1. oktobrī Eiropas Savienības (ES) mājā Rīgā notika zaļās attīstības jautājumiem veltīta konference.

Zaļās ekonomikas attīstību pašlaik Latvijā kavē likumu un noteikumu trūkums, kas iedzīvotājus, uzņēmējus un pašas valsts institūcijas vairāk mudinātu attīstīt zaļo ekonomiku, pirmdien konferencē sacīja pētījuma “Ceļā uz zaļo ekonomiku – Eiropas Savienības pieredze Latvijas zaļajai attīstībai” vadītājs Mārtiņš Graudums.

“Pašlaik nav likumu, kas noteic, kā tieši zaļā ekonomika jāatbalsta,” atzina Graudums un norādīja, ka tāpat jādomā par fosilo izejvielu nodevas paaugstināšanu, kas visas valsts iedzīvotājus mudinātu meklēt dažādas alternatīvas.

Tāpat, pēc eksperta domām, pašlaik Latvijā ir salīdzinoši zema izpratne par zaļās ekonomikas nozīmību, tāpēc būtu jāveic pasākumu kopums, lai šo izpratni veicinātu. “Jābūt arī politiskajai gribai,” piebilda Graudums.

Viņš arī pavēstīja, ka Latvijai ir jāsadarbojas ar valstīm, kurām zaļās attīstības jautājumos ir līdzīgi mērķi.

Eksperts norādīja uz vairāku valstu piemēriem, izvirzot mērķus zaļās attīstības jautājumos, tostarp aprēķiniem, cik lielu ieguldījumu tas dos valsts ekonomiskajā attīstībā. Graudums uzsvēra, ka arī Latvijai būtu jāmāk izrēķināt, ko zaļās attīstības jautājumi dotu kopējai valsts ekonomiskajai attīstībai.

Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis teica, ka zaļās enerģijas jautājumi vairāk būtu jāiestrādā arī likumos, tostarp izveidojot zaļās enerģijas likumu.

Konferencē tika raksturotas un analizētas arī zaļās ekonomikas pamatnostādnes. Tajā ar priekšlasījumiem par zaļās attīstības iespējām un problemātiku uzstājās Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, pētījuma “Ceļā uz zaļo ekonomiku – Eiropas Savienības pieredze zaļajai attīstībai Latvijā, fakti un secinājumi” vadītājs Mārtiņš Graudums un citi akadēmisko aprindu, enerģētikas nozares, valsts pārvaldes, nevalstisko organizāciju pārstāvji un politiķi.

Pasākumā tika vērsta uzmanība uz zaļās attīstības virzību Eiropas Savienības dalībvalstīs, enerģijas avotiem un energoefektivitāti, iespējām veidot ilgtspējīgu attīstību ar zaļās attīstības koncepcijas palīdzību, idejām, kā Eiropas valstu pieredzi izmantot mūsu valstī.

Konferenci rīkoja Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK (TB/LNNK) sadarbībā ar Eiropas Konservatīvo un reformistu aliansi (Alliance of European Conservatives and Reformists – AECR).

AECR ir Eiropas līmeņa politiskā apvienība, kuras viena no dalīborganizācijām ir TB/LNNK. AECR iestājas par ES kā brīvu kopienu brīvām nācijām, par vienlīdzīgu iespēju kopienu līdztiesīgām valstīm, par kopēju tirgu brīvai uzņēmējdarbībai un par sabiedrības tradicionālo vērtību saglabāšanu. AECR Eiropas Parlamentā pārstāv ECR grupa, kas ir piektā lielākā grupa šajā institūcijā.

Ziņa tapusi sadarbībā ar Ziņu aģentūru BNS

Konferences materiāli

„Zaļās attīstības iespējas Latvijā” – Einārs Cilinskis, LR Saeimas deputāts (PDF)

„Pētījums „Ceļā uz zaļo ekonomiku – Eiropas Savienības pieredze zaļajai attīstībai Latvijā”, fakti un secinājumi” – Mārtiņš Graudums, pētījuma vadītājs (PDF)

„Energoefektivitāte kā zaļās attīstības izaicinājums” – Gatis Žogla, Rīgas Tehniskā universitāte (PDF)

„Zaļā ekonomika un ilgtspējīgas būvniecības uzplaukums" – Krišjānis Kalnciems, biedrība „Passive House Latvija”, valdes loceklis (PDF)

„Ražošana Latvijas zaļajai attīstībai – no teorijas uz praksi” – Ivars Liepiņš, AS „Komforts” valdes loceklis (PDF)

„Atjaunojamo energoresursu potenciāls Latvijā” – Valdis Bisters, Nulles enerģijas ēku asociācijas valdes loceklis (PDF)

„Biodegvielas loma transporta attīstībā Latvijā 2030” - Dagnija Blumberga, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts (PDF)