Mūsu cilvēki

Roberts Zīle

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

LETA intervija ar Robertu Zīli par Nacionālo apvienību pirms 11.Saeimas vēlēšanām

30.08.2011 12:23

LETA intervija ar Robertu Zīli. Publicēta: 30.08.2011

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle atkāpies no apvienības "Visu Latvijai!"- "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) līdzpriekšsēdētāja amata un pēc vēlēšanām izlems, vai pārreģistrēsies jaundibinātajā partijā VL-TB/LNNK. Viņa lēmumu ietekmēs tas, vai partija spēs iekļūt valdībā un konstruktīvi darboties. Intervijā aģentūrai LETA Zīle stāsta, ka pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība ir nolēmusi nepalielināt kopējo nodokļu slogu, lai noturētu virzību uz eiro. Nevar samazināt arī sociālo nodokli, taču, ja budžets atļaus, partijas programma paredz palīdzēt mazturīgākajiem, paceļot ar IIN neapliekamo minimumu. Viņaprāt, jāpalielina kapitāla ienākuma nodoklis, bet budžeta konsolidācija gandrīz 100% jāveic uz izdevumu rēķina.

Vai nav tā, ka Nacionālajā apvienībā varu ir pārņēmusi "Visu Latvijai!" un tēvzemieši ir pagājuši maliņā?

Ir.

Un kā to vērtējat?

Es jau esmu to novērtējis. Atceros pavisam neseno notikumu ar Imanta Parādnieka it kā falšo saraksti ar ārstu Aivara Sluci - šo kungu nepazīstu, bet, zinot viņa dīvaino ārsta ētiku, kas parādījās sarakstē ar [Ģirtu Valdi] Kristovski (V), mani ne visai tas interesē, vai tas bija īstais vai neīstais [Slucis]. Taču Parādnieka skaidrojums, ka "Tēvzeme" ir organizācija, par kuru nav vērts balsot, atver to ainu, kuru pieredzēju pagājušajā gadā. Zemgalē, kur kandidēja Parādnieks, bija daudz svītrojumu, saraksts bija apgriezts tādā veidā, ka augšgalā bija "Visu Latvijai" cilvēki, bet apakšgalā bija tēvzemieši. Saprotu, ka kāds tēvzemietis bija īpaši nepopulārs, jo ilgi darbojās politikā, bet šoreiz arī pašvaldību domju deputāti tika svītroti. Domāju, ka Parādnieks apvienības biedriem ir parādā paskaidrojumus par savā sarakstē pausto pozīciju, jo ir svarīgi, kā jūs ejat uz vēlēšanām. Svarīgi ir, kā cilvēks uzskata, kā ir jāiet uz vēlēšanām, jo tās ir kā kauja, kā iešana izlūkos - jābūt skaidram, vai esat gatavi ar šo cilvēku iet izlūkos. Jāzina, vai viņš domās par visu komandu vai par dažiem, vai tikai par sevi.

Vai pašiem tēvzemiešiem ir kaut kas jāpaskaidro saviem partijas biedriem?

Mēs, "Tēvzeme", gājām ar komandas principu uz vēlēšanām. Kopīgajā darbā tika ieguldīti gan cilvēku, gan finanšu resursi, un ļoti daudzi biedri bija vīlušies, ka viņi ir tik daudz svītroti. Taču arī šajās 11.Saeimas vēlēšanās man pazīstamie tēvzemieši atkal iet ar komandas principu, tāpēc [Parādnieka] sarakste un citi ētiskas dabas jautājumi var radīt sarūgtinājumu.

Savā priekšvēlēšanu programmā norādāt, ka Saeimas frakcijas deputātiem netiek uzspiests balsojums. Vai šādā veidā potenciālie koalīcijas partneri var jūs ņemt koalīcijā?

Es vairs neesmu premjera amata kandidāts un neesmu vairs Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs. Līdz ar to par programmas pozīcijām, kuras ierosināja frakcijas deputāti, ir jāprasa Gaidim Bērziņam un frakcijas cilvēkiem. Mana personīgā pozīcija ir, ka tas ir nepareizi, jo frakcijā ir jārēķinās, ka ir iekšēja disciplīna. Ja 3/4 frakcijā ir nobalsojuši par kādu jautājumu, tad tā arī būtu jābalso - brīvā balsošana nav nopietna.

Vai jums ir pārliecība, ka VL-TB/LNNK spēs atbalstīt valdošajā koalīcijā panāktās vienošanās?

