Jānis Bordāns: Pilsonības iegūšanas priekšnoteikums ir saikne ar Latvijas valsti

14.07.2012 13:36

Tieslietu ministrs konferences "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai" atklāšanā sveica visus klātesošos, kuri sapulcējušies, lai otro gadu pēc kārtas kopīgi apspriestu mūsu valstij, ikvienam tās pilsonim, ikvienam latvietim svarīgu tēmu. „Mēs esam latvieši un ikviens no mums, lai arī kur viņš šobrīd atrodas, ir piederīgs Latvijai!”, runas sākumā akcentēja ministrs.

Pagājušā gadā nogalē Latvijas valsts aktivizēja darbu, lai stiprinātu saites ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, veicinātu viņu pilsonisko aktivitāti un iesaistīšanos Latvijas sabiedriskajā dzīvē.

Par sākumu konkrētai rīcībai var uzskatīt pagājušā gada konferenci „Latviešu emigrācijas un diasporas problemātika un risinājumi”. Pārrunājamās tēmas bija – pilsoniskā un politiskā līdzdalība, kultūra un izglītība, saiknes uzturēšana un repatriācija. Šī gada konferences saturs paplašināsies ar Jauniešu tēmu un Pašvaldību lomu saiknes uzturēšanā.

Jānis Bordāns uzsvēra, ka šī konference viņam kā Nacionālās apvienības izvirzītajam tieslietu ministram ir īpaši svarīga Pilsonības likuma aspektā:

"Pilsonības iegūšanas priekšnoteikums ir saikne ar Latvijas valsti – tādu Latvijas valsti, kādu to ir dibinājuši mūsu tēvi un vectēvi, paužot savu gribu, un kādu mēs to esam atjaunojuši – nacionālu valsti, kurā ir viena valsts nācija – latvieši un kas atrodas latviešu vēsturiski apdzīvotā teritorijā, bet nekādā gadījumā pilsonība nav dāvana."

Runas turpinājumā ministrs saistīja konferences tematiku ar otras Nacionālās apvienības ministres - kultūras ministres apmeklējumu XIII Vispārējos latviešu dziesmu svētkos un Pasaules koru olimpiādē ASV:

"Šo pasākumu apmeklējums cieši sasaucas ar pagājušā gadā valdībā apstiprinātajām pamatnostādnēm, kurās kā viena no prioritātēm ir izvirzīta ārzemju latviešu saišu stiprināšana ar Latviju. Ar savu klātbūtni ministre veicina savstarpējo dialogu, turklāt latviešu Dziesmu svētki neatkarīgi no to norises vietas pasaulē tiek uzskatīti par latviskās piederības stiprināšanas elementu."

Turpinot citēt tieslietu ministra Jāņa Bordāna runu: "Manis pārstāvētās Nacionālās apvienības darbības mērķis ir latviska Latvija, tādēļ svarīgs ir katrs latvietis un viņa saikne ar Latviju. Latvijas pienākums ir nodrošināt šo saikni ar latviešiem visā pasaulē: gan tiem, kuri izceļo tagad, gan tiem, kuri izceļojuši jau sen. Latviešu kopienas palīdz stiprināt Latvijas valstiskumu, tomēr tām ir grūti saglabāt savu identitāti, ja nav ciešas saiknes ar Latviju, tādēļ mums ir kopīgā vēlmē un motivācijā jāspēj apvienoties, organizēties un būt aktīviem savas latvietības uzturēšanā.

Latvija ir maza valsts – pēdējā tautas skaitīšanā mūsu skaits uzrādījās tikai pavisam nedaudz virs 2 miljoniem. (..) Mēs neesam ieinteresēti palielināt ārzemju latviešu kopienu uz izbraukušo no Latvijas rēķina. Mēs vēlamies radīt apstākļus, kuru dēļ viņi atgriezīsies. Tieši šobrīd veidojas starpministriju atbalsta komanda reemigrācijas pasākuma plāna izstrādei. Kā būtisku jau paveikto šajā ziņā vēlos minēt darbu, lai mazinātu tiesisko, lingvistisko šķēršļu pastāvēšanu, latviešiem atgriežoties ar ģimenēm Latvijā. Īpaša nozīme piešķirta tam, lai sekmētu repatriantu bērnu iekļaušanos Latvijas skolās. Šādos gadījumos izglītības iestādes direktors ar rīkojumu nosaka bērnam nepieciešamos atbalsta pasākumus vismaz viena semestra ilgumā mācību priekšmetos, kas atšķiras bērna iepriekš apgūtajā izglītības programmā. Šajā sakarā vēlos pateikt lielu paldies visiem skolotājiem un skolotājām, protams, tās ir pārsvarā sievietes, kuras nežēlojot ne savu laiku, ne enerģiju, ne arī gadus rūpējas par mūsu bērnu latviešu valodas prasmi un kultūras izpratni, kas arī ir pats svarīgākais latvietības kodols.

Savas uzrunas noslēgumā uzsvēršu: tā ir mūsu atbildība un vēlme, lai arī turpmāk Ziemeļeiropas valsti Latviju sauktu par Ziemeļu Zelta provinci. Es vēlos, lai Latvija būtu sinonīms ziemeļnieku mieram, pārticībai un drošībai."

Konferences programma: Konference "Latvieši pasaulē - piederīgi Latvijai"

Iet atpakaļ