Mūsu cilvēki

Dzintars Rasnačs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes loceklis, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

LA: Aija Volka, "Priekšnieki, runājiet latviski!"

30.11.2011 13:11

Kamēr krievi Latvijā parakstās par savas dzimtās valodas iecelšanu valsts valodas statusā, daudzi uzņēmēji peļņas vārdā jau uztur reālu divvalodību.

Kāpēc, teiksim, kokapstrādes operatoram būtu jāzina krievu valoda, ja viņa priekšnieks prot izteikt darba uzdevumus latviešu valodā? Kokmateriāli un apstrādes tehnika taču nav klienti, kas jāuzrunā viņiem tīkamā valodā, lai labāk veiktos bizness... Teorētiski vajadzētu pietikt ar dzimto valodu. Tomēr šāda loģika Latvijā lielākoties ''nestrādā''.

Diskusijās par krievu valodas nozīmi darba tirgū uzņēmēji galvenokārt min divus apstākļus, kāpēc darbiniekiem tiek prasītas krievu valodas zināšanas: nepieciešamība sazināties ar klientiem, kam dzimtā ir krievu valoda, un nepieciešamība sazināties ar biznesa partneriem no Krievijas un citām valstīm bijušās padomijas teritorijā. Vairāku darba ņēmēju dzīvesstāsti gan liecina, ka šo divu faktoru saistība ar reālo valodu prasmju nepieciešamību un lietojumu ikdienā ir daudz komplicētāka, un uzņēmēju uzskati drīzāk balstās aizspriedumos un sajūtās.

Rakstā aptaujāti dažādās sfērās strādājošo viedokļi. Kādi ir reālās divvalodības iemesli: peļņa, mentalitāte, pašapziņas trūkums?

Lasīt "Latvijas Avīzē".

Iet atpakaļ