Roberta Zīles sociāli ekonomiskā programma

Taisnīgākus nodokļus un pārticīgāku dzīvi Latvijā!

Latvija ir guvusi lielus panākumus pēdējo gadu laikā. Valsts ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO un Eiropas Savienības dalībnieci, iegūstot nebijuši augstu statusu starptautiskajā politikā, saņemot spēcīgu impulsu tautsaimniecības attīstībai un gūstot svarīgas attīstības garantijas veselām ekonomikas nozarēm. Iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis par 7-10% gadā, reālās algas ir palielinājušās par vidēji 5% gadā, par 20-25% ik gadu ir kāpuši eksporta apjomi, ir ieviestas „māmiņu algas”

Tomēr šos nenoliedzami pozitīvos sasniegumus aizēno virkne negatīvu tendenču, kas ne vien mudina raudzīties uz makroekonomiskajiem panākumiem no cita skatu punkta, bet kurām būs postoša ietekme ilgā laika posmā. Ik dienas spēka gados esoši ļaudis pamet Latviju darba un labākas dzīves meklējumos ārvalstīs, bet Latvijā ieplūst cilvēki ar arvien svešādākām identitātēm. Pēc cerīgā uzbangojuma pērn dzimstības līmenis šogad jau ir nedaudz noplacis, atjaunojot bažas par latviešu nācijas izdzīvošanu. Pensiju indeksācija netiek līdzi strauji augošajam iztikas minimuma sadārdzinājumam, dzenot izmisumā ne vien vecākā gadagājuma ļaudis, bet arī palīdzēt nespējīgās pagastu pašvaldības. Atšķirības starp Lielrīgu un pārējo Latviju turpina padziļināties, veidojot nabadzības slazdus daudziem pilsētniekiem un lauciniekiem. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas kļūst par sabiedrības akceptētu praksi, tā akcentējot iedzīvotāju neticību savai valstij un tās nākotnei.

Energonesēju cenu kāpums pasaules tirgū un darbspējīgo iedzīvotāju emigrācija uz attīstītākām valstīm ir kļuvuši par aizbildinājumu jau piemirstam cenu lēcienam ļoti daudzās nozarēs. Taču par augsto inflāciju mazāk būtu jāuztraucas eiro ieviešanas kontekstā. Daudz lielāks ir inflācijas ļaunums, kas tiek nodarīts iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kuru patēriņa grozā prāvākais īpatsvars ir izdevumiem par pārtiku un mājokli. Valdība nav radusi efektīvu aizsardzību pret inflācijas uzbrukumu makroekonomiskai stabilitātei un iedzīvotāju labklājībai pieaugošas enerģētiskās atkarības no Krievijas apstākļos. Neefektīvā konkurences politika ļauj dažiem uzņēmumiem gūt milzīgu peļņu, no kuras tikai niecīga daļa tiek investēta Latvijā, bet lauvas tiesa – izvesta ārpus valsts. Savukārt nekustamā īpašuma tirgus bezzobainais regulējums ir ļāvis ieplūst Latvijā milzīgam neskaidras izcelsmes naudas daudzumam, kas ir ne vien nesamērīgi uzpūtis zemes un mājokļu cenas, bet arī devis prāvu ieguldījumu inflācijas pieaugumā. Resursu nepareizā pārdale ar nodokļu un budžeta starpniecību ir veicinājusi daudzu sociālo problēmu saasināšanos un paralizējusi vidusšķiras nostiprināšanos.

Vēloties lauzt iepriekš minētās negatīvās tendences un pārvērst valsts makroekonomiskos panākumus taustāmos ieguvumos katram iedzīvotājam, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izstrādājusi apjomīgu un ekonomiski pamatotu priekšlikumu kopumu, kuru īstenošana iezīmēs principiāli jaunu posmu kā iedzīvotāju labklājības un sociālās drošības, tā arī valsts cilvēkkapitāla un konkurētspējīgas vidusšķiras attīstībā. Ir nepieciešams noslēgt skarbo kapitāla uzkrāšanas posmu valsts pēc padomju vēsturē un pāršķirt jaunu lappusi Latvijas sociāli ekonomiskajā virzībā. Tāpēc apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir formulējusi jaunu sociāli ekonomisko programmu, kas sakņojas konservatīvās vērtībās un kuras mērķis ir reformēt pašreizējo nodokļu sistēmu, darot to taisnīgāku un dodot iespēju ģimenēm būt lielākām, pārtikušām un dzīvot savā mājoklī Latvijā.
 
