Mūsu cilvēki

Dzintars Rasnačs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes loceklis, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

VL-TB/LNNK piedāvā Latvijas valstiskuma pamatus Satversmē noteikt kā negrozāmus

17.11.2011 11:51

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ceturtdien, 17. novembrī, Saeimā prezentēja un iesniedza koalīcijas Sadarbības padomei likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā. Likumprojekts paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu, kuri nosaka Latvijas valstiskuma pamatelementus, kā arī pašu 77. pantu, kā negrozāmus. Vienlaikus attiecībā uz Satversmes 6. pantu, kas nosaka vēlēšanu sistēmu, tiktu saglabāta līdzšinējā grozīšanas kārtība – grozījumu apstiprināšana tautas nobalsošanā. Tas ļautu turpināt diskusiju par iespējamu vēlēšanu sistēmas maiņu.

Jau kopš latviešu Pirmās atmodas 19. gadsimta vidū latviešu tauta pamazām nobrieda idejai par savu neatkarīgu valsti. 1918. gada 18. novembrī šie pašnoteikšanās centieni rezultējās ar Latvijas valsts izveidošanas pasludināšanu (proklamēšanu). 18. novembra proklamēšanas akta 1. punktā tika noteikts, ka „Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme un Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga demokrātiski republikāniska valsts.” Šis paziņojums sevī ietver Latvijas valsts izveidošanas mērķi un konstitucionālos pamatelementus.

1922. gadā, pieņemot Latvijas Republikas Satversmi, šie Latvijas valstiskuma pamatelementi tika juridiski definēti pirmajos četros Satversmes pantos, kas veido Satversmes I nodaļu. 1998. gadā, ņemot vērā rūgto padomju okupācijas perioda pieredzi, Satversmes 4. pants tika papildināts ar normu par valsts valodu, kas līdz tam bija Satversmē neietverts Latvijas valstiskuma pamatelements. Pirmie četri Satversmes panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska valsts ar republikānisku pārvaldi, kurā vara pieder tautai, Latvijas teritoriju veido četri vēsturiski latviešu tautas apdzīvotie novadi – Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale, valsts valoda ir latviešu valoda un valsts karogs ir sarkans ar baltu svītru.

Bez minētajiem Latvijas valstiskuma pamatelementiem Latvijas valstiskajai eksistencei objektīvi zūd jēga, tomēr šobrīd ir pilsoņu grupa, kas vāc parakstus, lai viens no šiem pamatelementiem – latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda – tiktu likvidēts. Ja viņu iecerētie grozījumi tiktu pieņemti, tad tas būtu plats solis Latvijas valstiskuma demontāžas virzienā. Latvijas vēsturē jau ir bijis posms, kurā tika apšaubīti un rupji pārkāpti visi Latvijas valstiskuma pamatelementi, tostarp neatkarība, demokrātija un latviešu kā valsts valoda.

Savulaik – pēc Otrā pasaules kara un pieredzes ar nacistu veiktām nedemokrātiskām izmaiņām konstitūcijā – Vācija noteica, ka vairāki tās jaunās konstitūcijas panti ir negrozāmi, lai pasargātu konstitūciju no grozījumiem, kas varētu sagraut Vācijas Federatīvās Republikas demokrātiskos pamatelementus. Tas ir tikai viens no daudzajiem piemēriem, kad valstis atsevišķus savas konstitūcijas pantus ir noteikušas par negrozāmiem, lai izvairītos no juridiskā ceļā panāktas sava valstiskuma pamatelementu sagraušanas. Piemēram, demokrātiskā iekārta kā negrozāma norma ir noteikta Vācijas, Turcijas, Čehijas un citu valstu konstitūcijās; republikāniskā pārvaldes forma – Vācijas, Francijas, Itālijas, Turcijas, Brazīlijas u.c. konstitūcijās; valsts teritoriālā nedalāmība – Francijas, Turcijas u.c. konstitūcijās; valsts valoda – Turcijas, Malaizijas un Bahreinas konstitūcijās; valsts karogs – Turcijas konstitūcijā.

Notiekošā parakstu vākšana par to, lai krievu valodu noteiktu kā otru valsts valodu, ir radījusi ilgi nepieredzētu starpetnisko spriedzi Latvijas sabiedrībā. Parakstiem tiekot savāktiem un notiekot referendumam par šo jautājumu, šī spriedze tikai palielināsies. Lai gan var prognozēt, ka referendumā nepieciešamais balsu skaits netiks savākts, tomēr viss process būs nodarījis milzīgu ļaunumu Latvijas sabiedrības saliedētībai. VL-TB/LNNK piedāvāto grozījumu pieņemšana novērstu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē un ilgtermiņā veicinātu stabilitāti un mieru Latvijas sabiedrībā, kas ir priekšnoteikums arī sekmīgai valsts attīstībai.

Informāciju sagatavoja frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks

 

Iet atpakaļ