ka: „Nacionālā apvienība ir apvienojusi savas jomas profesionāļus, cilvēkus, kuri ir gatavi strādāt latviskas un ekonomiski plaukstošas Latvijas labā. Tikai šādi cilvēki ir tiesīgi vadīt valsti un pārstāvēt mūsu tautas intereses”.

Attīstības ministrs - Einārs Cilinskis

Ekonomikas zinātņu maģistrs ārējo ekonomisko sakaru vadīšanā. Bijis Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts, vairākkārt Rīgas domes deputāts, 10.Saeimas deputāts. Bijis Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītājs. Strādājot Vides ministrijā guvis pieredzi vides un dabas aizsardzības likumdošanas izstrādē, vēlāk energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu ieviešanas programmu vadīšanā. Uzskata, ka Attīstības ministrijas izveide apvienojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ar Ekonomikas ministriju ļaus valstij veidot vienotu uz reģioniem orientētu attīstības politiku, vienlaikus nemazinot vides aizsardzības politikas nozīmi. Savukārt vienota enerģētikas un klimata politika ļaus sekmīgi īstenot Nacionālās apvienības ieceri par zaļo ekonomiku - ceļu kā valstij daudz efektīvāk izmantot resursus, vienlaikus nodrošinot attīstību un darba vietas.

Izglītības un zinātnes ministre - Vineta Poriņa

Septiņpadsmit gadus zinātniece valodas politikā, pēta valodas un sabiedrības mijiedarbību. Kopš 2001.gada vada starptautiskus projektus starpkultūru izglītībā, divvalodības izpētē un pilsoniskuma veicināšanā. Pētniecības darba dēļ ir labi informēta par mūsdienīgiem izglītības pārvaldības procesiem citur Eiropā, kā arī par situāciju Latvijas zinātnisko institūciju attīstībā. 2011.gada jūnijā savāktie aptuveni 120 000 parakstu par izglītību valsts valodā rosināja piekrist kandidēt 11.Saeimas vēlēšanās un piekrist kandidēt uz izglītības un zinātnes ministra amatu, lai turpinātu Nacionālās apvienības aizsākto izglītības sistēmas sakārtošanā un veicinātu vienotas sistēmas un mācību satura nodrošinājumu visās Latvijas skolās.

Labklājības un veselības ministrs - Viktors Jaksons

Ārsts, psihiatrs, narkologs, vadījis gan ārstniecības iestādi, gan vēlāk ministriju kā Veselības ministrs. Kopā ar Pasaules Bankas ekspertiem sagatavojis veselības aprūpes reformas projektu. Bijis ievēlēts Pasaules Veselības organizācijas vadības institūcijās. Līdzšinējā pieredze dos iespējas realizēt reformas veselības aprūpes sistēmā, kā arī apvienot Labklājības un Veselības ministrijas, jo 2002.gadā pildīja arī Labklājības ministra pienākumus.

Iekšlietu ministrs - Dzintars Rasnačs

Darbs valdībā ministra amatā nav svešs. 1995.gadā, 32gadu vecumā sāka veikt Latvijas tieslietu ministra amata pienākumus. Šo atbildīgo darbu veicis turpmākos trīs gadus trijās valdībās. Šajā laikā tika izveidotas laikmetīgas Zemesgrāmatu nodaļas un moderns Uzņēmumu reģistrs. Darbu sāka Satversmes tiesa. Ir gatavs uzņemties iekšlietu ministra amata pienākumus. Vēlētos, lai iekšlietu struktūru darbs sasniegtu augstāku kvalitāti un iegūtu lielāku sabiedrības uzticību.

Aizsardzības ministrs - Kārlis Krēsliņš

Nacionālās Aizsardzības akadēmijas veidotājs, tās prorektors, rektors, Aizsardzības zinātņu centra dibinātājs un vadītājs. Dr.habil.sc.ing., NAA profesors. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Politikas un plānošanas departamenta dibinātājs un pirmais vadītājs. Laikā, kad Latvija stājās NATO, bija Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks. 43 gadu dienesta pieredze. Formulējis Aizsardzības ministrijas esošās problēmas plānošanā, prioritāšu noteikšanā un normatīvo aktu sakārtošanā, un piedāvājis to risināšanas paņēmienus.

Ārlietu ministrs - Jānis Tomels

Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras lektors, bakalaura studiju programmas „Starptautiskās attiecības – Eiropas studijas” vadītājs. Savulaik strādājis Ārlietu ministrijā – Plānošanas grupā, Rietumeiropas valstu nodaļā un Amerikas un Austrālijas valstu nodaļā. Bijis Tieslietu ministra Gaida Bērziņa politiskais padomnieks. Kopš 2003.gada TB/LNNK ārlietu sekretārs. 2009.gadā kā TB/LNNK pārstāvis piedalījies Prāgas deklarācijas izstrādāšanā un parakstīšanā – šī deklarācija bija par pamatu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas dibināšanai Eiropas Parlamentā.

