Māra Antoneviča saruna ar Eiropas Savienības tiesas tiesnesi Egilu Levitu.

– Kādas sekas (politiskas, juridiskas) būs referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

– Pēc valsts atjaunošanas mūsu politiskā un intelektuālā elite par Latvijas valsts pamatiem, par to, kamdēļ mums ir sava valsts, kāda ir tās jēga un būtība, runāja arvien mazāk un mazāk. Iemesli šādam "gļēvlatviskam kaunīgumam" ir dažādi – padomju okupācijas režīma latviešu tautai uzspiestās mankurtizācijas sekas, ar to saistītie latviskās mazvērtības kompleksi, neizpratne par to, kas ir un kas nav leģitīmi demokrātiskā, tiesiskā un nacionālā valstī, atpalicība no politiskās un juridiskās domas attīstības citās Eiropas valstīs, pārprasts politkorektums. Rezultātā ar laiku mūsu sabiedrībā priekšstati par valsts pamatiem ir kļuvuši diezgan bāli. Tas cilvēkos ir radījis nedrošību par savu valsti, savu nāciju, par pašiem savu individuālo lomu un pienākumiem demokrātiskā valstī. Tā tas nav citās Eiropas valstīs, piemēram, Igaunijā. Tur par šiem valsts pamatiem, arī par tās nacionālo raksturu, runā, tas nav nekas nepieklājīgs, un tur šie valsts pamati sabiedrībai ir skaidri un pašsaprotami.

Diskusijas par referendumu – no kurām nav jābaidās – dos cilvēkiem iespēju atkal apzināties mūsu valsts pamatus – to, ka mūsu valsts ir veidota, lai latviešu tauta, piesaistot visu tautību Latvijas pilsoņus, varētu demokrātiski pati sevi pārvaldīt, kur tā kā valstsnācija pati savā valstī varētu kopt un attīstīt savu valodu, kultūru, savu pasaules redzējumu, skatu uz vēsturi un kur šāda valsts nacionāli kulturālā identitāte tiek respektēta kā vienojoša saistviela visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgi no tautības, reliģijas vai citām kategorijām.

Lasīt visu interviju "Latvijas Avīzē".