Mūsu cilvēki

Roberts Zīle

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes priekšsēdētājs, Eiropas Parlamenta deputāts.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Izskatīti priekšlikumi grozījumiem Pilsonības likumā

30.05.2012 14:36

Otrdien, 29.maijā, Ministru kabinets izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā.

„Esmu gandarīts, ka Pilsonības likums šodien ir pavirzījies uz priekšu, to ar nepacietību gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē. Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta,” grozījumu aktualitāti un valstisko svarīgumu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

 „Valdība ir izskatījusi Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos priekšlikumus grozījumiem Pilsonības likumā un tie tiek nodoti atkārtotām debatēm Saeimā. Pats būtiskākais jaunums ir dubultpilsonības iespējamība, proti, personai vienlaicīgi ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām, kā arī paredzēs principu, ka visas pasaules latvieši varēs iegūt Latvijas pilsonību. Grozījumi ir vērsti uz to, lai stiprinātu to pilsoņu saikni ar valsti, kuru dēļ šī valsts ir dibināta. Nesenā referenduma, kā arī citu pēdējā laika politisko aktivitāšu gaisotnē, tiks pastiprināti noteikumi, paredzot, ka naturalizēties varēs persona, kura ar savu rīcību nav vērsusies pret Latvijas valsts konstitucionālām pamatvērtībām,” par būtiskākiem Pilsonības likuma grozījumiem spriež TM parlamentārais sekretārs Jānis Bordāns.

Ministrs uzsver grozījumu ieviešanu Pilsonības likumā nozīmību: „Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs.”

Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. „Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā”, akcentē ministrs G.Bērziņš.

Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, tiek atcelts šis ierobežojums un Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, turpmāk būs nepieciešams, lai tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, līdzšinējā likuma prasība bija Latvijas pilsonība abiem vecākiem.

Personām, kas Latvijas pilsonību iegūs naturalizācijas procesā, no latviešu valodas pārbaudes tiks atbrīvotas personas, kuras ir apguvušas profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un arodizglītības programmu latviešu mācību valodā, iepriekšējā redakcija no valodas pārbaudes atbrīvoja tikai vispārējās vidējās izglītības ieguvējus.

Grozījumi nodoti atkārtotām debatēm Saeimā.

Ksenija Novikova,
Tieslietu ministrijas preses sekretāre

Iet atpakaļ