Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā atceres brīdī 25. martā represēto piemiņas vietā Bauskas pilskalna parkā traģiskos pagātnes notikumus atcerējās vecākā paaudze.

Pasākuma dalībnieki pieminekli ieskāva ziedos un svecēs. Šogad aprit 63 gadi, kopš Latvijas sirmgalvji, tēvi un mātes, zēni un meitenes masveidā tika aizvesti svešumā. Klātesošie tika aicināti būt domās kopā ar tiem, kuri neatgriezās.

Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja vēsturnieks, vietējās pašvaldības deputāts Raitis Ābelnieks, sacīja: «Šodien mūs nelutina laika apstākļi, bet 1949. gada pavasarī plosījās čekisti un viņu vietējie pakalpiņi. Šodien varam patverties mājās, bet toreiz tikai retais tur paglābās. Skaudrajās marta dienās izsūtīja 43 000 Latvijas iedzīvotāju, kopumā no Baltijas aizveda 92 000. Teju puse bija no mūsu valsts. Bauskas apriņķī šis notikums skāra 1539 cilvēkus. Visvairāk aizveda no Mežotnes (124) un Panemunes (115) pagasta. Izsūtīja labākos saimniekus. Likumsakarīgi – tur, kur viņu bija vairāk, vēlāk izveidojās atpalikušas padomju saimniecības, pieredzējušākie zemkopji bija aizvesti. Tās bija šausmu dienas, kas cirta dziļas brūces, kuras joprojām nav sadzijušas.»

Baušķeniece Broņislava Zarembo stāstīja, ka izsūtījumā bijis viņas vīrs, radi un kaimiņi. Dzīvesbiedrs, stāstot par svešumā piedzīvoto, vienmēr raudājis.

Vairākas dziesmas izpildīja senioru koris «Sarma». Pasākuma dalībnieku acīs riesās asaras, kopējais noskaņojums bija skumjš. Par toreizējo neziņu, apjukumu un grūtībām atgādināja asas vēja brāzmas, kas pluinīja parka veco koku galotnes ar nemierīgi ķērcošu krauķu ligzdām.

Bauskas Dzīve