Intervija publicēta laikrakstā "Neatkarīgā Rīta Avīze" 10.08.2010. Autors: Elita Veidemane.

Intervija ar Saeimas sekretāru, TB/LNNK valdes locekli Dzintaru Rasnaču.

– Savā 4000 zīmju programmā apvienība VL/TB/LNNK sola: "Atcelsim Imigrācijas likumā noteiktos atvieglojumus viltus investoriem un bezdarba apstākļos stingri ierobežosim trešo valstu pilsoņu imigrāciju." Kas veicinājis tādu apņemšanos, un kādā veidā domājat to realizēt?

– Mēs atrodamies Šengenas zonā, un ar šādiem atvieglojumiem, kas paredzēti trešajām valstīm, kurās nav pietiekami caurskatāma finanšu līdzekļu izcelsme, var radīt iespēju legalizēt noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Manuprāt, tā savā ziņā ir nodevība pret Latvijas pilsoņiem, kuriem šeit ir īpašumi un kuri krīzes laikā var būt spiesti savus īpašumus pārdot. Un tā ir arī nodevība pret mūsu partneriem Šengenas zonā. Ja runājam par šiem tā saucamajiem investoriem, vissāpīgākais ir tas, ka tiek izmantots krīzes laiks, lai viņi ar salīdzinoši nelielu naudu iegūtu īpašumus Latvijā. Var sanākt tā, ka mēs kļūstam par kalpiem vai par īrniekiem savā zemē. Kā mēs panāksim šā likuma atcelšanu? Meklēsim sabiedrotos tajos spēkos, kas balsoja pret Imigrācijas likumu. Cerams, ka arī citos politiskajos spēkos attieksme pret šo likumu būs mainījusies.

– Esmu dzirdējusi, ka Krievijas pilsoņi pret šo viņiem it kā pretimnākošo likumu izturas skeptiski, sak, ko mēs tajā Latvijā meklēsim? Ja mums ir lieka nauda, mēs labāk pirksim īpašumus Spānijā, kur viss ir daudz lētāks nekā Latvijā, turklāt arī klimats labāks. Neceriet, viņi teic, ka nu uz Latviju bariem skries investori.

– Latvija ir vienīgā valsts Šengenas zonā, kurā nav nacionālas valsts pamatu pamata – obligātās izglītības sistēmas valsts valodā. Līdz ar to šī zeme ir ļoti pievilcīga daudziem krieviem, kas kaut reizi ir bijuši Latvijā, turklāt viņiem ne vienmēr gribas atgriezties savā tēvzemē. Latvijā viņiem ir krievvalodīga telpa, plašsaziņa krievu valodā, krievvalodīga komercdarbība un transporta pakalpojumi, krievvalodīga izglītība. Tāpēc stāsti par to, ka kādam potenciālajam investoram te varētu nepatikt, nav pamatoti. Diemžēl ir iespējams visai liels imigrācijas vilnis, jo, pamatojoties uz pārprastajām cilvēktiesībām, ir paredzēts, ka kopā ar investoru uz Latviju var pārcelties dzīvot un iegūt uzturēšanās atļauju arī viņa ģimenes locekļi. Ģimenes locekļu skaitā var būt gan pirmās pakāpes radinieki, gan arī, piemēram, fiktīvās laulībās iegūtie laulātie.

– Jūsu programmā solīts arī panākt, lai "latvieši pārbrauktu no svešuma un aizbrauktu nelojāli cittautieši". Saprotu, ka latvieši var atgriezties dzimtenē tad, ja šeit būs stabils darbs un nopietnas sociālās garantijas. Bet kā jūs domājat izraidīt "nelojālos cittautiešus"?

– Pirmām kārtām nelojāls cittautietis ir cilvēks, kas paveicis noziedzīgu nodarījumu Latvijā un kam ir nelojāla vai pat naidīga attieksme pret Latvijas pamatiedzīvotājiem, pret šo valsti kopumā, un kurš uzskata, ka šī valsts ir pārpratums. Kā identificēt šādas personas? Domāju, ka Drošības policijai jau ir šādu personu saraksts. Šīs personas regulāri izrāda nelojalitāti Latvijas valstij, tās ir redzamas 9. maija pasākumos, tās redzamas 16. marta pasākumos, tērpušās svītrainos kombinezonos, šīs personas bieži arī raksta komentārus internetā. Likumā jābūt punktam, kas paredz vienkāršāku LR pilsonības atņemšanu. Ja šie cilvēki nav LR pilsoņi, ir jārada visi apstākļi, lai šādi ļaudis Latvijas valstī nevēlētos uzturēties. Paņēmienu ir daudz.

