Mūsu cilvēki

Aigars Strupulis

Jelgavas novada deputāts, Jelgavas pilsētas galvenais speciālists nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Intervija ar Gaidi Bērziņu: Tieslietu sistēmai ļoti maz ko atņemt

08.11.2011 09:32

Ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu sarunājās Aigars Lazdiņš. Intervija publicēta laikrakstā "Diena" 07.11.2011.

Sāksim ar valdības deklarāciju. Tajā pirmais punkts, kas attiecas uz tiesiskumu, norāda, ka valsts finansējums tiks padarīts par galveno partiju ienākumu avotu. Vai tas nozīmē, ka tiks palielināts finansējuma apjoms?

Šī sadaļa attiecas uz diviem blokiem. Uz tīri praktisko, proti, to regulējumu, kas stājas spēkā no nākamā gada par finansēšanu no valsts līdzekļiem atkarībā no iegūto balsu skaita vēlēšanās. Uz to liekam uzsvaru. Otrs bloks, kas droši vien ir attīstāms, ir partiju neatkarības vairošana no, ja tā var teikt, «citas naudas» ietekmes politikā. Es neizslēdzu, ka varētu tikt pārskatīti maksimālie ziedojumu apmēri, varbūt veikti citi grozījumi.

Tātad varētu tikt samazināts maksimālais ziedojuma apjoms, kas šobrīd ir 100 minimālās mēnešalgas.

Pieļauju, ka tāda diskusija varētu būt, jā.

Runājot par valsts finansējumu, pašreiz tas paredzēts 50 santīmu par vēlētāju. 11. Saeimas vēlēšanu piemērs rāda, ka pat lielākā partija saņems ap 100 000 latu. Pirms vēlēšanām partijas mēdz iztērēt pat desmitreiz lielākas summas, arī eksperti izteikušies, ka ar 100 000 nepietiek, lai partijas padarītu neatkarīgas. Vai šī summa varētu tikt palielināta, vai pagaidām tas nav darba kārtībā?

2012. gadā tīri no budžeta veidošanas viedokļa neredzu iespēju šo finansējumu palielināt. Kas attiecas uz apjomu, es teiktu – ja paraugāmies uz to līdzekļu apmēru, kuru priekšvēlēšanu kampaņai tērējusi, piemēram, Nacionālā apvienība, redzam, ka ar salīdzinoši nelieliem naudas līdzekļiem iespējams panākt rezultātu. Tas liecina, ka nauda nav galvenais.

Iepriekš teicāt, ka viena no lielākajām prioritātēm jums būs tiesu darba paātrināšana, noslodzes mazināšana. Ar kādiem paņēmieniem tas tiks darīts? Papildu finansējums laikam ir izslēgts...

Papildu finansējums 2012. gadā ir izslēgts, tāpēc jāmeklē citi risinājumi. Daži jau ir apzināti, proti, tiesu noslodzes izlīdzināšana, pārskatot tiesu darbības teritorijas. Par šo mēs jau esam diskutējuši ministrijā un tuvākajā laikā diskutēsim ar tiesnešiem. Lielāks uzsvars būs jāliek uz alternatīvajiem strīdu izšķiršanas veidiem, piemēram, mediāciju, kur mēs plānojam nākt ar atsevišķu tiesisko regulējumu, mēģinot strīdus pārnest pirmstiesas stadijā, kur risināšanā iesaistītos tieši mediatori. Tāpat tiks pārskatīti kriminālprocesa, civilprocesa un administratīvā procesa likumi, lai panāktu efektīvu tiesas procesu. Viens piemērs – pašlaik civilprocesā apelācijas instance dažbrīd skata lietu pēc būtības, ko jau ir darījusi pirmā instance. Un tā nav apelācijas būtība, tāpēc būtu jāpanāk, ka apelācijas kārtībā lietu vairs pēc būtības neskata.

Deklarācijā pamanīju arī punktu «veiksim pasākumus investoru tiesiskās aizsardzības stiprināšanai». Tas atgādināja par Vitol lietu, kas pirms gada izskanēja, bet tad noklusa. Vai par šo lietu esat jau painteresējies?

Patlaban Tieslietu ministrijas (TM) darba kārtībā nav jautājuma par kādu konkrētu lietu. Kas attiecas uz investoru tiesību aizsardzību, te ir virkne jautājumu, arī tas, ko jau minēju, proti, lietu savlaicīga izskatīšana tiesā. Neapšaubāmi aktuāls ir jautājums par šķīrējtiesu regulējuma pilnveidošanu.