Domāju, ka, esot koalīcijā, noteikti, jā, jo nav jau iespējams citādāk strādāt. Varbūt mazāk pieredzējušiem politiķiem frakcijā ir viedoklis, ka var atbalstīt savus ministrus tikai pozitīvajās lietās. Taču jums ir jāstāv un jākrīt par partijas izvirzīto ministru, ja vien viņš neveic nopietnu kaitējumu partijai un valstij. (..) Esot valdībā, tās lēmumus ir jāmēģina ietekmēt saskaņā ar koalīcijas līgumu, taču, [ar savu viedokli] paliekot mazākumā, līgums jāturpina pildīt.

Vai Eiropas Savienībā nevarētu rasties bažas, ka esat pārāk nacionāli radikāla partija un pārāk galēji labēji?

Jā, var rasties tādas bažas. Tāpēc arī neesmu premjera amata kandidāts un neesmu [partijas] vadībā. Tā uzmanība pēc notikumiem Norvēģijā bija uz daudzām labēji un kreisi ekstrēmākām partijām, bet daudzas partijas izdarīja secinājumus. To es saku kontekstā ar VL biedra Jāņa Iesalnieka, manuprāt, ļoti neveiksmīgo tviterošanu pēc notikumiem Norvēģijā.

Tāpēc es gribu orientēties uz trīs gadu darbu Eiropas Parlamentā, kurā redzu savu sadarbību ar Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, kur ir Lielbritānijas "toriji" un Polijas politiķa Jaroslava Kačinska partijas pārstāvji. Redzu, ko var izdarīt ES budžeta veidošanas procesā, kā arī investīciju transporta sfērā.

Kas būtu jādara Nacionālajai apvienībai, lai šīs bažas mazinātu?

Jāparāda, ka tā ir, žargonā sakot, "mainstream"* partija - iet valdībā ar konstruktīvu darbu, jo tā ir vienīgā iespēja parādīt, ka esat politisks spēks, kuram ir nacionāli konservatīva politika, un tajā pašā laikā jūs zināt, kā vadīt sabiedrību, lai tā izturētu un kļūtu stiprāka. (..) Bez šaubām, ir jāmaina arī retorika. Ja jūs kļūstat par deputātu vai iekļūstat valdībā, jums tā ir jāmaina - arī Jānis Urbanovičs (SC), iekļūstot valdībā, nevarēs vairs tā runāt.

Vai viņi uz to būs spējīgi?

Es to nezinu. (..) Pēc vairākiem mēnešiem būs noslēdzies abu juridisko personu VL un TB/LNNK likvidācijas process un notiks biedru pārreģistrācija jaunajā partijā. Man būs jāizlemj, vai pārreģistrēties kā biedram vai nē, un šo lēmumu noteiks Nacionālās apvienības spējas pēc vēlēšanām kļūt par "mainstream" partiju, iekļūt valdībā un konstruktīvi tajā darboties.

Vai Nacionālās apvienības nonākšana valdībā neradīs problēmas attiecībās ar Krieviju? Vai tas iesāktais labais dialogs netiks pārtraukts vai bremzēts?

Jautājums, no kura punkta jūs novērtējat, kas ir labas un sliktas attiecības. No Krievijas puses šīs attiecības ir viņiem izdevīgas, taču man rada bažas Krievijas investīcijas finanšu, nekustamo īpašumu sektoros un metodes, kā tās tiek virzītas, kā arī gāzes sektora lobijs. Latvija ir ieinteresēta attīstīt uzņēmējdarbību un būt [pievilcīga] investīcijām, taču mēs negribam redzēt tendenci, ka, samazinoties rietumvalstu investīcijām, par galvenajām kļūst investīcijas no Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīm.

(..) Ja Krievija uzskata, ka Nacionālās apvienības atrašanās valdībā ir nepieņemama, tad tas ir jāprasa viņiem. Ja viņi pārtrauc, piemēram, vienā nozarē ekonomiskos sakarus ar mums, jo uzskata, ka demokrātiski ievēlētā valdībā esošajiem politiķiem ir jādomā savādāk, tad kaut kas nav labi izveidots pašos attiecību pamatos. Ja jums ir šādi partneri, tad jūs kā valsts nejūtaties stabili politikā un ekonomikā.

Negribam radīt komfortablu situāciju cilvēkiem, kuri šeit iepērk nekustamo īpašumu un kuriem pārdodam Šengenas zonas uzturēšanās atļaujas. Viņi dod efektu vien dažiem attīstītājiem un banku sektoram, bet citādi visa nauda iziet ārā no ekonomikas, izņemot maksu par darījumu.