Iedzīvotāju ienākumu palielināšana

Viens no apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvāto reformu stūrakmeņiem ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pakāpeniska samazināšana no pašreizējiem 25% līdz 15%. Šāds solis vien palielinātu katra strādājošā ienākumus vidēji par 300-400 latiem gadā. Bet vēl būtiskāk ir paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās summas, tādējādi sniedzot atbalstu, ko visvairāk sajutīs ļaudis ar maziem ienākumiem.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka ir nepieciešams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu piesaistīt vidējai algai un četru gadu laikā panākt, ka šis minimums būtu ne mazāks kā 35% no vidējās darba algas. Mūsu aprēķini liecina, ka neapliekamā minimuma palielināšana dos visjūtamāko algas palielinājumu zemāk atalgotajās profesijās un tas mazinās cilvēku motivāciju pamest Latviju peļņas nolūkos. Turpinot sekmīgo dialogu ar darba devējiem, mēs sagaidām, ka arī viņi novērtēs nominālās darba algas pieaugumu un pakāpeniski atteiksies no priekšstata par Latviju kā zema atalgojuma valsti. Mēs kategoriski nevēlamies lētā darbaspēka ieplūšanu no valstīm ārpus Eiropas Savienības, jo līdztekus citiem negatīviem aspektiem tas mudinātu maksāt zemas algas arī latviešiem Latvijā.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī uzskata , ka pēdējos gados ir nepelnīti grauts valsts pārvaldē strādājošo prestižs. Mūsu ilgstošā politiskā pieredze ļauj mums atšķirt konkrētu ierēdņu neefektīvu, nelikumīgu vai pārlieku birokrātisku rīcību no apvainojošiem vispārinājumiem par uzpūsto valsts pārvaldes aparātu. Mūsuprāt, kvalificētam darbiniekam ir jāsaņem adekvāts atalgojums kā privātajā, tā publiskajā sfērā, un labāko speciālistu aizplūšana no publiskā sektora liecina par sliktu darba devēju.

Mājokļa pieejamības veicināšana

Otrs ļoti svarīgais reformu pīlārs ir nekustamā īpašuma nodokļu un nodevu pārskatīšana nolūkā padarīt mājokļus pieejamākus Latvijas iedzīvotājiem, palielināt pašvaldību ienākumus un iegrožot inflāciju.

Spekulatīvās darbības Latvijas nekustamo īpašumu tirgū un vēl nebijusi hipotekāro kredītu pieejamība ir radījusi ļoti strauju nekustamā īpašuma cenu celšanos, īpaši Rīgas reģionā. Šim procesam netraucēti turpinoties, daudzi mājokļi paliks neapdzīvoti vai arī tie par nesamērīgi augstām cenām nonāks vidusšķiras ģimeņu rokās, piespiežot tās atteikties no citiem svarīgiem tēriņiem (par izglītību, par veselības aprūpi). Turklāt dominējot spekulatīvajam pieprasījumam, cieš attīstāmo nekustamo īpašumu kvalitāte, kas fundamentāli nerūp ne attīstītājam, nedz arī pārpircējam.

Apvienību „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK neapmierina situācija, kad straujas ekonomiskās izaugsmes laikā būtiski nepalielinās to cilvēku īpatsvars, kuri ir spējīgi ņemt hipotekāros kredītus un to dzēšanai izmantot mazāk par 30% no saviem ikmēneša ienākumiem. Turklāt pilnīgi nepieņemama ir iespēja privātajiem īpašumu attīstītājiem vai pārdevējiem legāli nemaksāt nodokļus par savas darbības rezultātā iegūto peļņu.

Tāpēc apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā kardināli mainīt mājokļu politiku ietekmējošu nodokļu sistēmu, piespiežot spekulatīvos investorus maksāt augstākus nodokļus nekā jauna ģimene, iegādājoties savu pirmo mājokli.

Šīs izmaiņas paredz (1) trīs reizes mazāku nekustamā īpašuma nodokļa likmi par zemi, gan nodokli par dārgām ēkām vai dzīvokļiem, kuru vērtība pārsniegs 100 000 latu, (2) principu, ka nekustamā īpašuma nodoklis (kuram būtu progresīvas likmes atkarībā no īpašuma kadastrālās vērtības) tiks samazināts tiem nekustamajiem īpašumiem, kas būs deklarēti kā īpašnieka pastāvīgais mājoklis, bet paaugstināts tiem īpašumiem, kas ir iegādāti kā spekulatīvi ieguldījumi, (3) būs radīts citās valstīs aprobēts mehānisms, kas aizsargās tos iedzīvotājus, kuru mājokļu zemes kadastrālās vērtības strauji augs. Tāpēc nav jābaidās no nodokļu pieauguma ģimenes mājai vai dzīvoklim, ja īpašnieks patiešām tur dzīvo.

