Nacionālo minoritāšu pārstāvji tiekas ar „Visu Latvijai!”-TB/LNNK pārstāvjiem
14.09.2011 22:00

Šodien „Visu Latvijai!”-TB/LNNK Saeimas frakcijā notika tikšanās ar Latvijā dzīvojošo mazākumtautību līderiem, kurā abas puses vienojās uzsākt aktīvu turpmāko sadarbību. Mazākumtautības pārstāvēja nupat valsts prezidenta atjaunotās Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs un vienlaicīgi Latvijas Azerbaidžāņu kultūras centra priekšsēdētājs Romans Alijevs, Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska, Latvijas Tatāru – baškīru kultūras biedrības „Čišme” priekšsēdētājs Zufars Zainuļļins un Latvijas Gruzīnu biedrības "Georgika" priekšsēdētājs Eriks Grigolija.
Tikšanās laikā Nacionālās Apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars uzsvēra, ka identitātes ir iespējams savienot, un noteikti latviskas valsts identitāte ir savienojama ar Latvijā dzīvojošo nacionālo minoritāšu identitātēm. Tādēļ Nacionālā apvienība iestājas par minoritāšu identitāšu tālāku attīstīšanu. Diemžēl tieši mazākumtautības vēl joprojām ir pakļautas rusifikācijai – procesam, kas nav apstājies pēdējos 20 gados Latvijai esot kā neatkarīgai valstij. Skumji arī, ka politisku iemeslu dēļ tiek tiražēti dažādi mīti, piemēram, ka Nacionālā apvienība piekopjot pret cittautiešiem vērstu politiku.
Savukārt Romans Alijevs izteica gandarījumu par Nacionālās apvienības interesi par mazākumtautību problēmām un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi uzturēt šo dialogu, īpaši par mazākumtautību izglītības, kultūras un integrācijas jautājumiem. Visi biedrību pārstāvji ir Latvijas sabiedrības daļa, tāpēc galvenais ir politiskā vēlme risināt šīs problēmas. Alijevs pretēji Nacionālajai apvienībai atbalsta bilingviālo izglītību, taču viņaprāt tai jābūt tik kvalitatīvai, lai nevienam nebūtu problēmu ar latviešu valodu. Latvijas sabiedrībai jābūt vienotai uz latviešu valodas pamata.
Nacionālās apvienības kandidāte izglītības ministra amatam Vineta Poriņa atzina, ka ne jau visas skolas ir pietiekami labas īstenojot bilinguālās izglītības modeli, un tāpēc Nacionālās apvienības piedāvājums pāriet uz izglītību valsts finansētajās skolās latviešu valodā tajā pašā laikā stiprinot mazākumtautību izglītības programmas, būtu sabiedrībai kopumā izdevīgāks. Bez tam, ja būtu iespējas jau papildus esošajām minoritāšu skolām nodibināt vēl kādu, tad tas noteikti būtu jādara. Liela Izglītības un zinātnes ministrijas problēma ir arī tā, ka tai trūkst dialoga ar sabiedrību.
Alijevs atzina, ka no mazskaitlīgo minoritāšu viedokļa raugoties, galīgi nestrādā princips “nauda seko skolēnam”. Pārāk maz pašvaldības iesaistās minoritāšu izglītības jautājumos, no tām arī to neviens neprasa. Tomēr tieši pašvaldībām būtu jādomā kā veicināt minoritāšu skolu pastāvēšanu un dibināšanu. Te ir arī jārisina telpu jautājums – ja stāv tukši nekustamie īpašumi, varbūt Saeima var pieņemt likumdošanā normu, ka kultūras nodibinājumi uz šādām telpām var pretendēt bez maksas? Mazākumtautību pārstāvjiem ir daudz problēmu, sākot jau ar biedrību eksistences jautājumu. Gruzīnu biedrības pārstāvis Grigolija piebilda, ka gruzīniem nav vietas, kur svinēt savus nacionālos svētkus, līdzīga situācija esot armēņiem, azerbaidžāņiem un uzbekiem.
Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāja Vanda Krukovska norādīja uz problēmu, ka minoritāšu pārraides tiek translētas krieviski raidošā radiokanālā Latvijas Radio 4, nevis latviski raidošajos radiokanālos. Tomēr tieši programmās latviešu auditorijai vajadzētu stāstīt par mazākumtautību dzīvi Latvijā. Ar pārraidēm krieviski raidošā kanālā valsts mazākumtautības automātiski noliek krieviskā vidē.
Nacionālās Apvienības eksperte mazākumtautību izglītības jautājumos Ludmila Sočņeva norādīja, ka Latvijas sabiedrības sašķeltība sākas jau no skolas sola, kad bērni tiek sadalīti starp latviešu un krievu skolām. Bez tam, arī mazākumtautībām ir tiesības iegūt izglītību valsts valodā nevis citas minoritātes, šajā gadījumā - krievu valodā.
Nacionālās apvienības deputāta kandidāts Ilmārs Latkovskis norādīja, daudzi raidījumi par mazākutautībām ir krievu valodā, kas norāda uz mazākumtautību identitātes zaudēšanu. Viņaprāt, skaidri redzams, ka šajos sabiedrības integrācijas jautājumos mazākumtautību pārstāvji un Nacionālā apvienība uzskatu līdzību ziņā ir sabiedrotie. Mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Alijevs papildināja, ka ar visiem pieejamiem instrumentiem ir jāatbalsta sava kultūra, jo savādāk daudzi pie mazākumtautībām piederošie iedzīvotāji vienkārši paliks par krieviem. Tajā pašā laikā Nacionālajai Apvienībai ir arī jāskaidro, ka tās mēŗķis nav iznīcināt krievu valodu Latvijā. Savukārt Raivis Dzintars atzina, ka mazākumtautību inteliģencei ir jāaizliedz krievu presei runāt viņu vārdā un jārunā skaļāk pašiem. Alijevs piebilda, ka nav normāla situācija, ka televīzijas kanālos Latvijā joprojām tik daudz ir krievu valoda, tāpat kā nav saprotams tas negatīvisms, kas tiek kultivēts pret Latviju daudzās pārraidēs krievu valodā.
VL-TB/LNNK frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis tikšanās nobeigumā rezumēja, ka pēc vēlēšanām vēlas strukturēt dialogu ar mazākumtautībām. Gadījumā, ja Nacionālajai apvienībai būs iespēja piedalīties nākamās valdības veidošanā un valdības deklarācijas rakstīšanā, apvienība ir gatava tur iekļaut mazākumtautībām svarīgus jautājumus. Bez tam, Nacionālā apvienība kopā ar mazākumtautībām labprāt noorganizētu apaļā galda diskusiju par izglītību, lai precīzāk varētu vienoties par konkrētiem soļiem, kas veicami mazākumtautību izglītības jomā.
Informāciju
sagatavoja
Jānis Tomels,
VL-TB/LNNK
Valdes loceklis.