Tomēr par Vitol lietu – kad tā parādījās publiskajā telpā, skaļi izskanēja, ka valstij draud vairāku simtu miljonu latu piedziņa. Toreizējam tieslietu ministram premjers uzdeva šo lietu risināt, bet ar to tā arī pazuda no publiskās telpas. Gribu saprast – pašlaik šī lieta vairs nav aktualitāte?

Kas attiecas uz Štokenberga kunga darbību šīs lietas sakarā, jums jāprasa viņam pašam. Es varu tikai vēlreiz apliecināt, ka šādas lietas pašreiz TM darba kārtībā nav.

Kontekstā ar budžeta veidošanu un konsolidāciju – vai jums ir savas sarkanās līnijas, kādas padotības iestādes ministrijā, kurām jūs kategoriski atsakāties samazināt finansējumu?

Redziet, tieslietu sistēmai nekad nav bijuši tādi naudas resursi, ka varētu teikt, ka tieslietu sistēma ir bagāta. [2011. gadā TM budžets ir aptuveni 100 miljoni latu - red.] Es domāju, ka, kopumā raugoties, no tieslietu sistēmas ir ļoti maz, pareizāk sakot, gandrīz nav nemaz, ko paņemt. Pamatizdevumi mums ir tiesnešu algas, kur mēs zinām Satversmes tiesas (ST) spriedumu, tātad tas ir viens bloks. Otrs bloks ir ieslodzījuma vietas, to uzturēšana. Kas attiecās uz ieslodzījuma vietām, ir skaidrs, ka ieslodzīto ir tik, cik ir, un valsts pienākums ir viņus ieslodzījuma vietās turēt, arī uzturēt. Es teiktu, ka šie ir tie divi būtiskākie bloki. Ja raugāmies vēl uz iestādēm, tad neapšaubāmi arī Valsts valodas centrs (VVC) ir viena no tām institūcijām, kur es neredzu iespēju mazināt budžeta apjomu. Tāpēc ka ar to kapacitāti, kura VVC šobrīd ir, jau gadiem ilgi nepietiek, lai īstenotu funkcijas, kas tam ir. Ja tiks pieļauta situācija, ka VVC ir mazināts finansējums, tad valsts valodas politikas īstenošana kopumā tiks apdraudēta.

Par tiesnešu algu apmēriem bija ST spriedums, tagad ir jauns risinājums, bet arī sūdzība ST. Spriedums gaidāms ap Jaungadu. Kāda ir jūsu pozīcija – tiesnešiem maksā pietiekami, algas ir par lielām, par mazām?

Kas attiecās uz tiesnešu algām, tad vēsturiski man bija atšķirīgs viedoklis no 2008. gada MK lemtā attiecībā uz grozījumiem likumā «Par tiesu varu». Par šī brīža situāciju – šī lieta ir iztiesāšanas stadijā, un es negribētu sniegt kādu savu personīgu komentāru.

Tomēr, ja ST pieņem lēmumu, ka pašreizējais regulējums ir noraidāms, tad tiesnešiem automātiski atkal pieaug algas. Finansējums taču būs kaut kur jāsameklē...

Domāju, sagaidīsim ST spriedumu, un atkarībā no tā, kāds tas būs, tas būs jāpilda.

Bet 2008. gada lēmums, kuru neatbalstījāt, bija tas, ar kuru tiesnešu algas tika nogrieztas?

Tā kā jūs sakāt: tika nogrieztas, bet, mēģinot vienkāršotiem vārdiem pateikt, lai arī sabiedrība saprot, tā problēma nebija tiesnešu algu nogriešanā. Problēma bija tajā, ka tiesnešu algas netika celtas tādā līmenī, kā kopumā valstī pieauga atalgojums kā tāds. Savukārt tajā pašā laikā, kad sākās atalgojuma fonda samazināšana jeb tā saucamā griešana, tiesnešu algas bija vienas no pirmajām, kurām ķērās klāt, lai iegūtu papildu līdzekļus. Runa ir par vienlīdzības un taisnības principiem.

Nesen nākamajā posmā iegājusi apjomīgā Krimināllikuma reforma, kura paredz alternatīvo sodu, tādējādi – arī Valsts probācijas dienesta (VPD) nozīmes pieaugumu. Šis dienests jau gadiem ilgi sūdzas, ka viņiem naudas ir par maz...