– Nosauciet, lūdzu, dažus. Vismaz pagaidām nelojālie subjekti šeit jūtas ļoti labi.

– Attiecīgajām tiesībsargājošajām iestādēm ir daudz paņēmienu, kā ierobežot šādas personas un radīt apstākļus, lai šīs personas pašas vēlētos doties prom no šīs nemīlamās valsts. Gatavu recepšu nav. Iekšlietu ministra amata kandidātam – vai tas būtu Gaidis Bērziņš vai es – priekšvēlēšanu laikā skaidri jāpasaka: šie nelojālie cilvēki visu laiku būs zem palielināmā stikla.

– Pūlis, kas svin 9. maija svētkus, katru gadu kļūst arvien lielāks, un Latvijas valstij nelojālajiem cilvēkiem ir pilnīgi vienalga, ko jūs par viņiem domājat.

– Šim jautājuma ir dziļākas saknes, tās sākās jau tad, kad 2000. gadā pie varas nāca Vladimirs Putins, kurš veiksmīgi – mums par nelaimi – īstenoja savu politiku Krievijas ģeopolitisko interešu zonā. Tas pirmkārt. Otrkārt: Krievija ieguva galvenās sviras ekonomikas uzturēšanai – tas bija tranzīts, energoresursi. Putina politikas pamatā ir maigā okupācija, un šīs politikas būtība ir radīt tādus apstākļus ekonomiskajā un plašsaziņas līdzekļu telpā, kas piespiež pakļauties Maskavas diktātam. Runājot par 9. maiju, šī agresīvā viedokļu paušana nav radusies vienā vai divos, bet kādos septiņos gados, kad 2003. gadā Satversmes tiesa atcēla likuma normu, kas prasīja obligātu 70% valsts valodas izmantošanu elektroniskajos masu medijos. Protams, ir arī drukātā prese, ko atbalsta Maskava, ir latviešu iesaistīšanās dažādās Krievijas pārvaldītās energokompānijās, ir daudz kas cits.

– Bet kā domājat dabūt latviešus atpakaļ no svešuma?

– Ir divas izejas. Ir jāatjauno dubultpilsonības institūcija, un tai jādarbojas ES un NATO dalībvalstīs, kā arī Austrālijā. Jādomā arī par kādu īpašu atviegloto investīciju režīmu: domāju, tiem, kas kaut ko nopelnījuši citās zemēs, būs ko investēt Latvijā. Pagaidām atvieglotais investīciju režīms ir tikai Vaņam un Feģam.

– Lūk, apvienība sola ieviest valsts apmaksātu izglītību tikai valsts valodā. Saprotu, ka šis plāns iecerēts, sākot no 2012. gada.

– Runa ir par obligāto programmu pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Šobrīd pamatizglītībā joprojām dominē krieviskais moments, un šis apstākļu kopums nu nekādi neveicina latvisku patriotu audzināšanu. Kāds mans kolēģis reiz teica, ka daudz pareizāk būtu bijis jau deviņdesmito gadu sākumā nomainīt interfrontiski noskaņotos skolu vadītājus. Šajās skolās noteikti ir asimilējušies daudzi tādi jaunieši, kuri varbūt nemaz nav gribējuši asimilēties krieviskajā vidē. Tagad ir tā, ka daudzi cittautieši apmeklē latviešu skolas. Bet principā mēs dzīvojam divās Latvijās. Viena Latvija ir novadi Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē, kur izveidojusies latviešiem labvēlīga situācija, un cittautieši tur ir labprātīgi iekļāvušies latviskajā izglītības sistēmā. Un ir otra Latvija, kurā ietilpst Rīga, Daugavpils, Rēzekne, Liepāja, Ventspils, Jēkabpils, Jūrmala, daļa Latgales – tur ir liels krievu valodas lietošanas īpatsvars. Mēs negribam nonākt tādā situācijā, kādā patlaban ir Baltkrievija: tā ir valsts, kas pirmā izzudīs no Eiropas nacionālo valstu kartes. Tur baltkrievu valodu zina 80% iedzīvotāju, taču to lieto tikai 20%. Baltkrievu valoda izzūd, dodot vietu krievu valodai. Mums šis ceļš nav tik straujš, taču diemžēl mēs to ejam – pateicoties visādiem investoru projektiem, plus gaidāms arī Krievijas un ES bezvīzu režīms. Līdz ar to mums jārada tāds aizsardzības mehānisms, lai mēs spētu nosargāt latviešu valodu pirmām kārtām jau no krievu valodas ietekmes. Kamēr latviešu valoda būs dzīva, tikmēr dzīvos arī Latvijas valsts. Ja mēs neko nedarīsim, mums priekšā ir Baltkrievijas ceļš, latviešu valoda tiks lietota tikai dziļos laukos, mums ir redzams, ka tiks atvērtas jaunas krievu skolas Vidzemē, Zemgalē un Kurzemē, būs liels viesstrādnieku pieplūdums nelabvēlīgas politiskās varas gadījumā. Nevajag klausīties, ja kāds apgalvo: jo vairāk mums būs viesstrādnieku, jo lielākas pensijas mums būs. Taču ir cilvēki, kas tam svēti tic. Mēs redzam vienīgo iespēju, kā saglabāt latviešu valodu: pakāpeniski divpadsmit gadu laikā no pirmās klases sākt obligāto programmu latviešu valodā. Fakultatīvi var klāt mācīties jebko, galvenais, lai būtu skolotāji.

