Mūsu cilvēki

Māris Grīnblats

11. Saeimas Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" frakcijas konsultants.

Roberta Zīles blogs

Dzintara Rasnača mājaslapa

Romāna Naudiņa mājaslapa

Latvijas Okupācijas muzejs

Darba likuma grozījumi ierobežos latviešu diskrimināciju darba tirgū

09.02.2012 22:14

Šodien Saeimā 1. lasījumā pieņemtie, Nacionālās apvienības (NA) iesniegtie grozījumi Darba likumā ir nozīmīgs solis, lai latviešu valoda kļūtu par faktisku dominējošo valodu valstī un ierobežotu latviski runājošo diskrimināciju darba tirgū.

„Nepietiek latviešu valodas aizstāvībai pieņemt tikai deklarācijas. Mehānismus, kas nosaka latviešu valodas lietošanu, ir pamatoti un precīzi jāiestrādā arī likumos un normatīvajos aktos. Tas ir valsts pienākums saskaņā ar Satversmi stiprināt valsts valodas prestižu un izmantojamību. Līdz šim valsts šo pienākumu, lai arī bijuši ilgstoši okupācijas gadi, ir pildījusi ļoti vāji,” uzskata tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA).

Latvijas darba tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Šobrīd cilvēki vēl maz apzinās, ka šāda situācija patiesībā ir diskriminācija uz valodas pamata. Līdz šim tā tikusi uztverta kā pašsaprotama lieta, lai gan citās Eiropas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz valsts valodā runājošajiem tas būtu neiedomājami.

Saskaņā ar šodien 1.lasījumā pieņemtajiem Darba likuma grozījumiem, darba devējs turpmāk vairs nedrīkstēs pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumos nav noteikta šīs svešvalodas lietošana. Līdz ar to tiks ierobežota latviešu jauniešu, kā arī to ārzemju latviešu diskriminācija, kuri atgriežas savā un savu vecāku dzimtenē Latvijā. Lai arī vairumam no viņiem ir izcilas profesionālās prasmes, krievu valodas neprasmes dēļ viņi Latvijā darbu neatrod un ir spiesti doties prom.

Pēc statistikas datiem septiņās lielākajās Latvijas pilsētās dzīvo puse no valsts iedzīvotājiem, bet tikai 40% no tiem ir latvieši. Līdz ar to tur pastāv pilnīga krievu valodas pašpietiekamība, it sevišķi privātuzņēmumos. Šādā situācijā darba devēji, vai nu pieņemot darbiniekus darbā, vai arī pēc viņu pieņemšanas darbā kā obligātu pieprasa krievu valodas prasmi, jo vairākums viņu klientu un arī vairākums strādājošo ir krieviski runājošie.

Ieva Līne,
Nacionālās apvienības preses sekretāre.

Iet atpakaļ