Runa ir par kriminālsodu politikas maiņu vispār, tādējādi arī par domāšanas maiņu, un es tikai varētu teikt to, ka šīs domāšanas maiņas rezultātā, protams, VPD darba apjoms un nozīme tikai pieaugs. Līdz ar to, valdībai atbalstot šādu sodu politikas maiņu, būs jāmeklē nepieciešamie naudas līdzekļi, jo domāju, ka ilgtermiņā sabiedrībai tas atmaksāsies, jo runa ir par cilvēku atgriešanu pilnvērtīgā vidē, kurā viņi pilnvērtīgi strādā un maksā nodokļus, tādējādi dod labumu valstij.

Jautājums ir arī par Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītāju Visvaldi Puķīti. Iepriekšējais ministrs pret viņu ierosināja disciplinārlietu, un bija nojaušamas, ka V. Puķīte varētu savu amatu zaudēt.

Kas attiecas uz Puķītes kunga disciplinārlietu, patlaban iepazīstos ar lietas materiāliem. Tad, kad būšu iepazinies ar materiāliem, varēšu pieņemt lēmumu. Kas attiecas uz viņa darbību, laikā, kad man bija tas gods pildīt ministra pienākumus, no ministrijas vadības puses IeVP bija dota virkne būtisku uzdevumu, piemēram, salīdzinoši īsā laikā bija jāatbrīvo Pārlielupes cietums, ar ko kopumā IeVP tika galā, manuprāt, labi. Ir bijušas problēmas, piemēram, attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti.

Nupat publicēta jauna grāmata, ko sarakstījis Lato Lapsa ar kolēģēm. Tajā pievērsta uzmanība arī savulaik Aigara Kalvīša valdības virzītajiem grozījumiem drošības iestāžu likumos, kas iemantoja skandalozu slavu. Cik sapratu, grāmatas pozīcija ir tāda, ka pār drošības dienestiem vajadzētu stingrāku parlamentāro kontroli, bet vainu tajā, ka ar grozījumiem radušās problēmas, vismaz cilvēki, kuri bija citēti grāmatā, noveļ uz jūsu pusi, piemēram, Kalvīša kungs citēts: «Briesmas sākās tajā valdības sēdē tad, kad Gaidis Bērziņš piecēlās un lūdza iekļaut to punktu Lemberga...»

Varu teikt tikai to, ka, pirmkārt, laikā, kad šie grozījumi tika virzīti MK komitejā, neatrados Latvijā un par tiem uzzināju telefoniski no valsts sekretāra. Otrkārt, Kalvīša kungs bija Ministru prezidents, droši vien viņam būtu jāzina, kādi grozījumi tiek virzīti viņa vadītajā valdībā.

Grāmatā problēma pašos grozījumos netiek atrasta, problēmu drīzāk redzēja punktā par ekspertu, kuriem ir izsniegta augstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumam, pieaicināšanu uz pārbaudēm drošības dienestos. To minētajā valdības sēdē esot pieteicis jūs. Tiek «zīmēts», ka tas bijis nepieciešams, lai varētu pieaicināt [ar Ventspils uzņēmumiem saistīto bijušo SAB direktoru Laini] Kamaldiņu...

Kas attiecas uz ekspertu pieaicināšanu, šī ideja faktiski nenāca no manis, tā cirkulēja no procesu virzītāju puses, jautājums bija par formulējumu un par personām, kuras var pieaicināt. Jo situācijā, ja personai nav attiecīgās pielaides, skaidrs, ka šāda persona nevar tikt pielaista pie klasificētās informācijas.

Šo grozījumu redakciju pats izstrādājāt, vai jūsu padomnieki palīdzēja?

Šo redakciju izstrādāja TM, ja pareizi atceros, sadarbojoties ar Ministru prezidenta biroju un Informācijas analīzes dienestu.

Labi zināms, kā šī lieta noslēdzās. Prezidente Vaira Vīķe-Freiberga grozījumus noraidīja, izsludinot referendumu. Tas nesavāca kvorumu, bet grozījumi tika atcelti. Kas tad toreiz darīja nepareizi – Kalvīša valdība, kura grozījumus izstrādāja, vai V. Vīķe-Freiberga, kura tos noraidīja?

(Dziļa nopūta.) Nepareizs bija pats veids, kā šie grozījumi tika virzīti, ja nemaldos, Satversmes 81. panta kārtībā [kas deva valdībai iespēju Saeimas brīvdienu laikā pieņemt noteikumus ar likuma spēku]. Ja šie grozījumi tiktu virzīti normālā veidā – caur valdību un Saeimu –, par tiem tiktu diskutēts un mēģināts atrast labākos risinājumus, piesaistot ne tikai vienu vai divas, bet visas drošības iestādes, domāju, problēmas gala rezultātā nebūtu.

Iet atpakaļ