Bet, ja ir runa par reālām investīcijām, piemēram, Jelgavas autobūves rūpnīcu "AMO Plant", kurā lielākā daļa akciju pieder Maskavas pilsētai?

Cik es zinu, Maskavas pilsēta gribēja tikt no tā vaļā pēc mēra Jurija Lužkova administrācijas darbības beigām. Nezinu, ar ko tas beidzās, bet tas liecina, ka šīs investīcijas Latvijā ir ienākušas politiski. Līdzīgs piemērs ir "Latvijas Finierim" ar Krievijas uzņēma "Sveza" agresīvo veidu, cenšoties pārņemt labi pelnošu Eiropas uzņēmumu (..), pārņemot viņu tirgu un izspiežot konkurentu.

Vai piekrītat Raivja Dzintara netieši izteiktajam apgalvojumam, ka bilingvālā izglītība varētu būt saistīta ar sabiedrības šķelšanos?

Viņš tajā lietā ir vairāk iedziļinājies. Skaidrs, ka notiek no Padomju Savienības mantotās sistēmas ar krievu valodu un bilingvālo izglītību uzturēšana. Jāaizstāv īstās mazākumtautību skolas - ukraiņu, baltkrievu, ebreju un tamlīdzīgi.

Arī krievu?

Arī krievu. Bet nevajag lietot krievu valodu kā pretnostatījumu latviešu valodai. Tas ir tas, ka šeit uztur "padomju telpu". Kas attiecas uz augstāko izglītību - Igaunijā jau ir simts programmas angļu valodā, bet Latvijā tādas nav, toties turpinās diskusija, vai var paredzēt krievu valodu kā augstskolu valodu, kas ir nepareizs kurss. Angļu valodai ir cits statuss zinātnē un izglītībā nekā krievu valodai. Ja kāds domā, ka ir kādi augsta līmeņa krievu profesori, kuri nevar pasniegt angļu valodā, - tā nav taisnība.

Uzskatāt, ka mums nevajadzētu saglabāt šo bilingvālo izglītības sistēmu?

Nē, nevajadzētu, protams. Mums vajadzētu pakāpeniski atteikties no šīs sistēmas, liekot akcentu uz ES oficiālajām valodām. Līdzīgi kā parakstu vākšanā [par Satversmes grozījumu ierosināšanai par mācībām tikai latviešu valodā], kur bija paredzēts 12 gadu periods - arī šis ir desmit gadu vai padsmit gadu jautājums.

Bet vai tas, ka parakstu vākšanā par šiem grozījumiem savācāt nepilnus 113 000 no nepieciešamajiem apmēram 153 000 parakstu, neliecina, ka tauta īstenībā ir pret jūsu iniciatīvu?

Neliecina, jo resursi bija ļoti mazi, bet aktivitāte bija ļoti liela. Tajā laikā notika parakstu vākšana saistībā ar sociālajiem pabalstiem, kur arī netika savākts nepieciešams skaits. Tas neliecina, ka cilvēki bija pret ideju par lielākiem pabalstiem, bet ka viņi bija inerti. Te ir piemērs uzskatiem, kas man ir pretēji daudziem apvienības biedriem - man neliekas, ka tautai būtu bieži jāizdara šīs populārās izvēles referendumos. Tauta ik pēc četriem gadiem izdara izvēli par labu politiķiem, kuriem jādara savs darbs. Ja politiķi ir slikti un nespēja pieņemt lēmumus, bet tūlīt prasa tautai viedokli referendumā, tad tā sistēma nav pareiza. Tikai ļoti ārkārtīgos gadījumos tauta iet uz referendumiem - manā uztverē tāds vēl nav pienācis ne reizi.

Vai nav tā, ka uz šiem 113 000 skatāties no "wishfull thinking" jeb no vēlamajām pozīcijām? Vai šie cipari nebūtu jāuztver kā brīdinājums, ka tauta nav tik nacionāli noskaņota kā jūs?

