Mūsu cilvēki

Dzintars Rasnačs

Apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Valdes loceklis, 11. Saeimas deputāts, Saeimas sekretārs.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Nacionālā apvienība pauž bažas par Rail Baltica projekta novilcināšanu

15.03.2012 14:38

Nacionālā apvienība jau tuvākajā koalīcijas Sadarbības padomē lūgs Satiksmes ministrijas skaidrojumu par Rail Baltica projekta novilcināšanu. Šodien Saeima pēc Vienotības deputātu priekšlikuma uz mēnesi atlika likumprojekta par Baltijas valstu nolīguma par sadarbību dzelzceļa transporta jomā apstiprināšanu 1. lasījumā. Minētais nolīgums aizstāj vairākus novecojušus nolīgumus, kuri vairs neatbilst Eiropas Savienības normām, kā arī nosaka Rail Baltica ātrgaitas dzelzceļa līnijas projekta ieviešanu un attīstību.

Ņemot vērā to, ka šis nav pirmais gadījums, kad Latvija, pretēji Lietuvai un Igaunijai, kuras ļoti aktīvi iestājas par Rail Baltica projekta realizāciju, kļūst par ķēdes vājāko posmu Rail Baltica attīstībā, Nacionālā apvienība, kura šodien Saeimā vienīgā balsoja pret dzelzceļa nolīguma izskatīšanas atlikšanu, pauž bažas par apzinātu Rail Baltica projekta novilcināšanu, kas var būt izdevīgi tikai Krievijai un tās interešu lobētājiem.

Ja iepriekš Rail Baltica projekta attīstību centās bremzēt tikai klaji prokremliskais Saskaņas centrs un ar Krievijas biznesa interesēm cieši saistītā ZZS un LPP/LC, tad šobrīd neskaidrību rada arī ZRP un Vienotības nostāja. Rodas bažas par vispārēju Latvijas ģeopolitiskā kursa maiņu Austrumu virzienā, jo Rail Baltica ir viens no atslēgas elementiem ne tikai Latvijas, bet visas Baltijas ģeopolitiskai piesaistei Eiropai, „atkabinot” to no Krievijas.

Jau kopš Krievijas impērijas laikiem Latvija mērķtiecīgi ir tikusi cieši integrēta Krievijas transporta un enerģētikas infrastruktūrā, norobežojot to no Rietumeiropas. Infrastruktūras savienojumu (dzelzceļa un elektrības līnijas, gāzes vadi u.c.) ziņā Latvija bija un vēl joprojām de facto ir Krievijas impērijas sastāvā. Vienīgi starpkaru periodā izdevās izbūvēt Eiropas platuma dzelzceļa līniju līdz Varšavai, kas nodrošināja regulārus pasažieru pārvadājumus ar Berlīni un citām Eiropas lielpilsētām. Padomju laikos šī līnija tika demontēta.

Tieši tāpēc Rail Baltica projekta realizēšana ir vitāli svarīga ne tikai no Latvijas ekonomiskās attīstības viedokļa (starptautiskās ekspertu kompānijas AECOM veiktā priekšizpēte liecina, ka Rail Baltica sevi atpelnītu, jo ir pietiekams un potenciāli tikai pieaugošs pieprasījums gan pasažieru, gan kravu pārvadājumu sektoros), bet, pirmkārt, jau ģeopolitisku apsvērumu dēļ. Turklāt tam ir pieejams 85% līdzfinansējums no ES programmas lielo infrastruktūras projektu finansēšanai “Savienojot Eiropu” (ko Latvija nevarētu izmantot citiem mērķiem), kuru mēs riskējam pazaudēt, vēl ilgāk novilcinot Rail Baltica projektēšanas uzsākšanu.

Ņemot vērā šodienas balsojumu Saeimā, Nacionālā apvienība jau tuvākajā koalīcijas Sadarbības padomē lūgs Satiksmes ministrijas skaidrojumu par Rail Baltica projekta novilcināšanu, kas apdraud ne tikai Latvijas ģeopolitiskās un ekonomiskās intereses, bet arī sadarbību ar Lietuvu un Igauniju, kas jau šobrīd paudušas neapmierinātību par Latvijas kavēšanos Rail Baltica realizācijā.

Informāciju sagatavoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks.

Iet atpakaļ