Latvijas Politiski represēto apvienība (LPRA) valdes sēdē 2011. gada 26.aprīlī un Koordinācijas padomes sēdē 2011. gada 2.maijā nolēma atbalstīt likumprojekta par izglītību tikai valsts valodā nodošanu izvērtēšanai referendumā. Organizācijām un personām, kuras neatbalsta šo jautājumu, atgādinām, ka Latvijas valstī latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda. To savā zvērestā apsolījuši arī Saeimas deputāti. ASV, Kanādā un citās valstīs ieceļojušie iedzīvotāji ar sapratni pieņēmuši situāciju, ka viņu bērni valsts dotētās skolās mācās angļu vai attiecīgās valsts valodā. Šādu situāciju visā pasaulē uzskata kā aksiomu, kā obligātu. Sibīrijā izsūtīto bērni skolās mācījās krievu valodā. Sākumā bija grūti, bet vēlāk iegūtās zināšanas izrādījās ļoti noderīgas un bieži palīdzēja izsūtījumā.

Iebildumiem un pretestībai pret latviešu valodu skolās pamatā ir politiskas motivācijas. Latvijas valsts un latviešu tautas nedraugu darbība, organizējot parakstu vākšanu krievu valodai kā otrai valsts valodai, kā arī Saskaņas centra vadītāja J.Urbanoviča vēstījums, ka Latvijā jāatjauno padomju vara, liecina, ka aktuālas ir pretvalstiskas darbības. Tā ir nostāja pret latviešu tautu, latviešu valodu un Latvijas valsts neatkarību. Jājautā, vai tā nav nacionālā naida kurināšana?

Tādēļ LPRA aicina Latvijas Politiski represēto apvienības reģionālās nodaļas, klubus veikt pasākumus, informējot par atbalstu minētam likumprojektam, aicinot visus piedalīties parakstu vākšanā no 11.maija līdz 9.jūnijam. Ikvienam Latvijas patriotam jāparāda sava attieksme pret latviešu valodu. Aicinām politiski represēto organizācijas ar rakstiem vietējā (pilsētu, novadu) presē aicināt ierasties parakstu vākšanas vietās politiski represētos, viņu radiniekus, draugus, paziņas, visus Latvijas iedzīvotājus. Latviešu valoda jāaizstāv, tā ikvienam Latvijai lojālam mūsu valsts iedzīvotājam ir dārga un svēta. To nedrīkst apstrīdēt, nicināt. Žēl, ka Latvijas varas institūcijas, sākot no Izglītības ministrijas, valdības, Saeimas, nav jau agrāk pieņēmušas attiecīgus lēmumus un likumus. Šodienas krīzes apstākļos parakstu vākšana un sekojošais referendums prasa ievērojamus līdzekļus. Jācer, ka pēc zināma laika Latvijā mūsu sabiedrība nonāks situācijā, kāda bija pirmskara Latvijā, kur cittautiešu jaunā paaudze ne tikai skolās, bet arī sporta biedrībās, klubos, jaunatnes sabiedriskās organizācijās - skautos, gaidās, mazpulkos - tik labi pārvaldīja latviešu valodu, ka nevarēja noteikt viņu tautību. Šodien latviešu tautas un citu tautību Latvijai lojālie pilsoņi nedrīkst vienaldzīgi pagriezt muguru parakstu vākšanai. Jāpiedalās pašiem un jāaicina citus. Strīdi valodu jautājumā šķeļ sabiedrību. Jāapzinās atbildība un pienākums tautas un valsts priekšā.

Aicinām visus uz parakstu vākšanas vietām!

LPRA priekšsēdētājs Gunārs Resnais.

Pieņemts LPRA Koordinācijas padomes sēdē 2011. gada 2.maijā, Rīgā.