Mūsu cilvēki

Ervīns Grāvītis

Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs. Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes loceklis.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

TB/LNNK Rīgas nodaļas aicinājums Rīgas mēram N.Ušakovam, SC politiķiem un vēlētājiem

09.05.2011 12:03

Jau rit Latvijas astotais gads Eiropas Savienībā, bet daļa sabiedrības joprojām tiek aicināta kavēties ideoloģizētos pagātnes murgos un piedalīties „svinībās”, tā vietā lai pieminētu kritušos dažādās frontes pusēs. Šāda kritušo dalīšana „pareizajos” un „nepareizajos” neveicina savstarpējo sapratni sabiedrībā. Visā demokrātiskajā Eiropā 8. maijā atzīmē 2.Pasaules kara beigas, nešķirojot kurā frontes pusē tos tika ierāvuši divi noziedzīgi režīmi - Staļina un Hitlera. Latvijas situācija šajā periodā bija īpaši sarežģīta un smaga, faktiski piedzīvojot 3 okupācijas. Dažkārt tēvs pret dēlu, brālis pret brāli vai kaimiņš pret kaimiņu bija spiesti cīnīties pretējās ierakumu pusēs, kā tas spilgti attēlots Jaunā Rīgas teātra izrādē "Vectēvs". Angļi, franči, vācieši, itāļi, poļi u.c . tautas jau sen ir izlīguši un 8.maijā piemin kara upurus, bet 9.maijā atzīmē Eiropas dienu, domājot par labāku nākotni apvienotā un stiprā Eiropā. Vācija ir izvērtējusi savas pagātnes kļūdas un no agresora ir kļuvusi par Eiropas ekonomikas dzinējspēku un kopā ar Franciju un citām ES dalībvalstīm cīnās par pasaules ekonomiskās krīzes skartās Eiropas finanšu sistēmas stabilizēšanu un izaugsmes atjaunošanu.

Mums nav pieņemama SC politiķu liekulīgā runāšana par saskaņu, vienlaikus aicinot uz „uzvaras” dienas svinībām 9.maijā pie pretrunīgi vērtētā pieminekļa Pārdaugavā, kā arī faktiski atbalstot biedrību «9.maijs.lv» un «Rodina» iecerēto gājienu pāri Akmens tiltam, tādejādi šķeļot sabiedrību. ES dalībvalsts galvaspilsētas mēram un SC politiķiem gan vajadzētu vismaz censties vienot sabiedrību un aicināt uz vienojošiem pasākumiem, nevis kavēties pagātnes ideoloģizētās dogmās. Latvijā šis datums drīzāk iezīmējās ar viena režīma nomaiņu pret citu. Arī faktiskā karadarbība Kurzemes katlā turpinājās vēl ilgi pēc šī datuma, ļaujot daudzām ģimenēm paglābties trimdā, laivās pārceļoties pāri jūrai.

Jau pirms gada griezāmies pie SC politiķiem ar līdzīgu aicinājumu, bet saņēmām vien zākāšanos un politizētas standarta atrunas. Šis nav vēlēšanu gads, tādēļ aicinām SC politiķus (it īpaši jauno paaudzi) bezkaislīgi izvērtēt mūsu priekšlikumu un pieminēt 2.Pasaules kara upurus 8.maijā noliekot ziedus to atdusas vietās, aizdedzinot svecītes un kavējoties atmiņās. Katram Latvijas iedzīvotājam viņa kritušie tuvinieki bija visdārgākie, neatkarīgi no tā, kurā frontes pusē tie bija spiesti cīnīties. Esam pārliecināti, ka katrai no karā ierautajām tautām to vēsturē ir daudzi citi cienījami un svinami datumi, kuri neradītu tik daudz jautājumu un sabiedrības šķelšanos.

TB/LNNK Rīgas nodaļa

P.S. Visiem silti iesakām iepazīties ar vēsturnieka U.Neiburga rakstu ES pārstāvniecības mājas lapā par šiem tik diskutablajiem svētku datumiem. Un tiem, kas vēl nav redzējuši, iesakām noskatīties JRT izrādi „Vectēvs”, ceram, ka tas palīdzēs atrast kopīgu valodu un izpratni par vēstures notikumiem.

Iet atpakaļ