Finanšu ministre - Jadviga Neilande

Profesionāla nodokļu konsultante, Latvijas nodokļu konsultantu asociācijas biedrs. Valdes priekšsēdētāja uzņēmumā SIA „T & D Advance”. Pirms tam ilgu laiku strādājusi Valsts ieņēmumu dienestā. Pašreiz ikdienā strādā un risina visdažādākās nodokļu maksātāju problēmas, sniedz padomus un konsultācijas, vada lekcijas un seminārus par visiem nodokļiem, grāmatvedību, komercdarbību, darba attiecībām un citiem jautājumiem. Daudz publicējas žurnālos: „Nodokļi & Komercija”, „Praktiskais Latvietis”; „iFinanses”, „Latvijas Vēstnesis” un citos. Savā ilggadējā praksē pieredzējusi daudz pretrunīgas un negodīgas likumu normas, kā arī ēnu ekonomikas sekas, kas valstij ir radījušas ievērojamus zaudējumus. Uzskata, ka Latvijā ir iespējams atjaunot ekonomisko uzplaukumu, izdarot grozījumus attiecīgajos likumu pantos un vienlaicīgi apkarojot negodīgus nodokļu maksātājus un korumpētas amatpersonas.

Satiksmes ministrs - Valters Bolēvics

Rīgas Starptautiskās Ekonomikas un Biznesa Administrācijas augstskolas doktorants, ar izcilību „Cum Laude” 2007.gadā Antverpenē ieguvis maģistra grādu transporta, jūrniecības un ostu nozaru pārvaldības specialitātē. Kopš 2011.gada rudens semestra būs lektors Latvijas Jūras akadēmijā. Pēdējos gadus pavadījis Tuvajos Austrumos, konsultējot Sauda Arābijas un Apvienoto Arābu Emirātu valdības īpašumā esošās korporācijas transporta, ostu attīstības, jūrniecības un satiksmes nozarēs. Sadarbībā ar pasaulē atzītiem institūtiem piedalījies virknē pētījumu. Bijis Rīgas Pasažieru termināla izpilddirektors. Ir gatavs savas iegūtās praktiskās zināšanas, kā arī starptautisko akadēmisko pieredzi transporta sfērā izmantot Latvijas attīstībā.

Zemkopības ministrs - Juris Cīrulis

Viens no pieredzes bagātākajiem Latvijas lauksaimniekiem. Praktiski saimniekojot un veiksmīgi attīstot saimniecību jau vairāk nekā 20 gadus, ieguvis eksperta zināšanas ne tikai šauri specializētās nozarēs, bet arī lauksaimniecības uzņēmuma veidošanā un attīstībā, kā arī lauksaimniecības politikas veidošanā. Vadot savu saimniecību, ieguvis izpratni gan par mazas un vidējas saimniecības ikdienas problemātiku, gan par lielas saimniecības izveides un efektīvas saimniekošanas kritērijiem. Vienmēr aktīvi sekojis pasaules lauksaimnieciskās ražošanas un tehnoloģiju attīstības tendencēm. Viens no pirmajiem Latvijā paplašinājis savas saimniecības saimniekošanas spektru, uzsākot zaļās enerģijas ražošanu. Vairāk nekā 10 gadus aktīvi darbojies biedrības Zemnieku Saeima valdē un iesaistījies lauksaimniecības politikas veidošanas procesos, kā arī aktīvi paudis lauksaimnieku viedokli saskarsmē ar medijiem.

Tieslietu ministre - Baiba Broka

Sociālo zinātņu maģistra grāds tiesību zinātnēs. Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras lektore. Starptautiskā privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) vadības padomes locekle. Bijusī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre. Līdzdarbojusies vairāku likumu izstrādes darba grupās. Ir autore zinātniskajām publikācijām Latvijā un ārvalstīs. Uzskata, ka tiesību harmonizācija un tālāka veidošana ir būtisks priekšnoteikums Latvijas konkurētspējas nodrošināšanai pasaulē.

Kultūras ministre - Inese Laizāne

Maģistra grāds tiesību zinātnēs, bakalaura grāds kultūrizglītībā. Ilgstoši vadījusi Daugavpils teātri, bijusi lektore Daugavpils Universitātē un Kultūras koledžā. Uzskata, ka Nacionālās Apvienības mērķis - latviska Latvija ir nesaraujami saistīts ar kultūrpolitiku valstī, un, ka latviešu valodas nostiprināšana, patriotisma audzināšana, profesionālas mākslas pieejamība Latvijas reģionos, kultūras vērtība kā eksporta produkts ir īstenojami mērķi.

Iet atpakaļ