Cits pasākums, kas arī ir vērsts uz spekulatīvo darījumu ierobežošanu un cenu lēciena apslāpēšanu nekustamo īpašumu tirgū, ir saistīts ar paaugstinātu nodevas ieviešanu spekulatīvajiem darījumiem, kā arī ar nodevas aprēķināšanas kārtību par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka nodeva ir aprēķināma nevis no īpašuma kadastrālās vērtības, bet gan no tā tirgus vērtības. Mēs vēlamies, lai Latvijā nekustamā īpašuma tirgu nedeformētu nezināmas izcelsmes nauda un apšaubāmas darījuma summas, kas fiksētas darījuma līgumos. Tāpēc nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā pilnā apmērā būtu jāieskaita tās pašvaldības budžetā, kuras teritorijā attiecīgais īpašums atrodas. Tas vēl vairāk ieinteresētu pašvaldības nodrošināt efektīvāku kontroli pār darījumu summas uzrādīšanu. Šaubu gadījumos pašvaldībām būtu iespējams pārsūdzēt nekustamā īpašuma darījuma vērtību Tieslietu ministrijas izveidotā komisijā un piedzīt trūkstošo nodevas summu. Turklāt nodevas likme būtu progresīva – jo augstāka darījumā iesaistītā nekustamā īpašuma tirgus vērtība, jo augstāka nodevas likme. Savukārt šī nodeva būtu simboliska, pērkot ģimenes/personas pirmo mājokli.

Šie pasākumi mazinās spekulatīvo darījumu īpatsvaru nekustamo īpašumu tirgū (kas veido aptuveni pusi no visiem darījumiem), ierobežos ārvalstu vai neskaidras izcelsmes līdzekļu ieplūšanu Latvijas īpašumu tirgū, bremzēs īpašumu cenu pieaugumu un galu galā pavērs ievērojami plašākas iespējas Latvijas iedzīvotājiem (īpaši – gados jaunākiem) iegādāties pašiem savu mājokli.

Ģimenes labklājības celšana

Trešais reformu vektors ir vērsts uz ģimenes labklājības nostiprināšanu un invalīdu sociālo integrāciju. Kaut gan valstī ir ieviestas t.s. māmiņu algas, tās sniedz materiālu atbalstu jaunajām ģimenēm ļoti ierobežotu laika posmu. Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata šādu pieeju par netālredzīgu un piedāvā ievērojamu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaidi  - 2 %  par katru apgādājamo, t.sk. par bērniem. Turklāt, stabilizējoties pašvaldību ienākumu bāzei, mēs paredzam četru gadu laikā ieviest iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaides vecākiem divu procentpunktu apmērā par katru nepilngadīgu bērnu. Tas nozīmē, ka ģimene saņems ilglaicīgu un prognozējamu atbalstu ilgu gadu garumā.

Mēs saprotam, ka ienākumi nav vienīgais stimuls, lai ģimenes kļūtu kuplākas. Tām jājūt, ka mājokļa apstākļi ir uzlabojami, ka izglītība bērniem būs kvalitatīva un garantēta un ka Latvijas sabiedrības acīs ģimene ar trīs un vairāk bērniem būs lepnuma un prestiža, nevis rūpju un trūkuma simbols.

Pētījumi liecina, ka mācību uzsākšana vispārizglītojošajā skolā ir saistīti ar prāviem izdevumiem, ko ģimenēm nav viegli atļauties. Valsts savukārt nekādu būtisku palīdzību nesniedz. Tāpēc apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā izveidot valsts fondēto finansējumu mācību uzsākšanai skolā un augstskolā. Tas nozīmē, ka, regulāri veicot simboliskas iemaksas individuālā kontā, vecāki ne vien veidos savu uzkrājumu, bet arī saņems valsts papildfinansējumu, kas abi tiks izmaksāti, bērnam uzsākot skolas vai augstskolas gaitas.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzskata, ka pašreizējā attaisnojamo izdevumu summa par izglītību un veselības aprūpi (150 lati gadā) neatbilst daudzu ģimeņu faktiskajiem tēriņiem šiem nolūkiem. Tāpēc attaisnojamo izdevumu apjoms ir pakāpeniski jāpalielina tā, lai vidējā studiju maksa Latvijas augstskolās netiktu aplikta ar nodokli.

