Nacionālās apvienības biedri ir ielūgti uz režisora Rodrigo Rikarda autorvakaru ceturtdien, 29.septembrī, plkst. 19:00 Rīgas kinoteātrī "Splendid Palace". Vakara programmā filmas, kuras pamatojas latviskās identitātes meklējumos un Latvijas vēsturiskā likteņa pētījumos:

• Dokumentāla filma par Silajāņu keramiķiem "Dzīvais māls" (1965);
• Latvijas vēsture filmās "Dzintara ceļš" (1991-1992), "Ziedošā Latvija", "Ulmaņlaiki" (2002), "Taisnība par Latviešu leģionu" (2002), "Dievs, tava zeme deg!" (1988);
• Aktuālā publicistika filmās "Vējš no jūras" (1979), "SirdsDaugava" (1987);
• Latviešu izcilās personības portretfilmās "Krišjānis Barons" (1984), "Rainis" (1985-1989), "Andrejs Eglītis" (1998), "Miķelis Pankoks" (1993), "Margarita Stīpnieks" (2010), "Leonīds Vīgners" (2000);
• Folkloras filma "Lai dziesmīte nenotrūka" (1981).

Vakara vadītājs Ansis Bērziņš.

RODRIGO RIKARDS, filmu autors, režisors, operators.

Dzimis 1941.gada 20. septembrī Rīgā, Gleznotāju ielā. Tēvs Bruno Rikards pirms kara vadījis Bezalkoholiskās biedrības „Ziemeļblāzma” simfonisko orķestri. Bērnību un jaunību pavadījis vectēva celtajā mājā Vecmīlgrāvī. Mācās vijoļspēli pie Aleksandra Arnīša. Beidzis 2. Rīgas vidusskolu, kur par klases audzinātāju strādāja arheologs Jānis Graudonis, no kura apguvis Latvijas vēsturi. Pēc vidusskolas beigšanas 1960. gadā iestājas darbā Latvijas TV par operatora asistentu pie kinooperatora Visvalža Frijāra. 1956. gadā V. Frijārs dibinājis Latvijas TV kino grupu, kurā uzņem televīzijas filmas. Latvijas TV ir pirmā un vienīgā Rikarda darba vieta. Pēc 23 gadiem no Vecmīlgrāvja pārceļas atkal uz Gleznotāju un Vaļņu ielas stūra, kur mājas bēniņos kopā ar sievu Skillu izbūvē dzīvokli ar skaistu skatu uz Vecrīgas torņiem. Te arī darbnīca sievastēvam gleznotājam Rūdolfam Pinnim.

1966. gadā filma „Dzīvais māls” atzīta par labāko gada dokumentālo filmu Baltijas republikās.

1967. gadā kā teicamnieks pabeidz Kino institūtu (VGIK) Maskavā ar diplomdarbu „Pusstunda Latvijā”, kas ir pirmā krāsainā filma Latvijas TV. 1979. gadā filma par Baltijas jūras aizsardzību „Vējš no jūras” ieguva zelta medaļu Nicā (Francija). Iegūtā zelta medaļa ir pirmā un pagaidām vienīgā Latvijas TV. Autora kino ceļa gājējs. Vairumā filmu ir režisors operators. Filma "SirdsDaugava” 1987. gadā ieguva pirmo vietu kino festivālā Freiburgā (Vācija), un režisors saņēma arī naudas balvu. Filma „SirdsDaugava” bija pirmā Latvijas filma, kuru demonstrēja Rietumvācijas TV kanāls. Filmas „Poēma par ūdeni” (1981) un „Dzintara ceļš” (1991) ieguva pirmās vietas starptautiskajā filmu festivālā „Cilvēks un jūra”.

1995.gadā nodibina Vizuālo mākslu studiju „Scilla”, kurā uzņēmis 24 filmas. Pavisam „Telefilmā-Rīga” un studijā „Scilla” uzņēmis 103 filmas. Sarakstījis un izdevis četras grāmatas. Pēdējā laikā pievērsies arī gleznošanai. 2003. gadā apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni par nopelniem Latvijas labā. Ģimenē izaudzināti trīs bērni.