Mūsu cilvēki

Modris Ekšteins

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Domes loceklis, Grobiņas novada domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Gaidis Bērziņš: grozījumi Pilsonības likumā domāti nācijas saliedētībai

14.12.2011 11:18

Nacionālā apvienība (NA) aktīvi turpina darbu pie Pilsonības likuma grozījumu virzīšanas, kas ļautu ārzemju latviešiem nezaudēt pilsonisko saikni ar Latviju.

13. decembrī, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš iesniedza valdības sēdē izskatīšanai Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus Saeimas Juridiskajai komisijai. Ministru kabinets priekšlikumus atbalstīja. NA ir izdevies panākt to, ka pretēji Zatlera Reformu partijas iniciatīvām likumprojektā nav iekļauta norma, kas ļautu nepilsoņu bērniem automātiski tikt reģistrētiem par Latvijas pilsoņiem.

Grozījumi sniedz demokrātiskus un valstiski svarīgus risinājumus Latvijas pilsonības iegūšanā, atjaunošanā, kā arī sniedz konkrētus priekšlikumus ilgi diskutētajā dubultās pilsonības ieviešanas jautājumā. „Ceram uz Saeimas aktīvu rīcību, lai likuma grozījumus pieņemtu pēc iespējas ātrāk, jo to gaida liela sabiedrības daļa gan Latvijā, gan pasaulē”, uzticēto darbu raksturo tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Ministrs uzsver grozījumu ieviešanu Pilsonības likumā nozīmību: „Vērtējot grozījumus Pilsonības likumā, mēs domājam par nācijas saliedētību. Nepieņemama ir situācija, ka Latvijas pilsonība tiek liegta formālu apsvērumu dēļ, kā tas ir bijis līdz šim, likumdošanā neparedzot dubulto pilsonību. Latvijas valstij ir pienākums rūpēties un nezaudēt saikni ar latviešiem visā pasaulē, tādēļ tik svarīgi pieņemt grozījumus Pilsonības likumā, kuri paredz laika ziņā neierobežotas tiesības Latvijas pilsoņiem, kuri ir atstājuši Latviju kā bēgļi, tikuši deportēti vai citu iemeslu dēļ nav varējuši atgriezties Latvijā, un viņu pēcnācējiem iegūt Latvijas pilsoņa statusu, saglabājot arī citas valsts pilsonību. Tāpat Latvijas valsts uzņemas atbildību un tiesisko aizsardzību arī par Latvijas pilsoņu bērniem, kas ir dzimuši ārvalstīs.”

Grozījumi likumā paredz, ka personai vienlaicīgi ar Latvijas pilsonību varēs būt arī kāda no Eiropas Savienības, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu pilsonībām.

Dubultā pilsonība var izveidoties personām, kas citas valsts pilsonību, pamatojoties uz likumu, ieguvušas laulību rezultātā.

Grozījumi Pilsonības likumā paredz dubulto pilsonību bērniem – ja viens vai abi vecāki ir Latvijas pilsoņi un bērns ar dzimšanas brīdi, pamatojoties uz likumu, ir ieguvis citas valsts pilsonību. „Šis ir ļoti aktuāls regulējums tām latviešu ģimenēm, kurām bērni ir piedzimuši Lielbritānijā un Īrijā”, akcentē ministrs G.Bērziņš.

Ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, kuri nebija paspējuši atgūt Latvijas pilsonību līdz noteiktajam termiņam 90.gadu vidū, tiek atcelts šis ierobežojums un Latvijas pilsonību varēs tagad noformēt, pieļaujot minēto personu dubultpilsonību, atbilstoši vispārējiem nosacījumiem.

Lai bērns iegūtu Latvijas pilsonību, turpmāk būs nepieciešams, lai tikai viens no bērna vecākiem ir Latvijas pilsonis, līdzšinējā likuma prasība bija Latvijas pilsonība abiem vecākiem.

Dubultās pilsonības iespēja varēs izveidoties visiem etniskajiem latviešiem un līviem, apliecinot latviešu valodas zināšanas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija.

Personām, kas Latvijas pilsonību iegūs naturalizācijas procesā, no latviešu valodas pārbaudes tiks atbrīvotas personas, kuras ir apguvušas profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās un arodizglītības programmu latviešu mācību valodā, iepriekšējā redakcija no valodas pārbaudes atbrīvoja tikai vispārējās vidējās izglītības ieguvējus.

Lai ļautu vecākiem izteikt vēlmi sava bērna pilsonības piešķiršanas jautājumā, TM akceptē līdzšinējo kārtību, ka vecākiem nepilsoņiem jāaizpilda pieteikums bērna reģistrācijai par Latvijas pilsoni.

TM: Atbalsta Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Pilsonības likumā.

Iet atpakaļ