Mūsu cilvēki

Gaidis Bērziņš

11. Saeimas deputāts, Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Jānis Bordāns par tieslietu ministra lomu un ebreju īpašumu restitūcijas jautājumu

16.07.2012 12:45

Fragments no LETA intervijas ar tieslietu ministru Jāni Bordānu 13.07.2012.

Bijušie un esošie kolēģi jūs raksturojuši kā nosvērtu un ļoti atbildīgu "melnā darba" darītāju, taču bez līdera dotībām. Vai piekrītat šim raksturojumam?

Daļēja taisnība jau ir, tomēr domāju, ka tas ir ļoti šablonisks izteiciens. Manuprāt, es esmu nedaudz sarežģītāka personība. Turklāt līderi arī mēdz būt ļoti dažādi.

Tātad ar līdera dotībām jums problēmām nevajadzētu rasties?

Es domāju, ka nē.

Ko jūs, būdams tieslietu ministrs, darīsiet atšķirīgi no Gaida Bērziņa?

Subjektīvā pieredze katram ir sava. Es īpaši pievērsīšu uzmanību tam, cik ļoti tiesas izmantos tās informācijas tehnoloģijas, kurās ir ieguldīti valsts līdzekļi. Varbūt dažas lietas atšķirsies personiskās pieejas dēļ, bet pēc būtības Bērziņa iesāktie darbi saskan ar manu viedokli. Līdz ar to es turpināšu tiekties uz Bērziņa izvirzītajiem mērķiem un, ja iespējams, darīšu to vēl noteiktāk. Šeit es runāju gan par procesuālajiem likumiem, gan par Ieslodzījuma vietu pārvaldes nodrošinājumu, administrāciju. Papildus mēģināšu piestrādāt pie vispārējās tiesību politikas plašākā nozīmē.

Ko jūs ar to domājat?

Ministrs ir arī Ministru kabineta loceklis un visas valdības biedrs. Viņš ir atbildīgs par valdības politiku, par to, kā tiek veidota valsts. Manuprāt, šobrīd ļoti jāpiestrādā pie tā, lai valsts jau ilglaicīgi tiktu veidota moderna, nacionāla un eiropeiska, un to darīt pienāktos tieši tieslietu ministram. Vajadzētu iedzīvināt Satversmē nostiprinātās demokrātiskās tiesības un to, kas ir ietverts Satversmes kodolā. Kā piemērs šajā aspektā ir tas, kas saistīts ar Latvijas informatīvo telpu. Tas arī ir tiesību drošības jautājums. Un vēl es uzskatu, ka ir nepieciešams domāt par to, kā vienot visu nozari - visas iestādes, kas strādā ar tieslietām. Patlaban tiesas un tiesībsargājošās institūcijas kopā ir nedaudz sadrumstalotas.

Minējāt, ka daudzos gadījumos jums ir līdzīgs viedoklis kā iepriekšējam tieslietu ministram Bērziņam. Vai esat vienisprātis arī ebreju īpašumu restitūcijas jautājumā? Saprotu, ka tagad tas tiks izdiskutēts politiskā līmenī, bet kāds ir jūsu personīgais viedoklis - vai Latvijas valstij būtu jāatdod ebrejiem kādi īpašumi?

Es dziļi izprotu holokausta traģēdiju un jūtu līdzi ebreju tautai. Latvijā holokausta upurus piemin īpašā atceres dienā. Denacionalizācijas laikā līdz 2008.gadam valsts jau atdeva daudzus īpašumus ne tikai holokaustā bojā gājušo upuru radiniekiem, bet arī vairākām citām grupām un indivīdiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām. Kopš 1991.gada tas viss tika risināts, un ir virkne likumu, kas nosaka denacionalizācijas jautājumus, kas nosaka reliģisko organizāciju īpašumu restitūcijas jautājumus. Ir likumi arī par atsevišķu īpašumu nodošanu. Piemēram, ebreju organizācijām pat tika nodoti īpašumi, kas, ja nemaldos, nebija gluži viņiem piederīgi. Tika nodots nams Rīgā, Skolas ielā, tika nodota slimnīca utt. Tāpat kā Bērziņa kungs, arī es domāju, - ja valsts uzskata, ka ārpolitiski nepieciešams papildus risināt šo jautājumu, tad tas ir risināms politiskā līmenī Saeimā.

Kā uzskatāt jūs pats? Vai vajag tagad risināt šo jautājumu papildus tam, kas savulaik jau tika izdarīts?

Tāds jautājums ir parādījies, tas ir jārisina politiski. Jebkura jautājuma risināšanu kāda sabiedrības grupa var uzskatīt par nepieciešamu. Ja kāda grupa uzskata par nepieciešamu vēlreiz pārskatīt denacionalizācijas jautājumus, tad politiķi to parasti arī dara - viņi liek šo jautājumu darba kārtībā un nolemj, vajag vai nevajag.

Bet, ja tieši jums būtu jāpieņem šis lēmums, tad vajag vai nevajag?

Šo jautājumu nevar tā vienkāršot. Pie pareizas atbildes var nonākt, ievērojot pareizu procesu un visu rūpīgi izsverot. Neizvērtējot detaļas, es šobrīd negribētu atbildēt ar "jā" vai "nē".

Iet atpakaļ