Nacionālā apvienība: „Rail Baltica” dzelzceļa savienojums ar Rietumeiropu ir prioritāte
06.01.2011 17:01
Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!" - „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" Saeimas frakcijas deputāti vakar tikās ar satiksmes ministru Uldi Auguli, lai pārrunātu vairākus Satiksmes ministrijas kompetencē esošus jautājumus.
Nacionālās apvienības Saeimas deputāti pauda neizpratni par satiksmes ministra nesenajiem izteikumiem par to, ka uzsākta izpēte par iespēju līdz 2018.gadam uzbūvēt ātrgaitas vilciena līniju no Rīgas līdz Maskavai, turklāt šis projekts esot prioritārs attiecībā pret „Rail Baltica" ātrgaitas vilciena līnijas projektu, kas visas Baltijas valstis savienotu ar Rietumeiropas dzelzceļu tīklu. Satiksmes ministrs kā galveno argumentu minēja nepieciešamību palielināt dzelzceļa caurlaides jaudas Austrumu virzienā, lai Latvijas ostām piesaistītu papildus kravas. Tomēr šobrīd presē nosauktās investīciju izmaksas neesot ne ar ko pamatotas, tiks veikts ekonomiskais izvērtējums. Arī „Rail Baltica" projektam nav pabeigts ekonomiskais izvērtējums, kas varētu būt gatavs martā.
Nacionālās apvienības pārstāvji norādīja ministram, ka jau esošās Rīgas - Maskavas dzelzceļa līnijas caurlaides spējas netiek pilnībā izmantotas. Turklāt kravu transportēšanai nav nepieciešamība izbūvēt ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas izmaksā ļoti dārgi. Ātrgaitas satiksmi izmanto tikai pasažieru transportā. Sākotnējie pētījumi liecina, ka pieprasījums pēc ātrgaitas pasažieru satiksmes ar Maskavu ir vairākas reizes mazāks nekā ar Rietumeiropu. Šādu satiksmi nāktos dotēt no valsts (nodokļu maksātāju) līdzekļiem. Tāpat Nacionālās apvienības pārstāvji uzsvēra, ka „Rail Baltica" projekts ir svarīgs Latvijai ne tikai no ekonomiskā viedokļa, bet arī no militārā un ģeopolitiskā viedokļa. Šobrīd Latvija ir labi integrēta NVS dzelzceļa sistēmā, taču ar Rietumeiropu to nesavieno neviena praksē izmantojama dzelzceļa līnija dažādo sliežu platuma dēļ. Šādā situācijā novirzīt visus resursus vēl viena savienojuma izbūvē ar Krieviju un pasludināt to par prioritāti faktiski nozīmē Latvijas ģeopolitiskās orientācijas maiņu, jo mēs pasakām, ka Rietumeiropa mums nav svarīga.
Otrs no apspriestajiem jautājumiem bija par problēmām „Air Baltic" un nacionālās aviokompānijas turpmāko nākotni un „Air Baltic" zīmola iztirgošanu. Satiksmes ministrs atzina, ka līdzšinējās darbības dēļ situācija ir sarežģīta, bet uzņēmumā tiks iecelta jauna padome, veikti nepieciešamie auditi un problēmas tiks risinātas. Ministrs arī piekrita deputātu viedoklim, ka jāizvērtē amatpersonu atbildība par radušos situāciju.
Trešais no apspriestajiem jautājumiem bija izskanējušā informācija par „Lattelecom" un „LMT" valsts kapitāla daļu iespējamo pārdošanu. Šobrīd ir izveidota valdības darba grupa, kas risina šo jautājumu, taču pamatatbildība ir Ekonomikas ministrijai. Nacionālās apvienības pārstāvji norādīja, ka šobrīd nav īstais brīdis pārdot divus no pelnošākajiem Latvijas uzņēmumiem, kas katru gadu valstij dod daudzu miljonu latu ieņēmumus. Kā norādīja Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieks Gaidis Bērziņš „iepriekš notikušais privatizācijas process rāda, ka diemžēl ne vienmēr lielo valsts uzņēmumu pārdošana ir devusi gaidīto ekonomisko efektu. Man nav pārliecības, ka „Lattelecom" un „LMT" kapitāla daļu pārdošana šobrīd būtu valstij izdevīga. Tādēļ es aicinu valdības izveidoto darba grupu pēc iespējas drīzāk informēt sabiedrību par izdarītajiem secinājumiem šajā sakarā."
Nacionālā apvienība turpinās sekot līdzi minētajiem jautājumiem, kā arī iezīmēja nākamos jautājumus, kurus pārrunāt ar satiksmes ministru - par ostu pārvaldes reformēšanu, ES fondu izlietojumu, autoceļu attīstību un e-paraksta ieviešanu.
Informāciju sagatavoja frakcijas konsultants Jānis Iesalnieks
(Nacionālās apvienības Visu Latvijai! - TB/LNNK Saeimas frakcija)