Bet saprotiet, ka nacionālais jautājums bieži vien tiek trivializēts jeb vienkāršots - pretnostatīts latviskais un krieviskais. To es esmu teicis apvienības biedriem, ka tas jautājums ir jāskatās citādāk. (..) Akcenti ir jāieliek uz to, ka esam ES valsts, kas ir ārkārtīgi būtiski. Skaidrs, ka mēs esam latvieši nacionālā valstī - neesam ASV vai Šveice, jo esam citādi veidoti. [Tiesību eksperts] Egils Levits ir vairākkārt uzsvēris starptautiskā juridiskā dalījuma atšķirības vairāk valstīm. Līdz ar to Latvijā nākotnē ir jāuztur normāla izglītība un kultūra latviešu valodā, tajā pašā laikā nebaidoties no atvērtās Eiropas. (..) Ar krievu valodu tiek veikti pārkāpumi nodarbinātības jomā. Ja uzņēmums strādā ar tūristiem, ārvalstu partneriem, tad ir loģiski prasīt darba ņēmējiem krievu valodas zināšanas. Ja darba devējs prasa krievu valodu zināt, lai apkalpotu vietējo iedzīvotāju, tad kaut kas ir nepareizi tajā sistēmā.

Kā Nacionālā apvienība pēc vēlēšanām plāno panākt, ka Latvijas ekonomika atsāk normāli strādāt un darboties? Kā panāksiet to, ka ekonomiskā izaugsme kļūs reāla?

Mums ir tā saucamā atvērtā programma, kurai starpposms tika pieņemts Nacionālās apvienības kā partijas dibināšanas kongresā 23.jūlijā un kura vēl tiek pilnveidota. Tā būtiskā lieta jau tur ir iezīmēta - ņemot vērā globālo kontekstu, mēs neapsolām nekādus brīnumus, un mēs nevēlamies līdz 2013.gada pirmajam pusgadam mainīt kardināli kursu, ko ir uzņēmusi premjera Valda Dombrovska (V) valdība un Latvijas Banka (LB). [2013.gada pirmajā pusgadā] izšķirsies, vai mūs uzaicinās iestāties eirozonā. Ja šajā laikā mēs esam izpildījuši noteiktos makroekonomiskos kritērijus - budžeta deficīta kritērijus, inflācijas kritērijus, valsts parāds nepārsniedz normu, ir normāla situācija ar parādzīmēm -, bet Latviju tomēr neuzņem eiro, tad ir jāmeklē cits risinājums. Tad nav vērts vairs turpināt saspringt "jostu savilkšanas režīmā", bet ir cits mehānisms, ko turpināt darīt.

Ko plānojat darīt nodokļu politikas jomā? Pacelt kādus nodokļus vai saglabāt esošajā līmenī, it sevišķi runājot par darbaspēka nodokļiem?

Saeimas frakcijā jau bija saruna ar LB prezidentu Ilmāru Rimšēviču, kurā apspriesti arī eiro ieviešanas plusi. Lai noturētu virzību uz eiro, Nacionālā apvienība ir nolēmusi nepalielināt kopējo nodokļu slogu. Taču darbaspēka nodokļi ir jāsabalansē ar kapitāla ienākuma nodokļa paaugstināšanu. Mērķēta politika ir jāīsteno arī attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļiem, jo šajā jautājumā ir jāņem vērā dažādi faktori. [Piemēram], Valsts zemes dienesta (VZD) metodoloģija, jo ēku novērtēšanā vairākas reizes "ir iegājis iekšā" zemes kritērijs, nevis būvniecības izmaksas. Cik es zinu, VZD cenšas sakārtot šo metodoloģiju, lai nākotnē varētu vairāk ņemt vērā ēku nekā zemes vērtību, un tādā veidā nonākt pie vienotas nekustamā īpašuma likmes. Jo pašlaik nodokļa likme ēkām ir no 0,1% līdz 0,3% no to vērtības un zemei no 1% līdz 1,5% no tās vērtības, kas ir ļoti nepareizs virziens. Kopējam nekustamajam īpašumam varētu būt progresīva nodokļa likme, kas paredzētu par dārgāku īpašumu vairāk maksāt. Kapitāla ienākumu nodoklim ilgtermiņā jātiecas uz to pašu likmi, kāda ir iedzīvotāju ienākumu nodoklim (IIN) - no 10% uz 25%. Tas ir cienījams nodoklis, bet tam ir jābūt cienījami apliktam ar nodokli. Pašreizējā situācija ir nepareiza, un trīs līdz piecu gadu laikā kapitāla ienākumu nodoklim arī ir jābūt tādai pašai likmei kā IIN.

Vai sociālo nodoklis varētu samazināt?

Sociālais nodoklis netiks aiztikts, jo, zinot ienākumu un izdevumu pozīcijas sociālajā budžetā, to nevar samazināt. Ja budžeta bilance atļaus, mūsu programma paredz palīdzēt mazturīgākajiem, paceļot ar IIN neapliekamo minimumu un neapliekamo atlaidi par apgādājamajiem. (..) Ja nenotiek problēmas ar iekšzemes kopprodukta [izaugsmi] un satricinājumi Latvijas eksporta tirgos, šos plānus būs iespējams realizēt.

