Mūsu cilvēki

Aigars Strupulis

Jelgavas novada deputāts, Jelgavas pilsētas galvenais speciālists nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanā.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Roberts Zīle: Ārlietu ministrijai ir jāspēj reaģēt uz Latvijai nedraudzīgiem paziņojumiem

20.01.2011 16:58

„Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bildta paziņojums par „Parex" bankas glābšanu kā galveno iemeslu Latvijas dziļajai ekonomiskajai krīzei ir klasisks gadījums, kas prasīja ātru un profesionālu Latvijas Ārlietu ministrijas pretreakciju", uzskata Eiropas Parlamenta deputāts, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai"-„Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK valdes priekšsēdētājs Roberts Zīle.

Pēc viņa domām, K. Bildta paziņojumam trūkst ekonomiskās loģikas, un tas faktiski ir uzskatāms par nedraudzīgu žestu valstij, kuras nodokļu maksātāji ar lata kursa turēšanu un no tās izrietošo Eiropas izpratnē milzīgo valsts budžeta izdevumu samazināšanu ir uzņēmušies galveno slogu Baltijas reģiona finanšu sistēmas glābšanai. Turklāt Latvijas valsts veiktā „Parex bankas" pārņemšana no pašu zviedru viedokļa bja būtisks solis, kas ļāva zviedru bankām izvairīties no daudz lielākiem zaudējumiem, nekā tās piedzīvoja.

„Pēc šāda paziņojuma Latvijas ārlietu ministram, pats mazākais, vajadzēja atjaunot iepriekšējā ministra Aivja Roņa ideju par kopīgas Latvijas un Zviedrijas parlamentu komisijas izveidi krīzes cēloņu analīzei", atzīst R. Zīle. „Situācijā, kad zviedru „Swedbank" un „SEB" Latvijā izsniegto hipotekāro kredītu kopapjoms vairākkārt pārsniedza „Parex" bankas izsniegto kredītu apjomu, runāt par šo banku kā galveno vaininieku nekustamā īpašuma burbuļa un sekojošās krīzes izraisīšanā Latvijā ir vairāk nekā nekorekti".

„Atsevišķu augstu Zviedrijas amatpersonu retorika, kas vērsta tikai uz Latvijas vainošanu krīzes dziļumā, diemžēl jau ir kļuvusi pastāvīga parādība. Turklāt jāņem vērā, ka zviedru nepamatoti negatīvā attieksme pret Latviju, kuru citur Eiropā slavē vai vismaz ar līdzjūtību uzlūko par ārkārtīgo smago budžeta lēmumu pieņemšanu, šobrīd rada Latvijai reālus ekonomiskos zaudējumus. Ir pamats uzskatīt, ka zviedru bankas šobrīd vienkārši atsakās kredidēt Latvijas tautsaimniecību, par ko liecina fakts, ka to kopumā atgūto un norakstīto kredītu apjoms ir lielāks nekā no jauna izsniegto kredītu apjoms", uzskata R. Zīle.

Informāciju sagatavoja Rolands Pētersons, TB/LNNK preses sekretārs

Iet atpakaļ