Mūsu cilvēki

Raitis Ābelnieks

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Bauskas novada grupas vadītājs. Bauskas novada domes priekšsēdētājs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Jānis Bordāns: Bez latgaliskas Latgales nebūs pilnvērtīgas Latvijas!

10.08.2012 12:29

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns Rēzeknē pasaules latgaliešu konferences atklāšanā uzrunāja konferences dalībniekus. Runu tieslietu ministrs teica latgaliešu valodā, tādējādi kļūstot par pirmo valdības pārstāvi, kas oficiālu latgaliešu pasākumu ir uzrunājis latgaliski. Ministrs atgādināja, ka Rēzeknē 1917.gada 25.maijā norisinājās Latgaliešu kongress, kura lēmums bija apvienoties ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem, un pēc tam šis lēmums no pārējo latviešu novadu puses tika apstiprināts Valkas kongresā 1917.gada 30.jūlijā. Šī lēmuma rezultātā Latvijas brīvvalsts demokrātiskās attīstības posma laikā latgalieši varēja rūpēties par savas kultūras saglabāšanu un par valodas attīstību.

„Taču atbildēsim godīgi uz jautājumu: vai izejot ārā jel kas liecina par to, ka mēs esam Latgalē? Vietējās radiostacijas skan krieviski, televīzijā raidījumi notiek krieviski un tie pat netiek tulkoti, nedaudz skan literārā latviešu valoda. Uzraksti uz izkārtnēm un vietvārdi latgaliski nav sastopami, latgaļu valodu skolās nepasniedz, saskarsmē ar krieviem ļaudis joprojām biežāk lieto okupācijas laiku oficiālo saziņas valodu, asimilācijas turpinās.

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentā man darbinieces, stāstot par izplatītiem vārdu maiņas gadījumiem, minēja, ka kāda jauna daugavpiliete nomainīja savu vārdu Līga uz Aļona, jo vecāku dotais vārds esot svešs viņas dzīves videi un ar to viņa tiekot izstumta no sabiedrības!

Vai mēs joprojām runājam par dzīvu valodu? Ja mēs savu valodu nelietosim, neviens cits mūsu vietā to nedarīs.

Mēs esam savā brīvā valstī! Mēs esam brīvi! Tik vien man nav saprotams, kādēļ mēs savās pilsētās izturamies kā svešinieki...

Šā gada 25.maijā, Rēzeknes kongresa apaļajā gadadienā mēs, neliels skaits partijas „Visu Latvijai!” biedru gājām lāpu gājienā līdz Latgales Mārai. Bet tam bija jābūt valsts ievērojamākajam protokola pasākumam. Te bija jābūt valsts prezidentam, armijai, kura 1919.gadā smagi sakaujot Krievijas armiju atbrīvoja Latgali no iebrucējiem, te bija jābūt skolām ar jau morāli sagatavotiem skolēniem.

Kur tas viss ir? Kāpēc mēs to neredzam?

Paldies Dievam, jāsaka, ka notiek arī labas lietas. Atšķirībā no Rīgas, kur šajos gados nav uzcelts neviens piemineklis latviešu apgaismības nesējiem, kā Auseklim, vai Valdemāram, mūsu Latgalē mēs redzam varenus un skaistus pieminekļus Nikodemam Rancānam, Francim Trasūnam, un pavisam nesen es piedalījos Mikeļa Bukša pieminekļa atklāšanā netālu no Baltinavas. Paldies visiem labiem cilvēkiem, kas par to ir parūpējušies!

Turēsim prātā un stāstīsim saviem bērniem un mazbērniem, lai viņi zina un nekad neaizmirst, ka vēsturiskās latgaļu zemes bija no Rīgas līdz pat Polockai un Novgorodai.

Neskatoties uz visādiem laikiem, pēc latgaļu valodas lietošanas skolās un literatūras tradīciju aizsākumiem 18.gadsimtā, 19.gadsimta pārkrievošanas, kolonizacijas, drukas aizlieguma, kā rezultātā notikusi latgaliešu literatūras attīstības apstādināšana, valodas nodošana iznīcībai un visas zemes barbarizēšana un latgaliešu garīgās un kulturālās sejas likvidēšana, mēs esam spējuši izturēt un saglabāt savas kultūras tradīcijas un valodu. Mums tikai vēlreiz vajag noticēt sev!

Mums visiem Latvijā dzīvojošajiem ir jāsaprot - bez latgaliskas Latgales nebūs pilnvērtīgas Latvijas!

Visu nobeidzot es gribu teikt, ka rezolūcijas par strādāšanu pie savas valodas izkopšanas ir labi. Bet rādās, ka tādas ir bijušas rakstītas jau kopš neatminamiem laikiem. Laiks pāriet pie darbiem!”

Informāciju sagatavoja Jānis Tomels,
Tieslietu ministra padomnieks.

Iet atpakaļ