– Manuprāt, tieši skolotāji būs tie, kas iestāsies pret šādiem plāniem.

– Skolotājiem jau tagad ir prasība – mācēt latviešu valodu augstākajā līmenī. Visasāk pret šo reformu iebilst tie, kas vada privātskolas. Šīs skolas naudu saņem ne tikai no vecākiem un sponsoriem, bet arī no valsts – pēc principa nauda seko skolēnam. Ja šīs skolas no 2012. gada nepāries uz latviešu valodas apmācību, tās no valsts finansējumu nesaņems.

– Apvienības programmā solīts veicināt, lai "valsts un pašvaldību finansētās skolas par pirmo un otro svešvalodu izvēlētos tikai Eiropas Savienības oficiālās valodas". Vai ar šādu nosacījumu jūs nemēģināt mākslīgi norobežoties no kaimiņos mūždien esošās Krievijas? Mēs taču nepārcelsimies, piemēram, uz Kanāriju salām. Bet krievu valodā, starp citu, ir milzum daudz kultūras vērtību, kuras ignorēt vai noliegt nav prāta darbs. Nedomāju, ka pārliecinātu latviešu patriotu spētu izsist no nacionālajām sliedēm, teiksim, Ļeva Tolstoja vai Sergeja Jeseņina darbu lasīšana.

– Runa šajā gadījumā ir par obligātajām svešvalodām. Ja skolēns zina, ka viņam jāapgūst divas svešvalodas, tad tās būs ES valstu valodas. Ja skolēns vēlas zināt vairāk, tad nav problēmu apgūt šo trešo valodu fakultatīvi. Šajā – krievu valodā – katru dienu ļurina TV, radio, prese, tāpēc tiešām nav problēmu to iemācīties. Taču svarīgi ir kas cits: Latvijā ir daudz gadījumu, kad jaunieti nepieņem darbā, ja viņš nezina krievu valodu. Krievi man šķiet simpātiski Krievijā, bet, ja Latvijā man kāds pasaka: što, latiš, govoriķ po čelovečeski ņe umeješ?* – tad man viņi vairs nešķiet simpātiski.

– Latvijas attālināšanās no Krievijas ietekmes zonas – kā skaidrosiet šo programmas punktu?

– Pirmais aspekts ir valodas jautājums. Bet nākamie ir smagāki. Tie ir: ekonomiskās un enerģētiskās atkarības aspekts un plašsaziņas telpas aspekts. Pēdējo aspektu Saeimas deputāti mēģināja regulēt ar plašsaziņas līdzekļu likumu, kurā iekļauta norma par 65% valsts valodas lietojumu TV. Procenti likumā palika, taču prasība nodrošināt šos procentus laikā no 18 līdz 23 – nepalika. Tas ir visskatītākais laiks, bet TV kanāli šos 65% var izgrūst no rīta un pārējā laikā rullēt krieviski.

– Izskatās, ka ar enerģētisko atkarību mēs sirgsim mūžīgi.