Vai varētu samazināt IIN?

Viens pats šāds solis nav mērķēts uz mazturīgāko slāni. Konceptuāli esam par progresīvu IIN, taču, ja progresīvi apliek tikai algas ienākumu, bet neapliek kapitāla ienākumu, tad tas nav pareizi. Līdz ar to mums nav precīzu likmju, no cik latiem ieviest progresivitāti, politiski apvienība ir gatava diskutēt par šo lietu.

Redzat, ka gan IIN, gan kapitāla ienākuma nodoklim ir jābūt progresīvajai likmei?

Partijā diskusija par to vēl nav beigusies. Mans personīgais viedoklis ir, ka nevajag uzreiz nākamgad aplikt ar progresīvo nodokli tikai IIN, bet tas pakāpeniski ir jādara reizē ar [progresivitātes ieviešanu] kapitāla ienākuma nodoklim. Taču partijā ir arī citi viedokļi, pastāv uzskats, ka ir ļoti populāri ar progresīvo nodokli aplikt lielās algas. (..) Ja kāds uzskata, ka alga ir jāapliek ar progresīvo nodokli, tad es nedomāju, ka Nacionālā apvienība ir tā mērķētākā grupa. Tad ir jābalso par "Saskaņas centru". Solījums par [abu nodokļu progresivitāti] tiks izpildīts, bet vēlams, ja to var izdarīt vairāku gadu garumā.

Kādā veidā plānojat veikt 100 līdz 110 miljonu latu lielo konsolidāciju 2012.gada budžetā?

Es, būdams opozīcijā, nezinu, ko Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi 2012.gada budžeta plānā, kuras jomas ir reformētas un kāds ir efekts. Opozīcijas partijas šajā stadijā profesionāli uz to nevar atbildēt, jo trūkst informācijas. Iekļūstot valdībā, jūs ātri esat spiesti taisīt budžetu, un, ņemot vērā FM jau sagatavotos priekšlikumus, nepieciešamie lēmumi tiek pieņemti ātri un profesionāli. Iepriekš teikt, ka pensijas, izglītību vai veselību neaiztiksim, nebūtu nopietni. Šādus jautājumus jūs varat uzdot "Vienotībai" vai Zaļo un zemnieku savienībai, kurām jāvar profesionāli atbildēt.

Jums ir iespēja nokļūt pozīcijā. Vai iedzīvotājiem nevajadzētu zināt, kādā veidā tiks veikta konsolidācija?

Mēs nekādā veidā šajā krīzes laikā neaizskarsim mazās pensijas. Bezdarbnieku pabalsta sistēma ir uzlabojusies, jo vairs netiek nodrošināts tik liels komforts, atrodoties bezdarbnieka statusā. Tomēr, ja bezdarbnieku pabalstu sistēmā nepietiks ar panākto ietaupījumu, iespējams, kaut kas būs jādara ar turīgākajām pensijām, nesagraujot pensiju sistēmu.

Veicot konsolidāciju, nodokļus celt nevaram, tāpēc konsolidācija gandrīz 100% jāveic uz izdevumiem. Iespējams, ka nodokļi nepaliks nemainīgi, taču viss konsolidācijas apjoms jāveic izdevumu sadaļā.

Kādi ir tie profesionāļi, kurus Nacionālā apvienība varētu virzīt ministra posteņiem?

Pirmkārt, Gaidis Bērziņš kā Ministru prezidenta kandidāts, taču iepriekšējā gadā viņš bija iekšlietu un tieslietu ministra kandidāts (..). Redzu arī Eināru Cilinski kā ļoti spēcīgu cilvēku, kuram ir Augstākās padomes jaunā politiķa pieredze, gan pieredze vides un enerģētikas sektorā, esot Vides ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatā. Viņš varētu vadīt Attīstības ministriju, kuras izveidošanu mēs plānojam iniciēt, apvienojot Vides un reģionālās attīstības ministrijas un daļu no Ekonomikas ministrijas funkcijām. Manuprāt, tie ir divi gatavākie ministri.

Citās jomās bijušais labklājības un veselības ministrs Viktors Jaksons ir šajā ēnu kabinetā, kurš bija gatavs vēlreiz šo lietu mēģināt - mums ir doma apvienot šīs abas ministrijas, lai labāk veiktu sektora reformas. Arī filoloģe Vineta Poriņa, kuru gan es pazīstu mazāk, ir profesionāle izglītības sfērā.

Iet atpakaļ