Lai sekmētu dzimstību un demogrāfiskās situācijas uzlabošanos Latvijā ilgtermiņā, Nacionālās apvienības (NA) Saeimas deputāts Imants Parādnieks pirmdien koalīcijas Sadarbības padomē iesniedza priekšlikumus Valsts dzimstības veicināšanas fonda izveidei.

„Tikai steidzami un mērķtiecīgi risinot demogrāfijas jautājumus, nākotnē ir iespējama latviska Latvija un stabila tautsaimniecības izaugsme. Būtiski, ka šāda fonda darbības  mehānismu jau nekavējoties ir iespējams nodrošināt, nepalielinot nodokļu maksājumus, bet daļu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaižu, kuras saņemtas par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, novirzot arī dzimstības veicināšanai,” uzsver Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas vadītājs I. Parādnieks.

Viņaprāt, ir jāatbalsta sports un kultūra, bet vienlaikus ir nepieciešams parūpēties arī par to, lai šie sporta un kultūras pasākumi nākotnē būtu plaši apmeklēti.

Pēc deputāta skaidrojuma, fonda ieņēmumus veidotu „iezīmēts” finansējums katru gadu, nosakot ar likumu, ka visi uzņēmumi, kas ziedo sabiedriskā labuma statusu ieguvušām organizācijām, saņemot par to nodokļu atlaides, 20% no šīs ziedojamās summas novirza Valsts dzimstības veicināšanas fondam.

Kā zināms, ja uzņēmums ziedo sabiedriskā labuma organizācijai, tad uzņēmumam tiek samazināts uzņēmuma ienākuma nodoklis par 85% no ziedotās summas. Fondā nonāktu 20% no kopējās ziedotās summas, par kuru saņemta nodokļa atlaide, tādējādi, piemēram, ņemot vērā 2010. gada rādītājus, fonds saņemtu 2,7 miljonus latu.

Iecerēts, ka fonda augstākā pārvaldības institūcija būtu padome, kurā darbotos labklājības ministrs, Veselības ministrijas pārstāvis, Finanšu ministrijas pārstāvis, Izglītības ministrijas pārstāvis, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis un piecu nevalstisko organizāciju – „Māmiņu kluba”, „Nākotnes fonda’’, asociācijas „Ģimene” un Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības pārstāvis. Vienlaikus I. Parādnieks norāda, ka tas ir atvērts jautājums, kam tieši ir jābūt pārstāvētam šādā fondā un kura ieguldījums varētu dot vislielāko pienesumu.

Juridiski fonds varētu darboties kā MK pārraudzībā esoša publisko tiesību juridiska persona, valsts kapitālsabiedrība vai publisks nodibinājums, ko pārrauga MK ar ministrijas starpniecību. Svarīgi, ka tieši nozares nevalstiskās organizācijas – pati sabiedrība -  būtiski ietekmētu projektu izvēli un finansējuma sadali.

Ieva Līne,
Nacionālās apvienības preses sekretāre.