– ES mērķis tuvākajos gados ir attīstīt diversifikāciju – dažādošanu. Tas nozīmē: dažādot ne tikai veidus, kā tiek iegūta enerģija, bet arī virzienu – prom no fosilās enerģijas, prom no gāzes un naftas. Ideāla virzība būtu uz atomenerģētikas pusi, kas notiek visā pasaulē, taču tas ir nepopulārs temats. Tostarp eiropieši pilnīgi vēsi skatās uz to, ka viņi turpmākajos gadu desmitos tiks uzsēdināti uz gāzes adatas, kad Krievija uzbūvēs gāzes vadu Baltijas jūrā. Krievijas Gazprom ir viens no Kremļa galvenajiem politiskajiem ieročiem. Krievijas uzbrukums Gruzijai, kas notika pirms diviem gadiem, bija mērķēts uz to, lai Krievijas organizētā enerģētiskā politika netiktu kaut kādā veidā ietekmēta. Savukārt plašsaziņa ir maigās okupācijas sastāvdaļa: krievu satelīttelevīzijas raidstacija Russia Today darbojas jau kādus piecus vai sešus gadus, angliski skalojot smadzenes un potējot klausītājiem Krievijas ārpolitikas galvenās tendences, kādas Krievijas propagandisti uzskata par nepieciešamām angliski runājošiem klausītājiem. Skalojot smadzenes visā pasaulē, kaut kāda ietekme nonāk arī Eiropas telpā. Bijušais čekists Putins šajā jomā ir labi pastrādājis. Tiek lēsts, ka Krievijas valsts aparātā ir vismaz 80% bijušo VDK darbinieku.

– "Mēs mainīsim priekšstatus – latvieši nav upuru, latvieši ir varoņu tauta," teikts jūsu programmā. Kādā veidā VL/TB/LNNK gatavojas iznīdēt latvietī vergu, bāreni, kalpu?

– Atbilde ir ļoti vienkārša. Runa ir ne tikai par Latvijas vēstures mācīšanu skolās, bet arī par īpašu patriotisma audzināšanas metodiku. Protams, ir skolas, kas to dara jau šodien. Taču galvenā audzināšanas vieta ir ģimenē. Liela nozīme ir vecvecākiem: viņi var stāstīt par to, kas noticis 1940. un 1949. gadā, bet mēs varēsim pastāstīt, kas noticis barikāžu laikā 1991. gadā.

– Mēs jau tagad varam to pastāstīt saviem bērniem. Vai jūs to darāt?

– Jā, kad nāk attiecīgie datumi un kad bērni sāk interesēties par tiem. Bet jautājums ir par to, kā bērns, pusaudzis jūtas, kad viņu iesaista kādā patriotiskā pasākumā? Vai viņš ir priecīgs, ieinteresēts un gandarīts? Varbūt viņš jūtas kā savulaik pionieris, kas aizvests pie ordeņotajiem okupantiem? Ļoti nozīmīgi ir rādīt jauniešiem filmas par to, kas kādreiz noticis, kā latvieši cīnījušies par savu dzimteni. Ja būs uzrakstīta gudra grāmata par to visu, pusaudži visdrīzāk to nelasīs. Ja televīzijā tiks parādīts saistošs sižets par attiecīgu tēmu, pusaudzis to noskatīsies. Protams, ar lielu piepūli. Tāda mums ir tā jaunatne.

– Jūsu partiju apvienības līderis Roberts Zīle nesen ironiski izteicās par Vienotības uzsākto akciju, kurā tā mēģina noskaidrot, kas būtu labāks premjers – Dombrovskis vai Urbanovičs? Zīle norādīja, ka Vienotības uzsāktajā akcijā trūkst tikai viena elementa – "kopīgas preses konferences ar SC, kurā tad abi potenciālie koalīcijas partneri varētu prezentēt savus ministru kandidātus".

– Esmu pārliecināts, ka Urbanovičam nevar būt labāka reklāma kā šis Vienotības izveidotais klips. Iespējams, ka Vienotība un SC iet kopā. Bet nedomāju, ka mums vajadzētu norādīt uz Vienotības reklāmas kampaņas kļūdām: ja cilvēki ir uz grābekļa uzkāpuši vienreiz un divreiz, lai taču viņi kāpj arī trešoreiz. Tikko biju laukos, un tur cilvēki teica, ka šāda reklāma ir domāta vientiešiem vai lumpeniem. Domājošs cilvēks, kurš, iespējams, Vienotību līdz šim atbalstīja, pēc šādas reklāmas no tās novērsīsies.

– Būs interesanti pavērot, kas pēc vēlēšanām vēlēsies apvienoties koalīcijā ar Vienotību.

– Domāju, ka Vienotība, visdrīzāk, pazudīs. Tai būs smagi iekšējie konflikti, un dažādo partiju pārstāvji sāks publiski gānīt cits citu. Tur ir daudz cilvēku ar ļoti smagu raksturu, daudzi no viņiem publiskajā telpā saka vienu, bet aiz muguras – pretējo.

* Kas ir, latvieti, cilvēciskā valodā runāt neproti? – krievu val.