Lai uzlabotu vecākā gadagājuma ļaužu dzīves līmeni, līdz vismaz 200 latiem ir palielināms ar nodokli neapliekamais pensijas apjoms un ir jāveic piemaksas tām personām, kuras pensionējās pirms 1996.gada. Noteikti ir saglabājama iespēja priekšlaicīgi pensionēties politiski represētajiem un kaitīga darba veicējiem.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK uzsver sabiedrības atbildību par invalīdu dzīves kvalitāti. Tāpēc partija aicina ieviest ikgadēju invaliditātes pensijas indeksāciju. Lai veicinātu invalīdu sociālo reintegrāciju, ir nepieciešams nodrošināt pilnvērtīgas viņu pārvietošanās iespējas. Šai nolūkā ir ieviešama valsts atbalsta shēma transporta uzņēmumiem, kas aprīko savus transporta līdzekļus ar ierīcēm invalīdu pārvadāšanai un precīzi definē šo transporta līdzekļu kustības sarakstus. Tāpat ir nosakāmas nodokļu atlaides un citi atbalsta veidi tiem uzņēmumiem, kas uz pilnu slodzi nodarbina invalīdus.

Finansēšanas avoti

Kaut gan iepriekš minētie pasākumi prasīs vērā ņemamus līdzekļus no valsts un pašvaldību budžetiem, apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvā skaidrus finansēšanas avotus uz iedzīvotāju labklājību vērsto programmu īstenošanai.

Ir ieviešama iedzīvotāju ienākumu ikgadējā deklarācija tiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 20 000 latu vai uz kuru vārda tiek reģistrēti vērtīgi darījumi, prāvi kustamie vai nekustamie īpašumi. Mēs atbalstām vispārēju iedzīvotāju ienākumu deklarēšanu, taču tās tūlītēju ieviešanu uzskatām par labāko paņēmienu šīs sistēmas diskreditēšanai. Tāpēc vispārējās ienākumu deklarēšanas ieviešanai jānotiek pakāpeniski, Valsts ieņēmumu dienestam veicot visu iesniegto deklarāciju reālas pārbaudes vismaz reizi trijos gados un iekasējot papildus ienākumus vispirms no sabiedrības turīgākās daļas.

Pēc ikgadējo ienākuma deklarāciju ieviešanas ir nosakāms kapitāla nodoklis par neto ienākumiem no darījumiem ar akcijām, vērtspapīriem un nekustamajiem īpašumiem, izņemot depozīta ieguldījumus un sava pastāvīgā mājokļa pārdošanu, ja tajā nodzīvoti vismaz 5 gadi. Šādā veidā būs iespējams mazināt negodīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā arī piespiest sabiedrības visturīgāko daļu nomaksāt nodokļus par savai grupai tipiskiem darījumiem un peļņas gūšanas veidiem.

Ar paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokli tiks aplikti vērtīgi īpašumi vai arī īpašumi, kas nav deklarēti kā pastāvīgie mājokļi. Tādā veidā būs saņemt papildus ienākumus no spekulatīvos darījumos izmantotiem īpašumiem vai īpašumiem, kas atrodas ārpus Latvijas dzīvojošu citu valstu pilsoņu vai juridisku personu rokās.

Šie jaunievedumi pieliktu punktu pašreizējai praksei, kad vieni ekonomiski aktīvie iedzīvotāji maksā visai augstus nodokļus, bet citi – turīgākie – maksā zemus vai nemaksā vispār.

Mēs apzināmies, ka daļa no nodokļu izmaiņām var samazināt pašvaldību budžeta ieņēmumus. Tāpēc reformas jāievieš, rūpīgi sekojot līdzi pašvaldību ieņēmumiem un piešķirot kompensācijas no valsts budžeta tām pašvaldībām, kurām sākotnēji varētu veidoties ieņēmumu samazinājums. Investīcijas pašvaldībām nav dalāmas pēc to vadītāju partijas piederības, bet gan pēc konkrētā projekta radītā nodarbinātības, sociālās vai kultūras labuma.

Apvienība „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir pārliecināta, ka, veidojot taisnīgu un efektīvu nodokļu sistēmu, ir iespējams ne vien iegūt papildus līdzekļus valsts budžetā, bet arī slāpēt virkni negatīvu makroekonomisko procesu, t.sk. augsto inflāciju un nekustamo īpašuma tirgus pārkāršanu. Šie līdzekļi būtu novirzāmi šobrīd svarīgākajos cilvēku labklājību nodrošinošos sektoros, pievēršot īpašu uzmanību ļaužu ienākumiem un stabilai ģimenes labklājībai ne tikai šodien, bet arī daudzu gadu perspektīvā.

Roberts Zīle

Iet atpakaļ