Pieminekļa pakājē plīvoja visu trīs Baltijas valstu karogi. Foto: TB/LNNK.

Svētdien, 25.martā, vairāki simti cilvēku pie Brīvības pieminekļa pieminēja komunistiskā genocīda upurus. Pirms piemiņas ceremonijas vairāki simti cilvēku devās gājienā no Okupācijas muzeja līdz Brīvības piemineklim. Pasākumā notika godasardzes maiņa, un pēc valsts himnas ar īsām uzrunām uzstājās Latvijas Politiski represēto apvienības vadītājs Gunārs Resnais, Valsts prezidents Andris Bērziņš un mācītājs Guntis Kalme. Pēc uzrunām amatpersonas, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, nolika ziedu vainagus pieminekļa pakājē.

Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais uzstājās ar asu un emocionālu uzrunu. Vēl dzīvo represēto vārdā viņš izteica pārmetumu, neērtību un kaunu un vērsās pie Latvijas politiskajām partijām. Viņš uzsvēra, ka nesenais valsts valodas referendums bija nepatīkams pārsteigums. Daļa Latvijas pilsoņu izvēlas krievu valodu kā otru valsts valodu, kas pēc būtības ir Latvijas valsts likvidācijas piedāvājums. Lielais valsts pārvaldes aparāts un politiskās struktūras turpretī vēl arvien pēc referenduma nespēj pienācīgi reaģēt un kārtējo reizi meklē, kā varētu salabt.

Gunārs Resnais šai sakarā minēja trīs lietas, kurās pēc neatkarības atjaunošanas ir tikušas pieļautas kļūdas:

1. Divdesmit tūkstošu padomju demobilizēto virsnieku ģimeņu paliek Latvijā;
2. Abrenes atdošana;
3. Nespēja skolās iemācīt Latvijas vēsturi un patriotismu.

Runas noslēgumā Gunārs Resnais aicināja politiskās partijas, it īpaši jaunatni un studentus, vienoties mūsu mazās zemītes aizstāvībai.

Derīga saite: http://www.politiskirepresetie.lv/