Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) Saeimas frakcija, pēc tikšanās ar Vienotības un Neatkarīgo deputātu grupas (NDG) izvirzīto kandidātu satiksmes ministra amatam – ministrijas valsts sekretāru Anriju Matīsu – ir nolēmusi neatbalstīt viņu šajā amatā, jo NA ir būtiski citāds redzējums par satiksmes nozares prioritātēm un to neapmierina A.Matīsa līdzšinējā darbība valsts sekretāra amatā. NA aicina Vienotību uzņemties patiesu politisko atbildību par satiksmes nozari, virzot ministra amatā kādu no Vienotības politiķiem.

Pēc premjera Valda Dombrovska aicinājuma koalīcijas partneriem piedāvāt satiksmes ministra amatam bezpartejiskus nozares profesionāļus, NA ieteica Valsts Dzelzceļa administrācijas direktoru Juri Iesalnieku, kuram ir laba reputācija nozares speciālistu vidū un ar kuru NA ir pozitīva pieredze, konsultējoties par vairākām NA virzītām iniciatīvām satiksmes jomā. Diemžēl NA izvirzītais kandidāts neguva koalīcijas partneru atbalstu.

NA uzskata, ka Vienotības un NDG virzītais A.Matīss savā līdzšinējā amatā kā valsts sekretārs nav darbojies apmierinoši, tāpēc satiksmes ministra amatu ieņemt nevar. A.Matīss kā valsts kapitāldaļu turētājs ir atbildīgs gan par skandāliem apvīto, nebeidzamo procesu ar pasažieru vilcienu iepirkumu, gan par neveiksmīgajiem lēmumiem Air Baltic, gan par vairāku valsts uzņēmumu desmitos miljonu latu lēšamajiem zaudējumiem Latvijas Krājbankas bankrota rezultātā. A.Matīss arī bijis iesaistīts vairākos skandālos, kas grāvuši valsts pārvaldes tēlu sabiedrības acīs - izsniedzis „pasta caurlaides” (kas domātas pasta sūtījumu pārvadāšanai) Latvijas Dzelzceļa vadītāja U.Magoņa un viņa dzīvesbiedres privātajām automašīnām, kā arī pieņēmis lēmumu par U.Magoņa un citu Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu algu trīskāršošanu.

Tāpat A.Matīsa ir pretdarbojies tām iniciatīvām, kas NA satiksmes nozarē ir bijušas būtiskas – vietējā dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgus aizsardzība no Krievijas un citu NVS valstu kontrolētu uzņēmumu agresīvas ienākšanas, kā arī Rail Baltica projekta sekmīga realizācija. Šie abi ir ļoti būtiski jautājumi Latvijas ģeopolitiskajai orientācijai un abos A.Matīsa darbība ir bijusi pat ne neitrālā, bet drīzāk gan bremzējoša.

Ņemot vērā radušos apstākļus, kā arī šodien izskanējušo informāciju par NDG iespējamo tuvināšanos Vienotībai, NA uzskata, ka jābeidz dīvainais stāvoklis ar dalītu NDG un Vienotības „politisko atbildību” par Satiksmes ministriju, un Vienotībai būtu jāuzņemas patiesa atbildība, virzot ministra amatā kādu no Vienotības politiķiem. Līdzšinējais modelis, kad ne sabiedrības, ne koalīcijas partneru priekšā atbildību par satiksmes nozarē notiekošo neviens tā īsti neuzņēmās, ir sevi izsmēlis un nebūtu turpināms. Ja Vienotība nav gatava uzņemties šādu patiesu politisko atbildību, tad NA to ir gatava darīt.

Gaidis Bērziņš, Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs

Daži argumenti

• Aktīvi lobē Krievijas kontrolēta dzelzceļa kravu pārvadātāja ienākšanu Latvijas tirgū, liekot šķēršļus NA priekšlikuma Dzelzceļa likumā pieņemšanai, kas to novērstu; (faktu apliecina Saeimai adresēts Valsts Dzelzceļa administrācijas direktora 18.02.2013. dienesta ziņojums Nr.1-9/102)
• Faktiski bremzē Rail Baltica projekta īstenošanu, tā vietā lobējot infrastruktūras paplašināšanu Austrumu virzienā; (fakts ir zināms speciālistu vidū, bet īsti nav pierādāms un viņš to noliegs)
• Izsniedzis „pasta caurlaides” (domātas pasta sūtījumu pārvadāšanai) LDz vadītāja U.Magoņa un viņa dzīvesbiedres privātajām automašīnām, diskreditējot valsts pārvaldi; (fakts izskanējis presē)
• Iniciators lielo valsts kapitālsabiedrību vadības algu vairākkārtējam palielinājumam (tostarp it kā apvienojot vairākus amatus), kas sabiedrībā izsauca milzu sašutumu. Personīgi pieņēma lēmumu par LDz valdes locekļu algu ~trīskāršošanu. (fakts izskanējis presē)
• Kā kapitāldaļu turētājs atbildīgs par skandāliem apvīto nebeidzamo procesu ar AS „Pasažieru vilciens” vilcienu iepirkumu.
• Kā kapitāldaļu turētājs atbildīgs par briestošo konfliktu ar Eiropas Komisiju par valsts atbalstu AirBaltic, kas var novest pie uzņēmuma bankrota.
• Kā kapitāldaļu turētājs atbildīgs par to, ka Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs zaudējis Krājbankā ~20 miljonus latu. (fakts izskanējis presē)