NA veikums 11. Saeimas un V.Dombrovska valdības pirmajās 100 dienās
Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA), ar 14 deputātu vietām iekļūstot 11. Saeimā, pirmo reizi vēsturē kā Nacionālā apvienība strādā arī valdībā, ieņemot divu – kultūras un tieslietu – ministru amatus, tādēļ 100 dienu atskaiti vēlamies sākt tieši ar paveikto šajās divās jomās.
Saturs: Kultūra - Tieslietas - Finanses - Demogrāfija - Nacionālie jautājumi - Sociālā joma - Mediji
KULTŪRA (ministre Žaneta Jaunzeme-Grende)
Laikā, kad valsts budžeta izdevumi tiek samazināti, ir izdevies panākt, ka 2012. gada valsts budžetā finansējums kultūras jomai netiek samazināts. Ir panākta vienošanās, ka 1 miljonu latu kultūras nozare saņems no valsts kapitālsabiedrību AS „Latvijas valsts meži” un koncerna „Latvijas Dzelzceļš” peļņas.
Uzsākts darbs pie XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku, kā arī Rīgas kā 2015. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumu organizēšanas. Palielināts finansējums UNESCO Latvijas Nacionālajai komisijai.
Uzsākta Latvijas Nacionālās operas (LNO) finansiālās darbības sakārtošana, darba attiecības ar LNO direktoru Andreju Žagaru pagarinot tikai uz stingriem noteikumiem, ka izšķērdīgā prakse tiks pārtraukta un operas finanses sakārtotas, novēršot LNO maksātnespēju.
Pilnveidota Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) celtniecības projekta uzraudzība – izstrādāts un saskaņots detalizēts veicamo darbu grafiks. Tāpat izsludināti iepriekš mēnešiem iekavētie iepirkumi infrastruktūras būvdarbiem, lai LNB celtniecību varētu pabeigt paredzētajā laikā – 2012. gada 18. novembrī.
Ir izdevies panākt, ka pagaidām integrācijas joma netiek nodota Zatlera Reformu partijas vadītajai Izglītības un zinātnes ministrijai, bet gan paliek Kultūras ministrijas kompetencē, tādējādi integrācijas politiku balstot uz NA programmai tuvo jauno integrācijas koncepciju.
Nolūkā iepazīties ar Lielbritānijas pieredzi radošo industriju sektora attīstībā, kultūras ministre devās uz Lielbritāniju un tikās arī ar Lielbritānijas latviešu kopienas pārstāvjiem.
Lasīt vairāk: Žaneta Jaunzeme-Grende: pirmās 100 dienas skaidri iezīmē prioritātes.
TIESLIETAS (ministrs Gaidis Bērziņš)
Uzsākts darbs pie hipotekārās kreditēšanas sistēmas tiesiskā regulējuma sakārtošanas, lai, ierobežojot banku agresīvo kreditēšanas politiku, radītu Latvijas iedzīvotājiem drošāku tiesisko vidi pašreizējos ekonomiski nestabilos apstākļos. Jaunajā Hipotekārās kreditēšanas likumā, kura pieņemšana paredzama šī gada beigās, tiks stingrāk atrunāta abu pušu – kredīta devēja un ņēmēja – atbildība.
Tieslietu ministrija veikusi nozīmīgu darbu, uzlabojot grozījumus Pilsonības likumā, lai beidzot tiktu atrisināts ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem tik svarīgais dubultpilsonības jautājums.
Sagatavots rīkojuma projekts, lai Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta reformai varētu tikt piesaistīts Norvēģijas finanšu instrumenta līdzfinansējums 13 miljonu eiro apmērā, kas ir līdz šim lielākais ārvalstu līdzfinansējums tieslietu nozarē. Programma dos ieguldījumu arī Valsts policijas infrastruktūrā un personāla apmācībā.
Ministra Gaida Bērziņa vadībā tika izstrādāts un iesniegts Satversmes tiesā pieteikums, lai apstrīdētu referenduma par krievu kā otru valsts valodu leģitimitāti, apturētu tā norisi un vērtētu tā atbilstību Satversmes satura kodolam un valsts iekārtas pamatprincipiem. Lai gan Satversmes tiesa nolēma referenduma norisi neapturēt, tomēr referenduma leģitimitāti tā vērtēs un spriedums ir gaidāms aptuveni pēc pus gada.
Saeima beidzot pieņēmusi NA jau 10. Saeimā sniegto iniciatīvu lielāko daļu amatpersonu vēlēt atklātā balsojumā, tādējādi mazinot politisko tirgu par amatiem un novēršot situācijas, kad deputāti publiski atbalsta vienu kandidatūru, bet aizklāti nobalso par citu.
Lasīt vairāk: Tieslietu ministrijas sagatavotajā faktu lapā un prezentācijā.
NODOKĻI un FINANSES
Iesniedzot priekšlikumus 2012. gada valsts budžeta likumos, NA rosināja likumā „Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli” par 25% palielināt ikgadējo nodevu par katru spēļu galdu un automātu.
Likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” NA piedāvāja neapliekamo minimumu saimniecības ēkām palielināt līdz 50 kvadrātmetriem (25 kvadrātmetru vietā). Tāpat tika iesniegts priekšlikums par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi 50% apmērā daudzbērnu ģimenēm. Lai gan koalīcija to neakceptēja, ir panākta vienošanās, ka priekšlikums tiks iestrādāts likumā līdz 2012. gada 1. jūlijam.
Sadarbībā ar Zvērinātu revidentu asociāciju likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” panākts, ka pierādīšanas pienākums, t.i. aprēķinu u.c. darbību veikšana, gulstas uz VID, lai konstatējums par personas nelegāli gūtajiem ienākumiem būtu objektīvs, nevis tikai subjektīvs vērtējums no VID amatpersonu puses.
Likumā „Par Pievienotās vērtības nodokli” ir panākta reversās PVN sistēmas ieviešana būvniecības pakalpojumiem un metāllūžņu pārstrādei.
Saeimas Eiropas lietu komisijā pēc NA deputātu iebildumiem tika mainīta Finanšu ministrijas sagatavotā Latvijas nostāja par ES līmeņa banku darījumu nodevas (t.s. „finanšu transakciju nodoklis”) ieviešanu, uzdodot Latvijas pārstāvjiem ES Padomē paust skaidrāku atbalstu iecerētajai nodokļu sloga pārnesei no mazturīgākās sabiedrības daļas uz finanšu sektoru, kas Latvijas gadījumā ir pārsvarā skandināviem piederošās bankas.
Tika iesniegti grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”, kas noteiktu, ka valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi savus finanšu līdzekļus glabātu Valsts kasē, nevis komercbankās. Šāda sistēma novērstu valsts un pašvaldību tiešos zaudējumus šo komercbanku maksātnespējas gadījumos.
Pēc NA aicinājuma un sabiedrības spiediena no amata atkāpās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja Irēna Krūmane, kuras vadītā iestāde nespēja laikus brīdināt un pieņemt atbilstošus mērus saistībā ar problēmām Parex bankā un Latvijas Krājbankā, kā rezultātā valsts un sabiedrība ir cietusi lielus finansiālus zaudējumus.
DEMOGRĀFIJA
Valdībā panākta vienošanās, ka Veselības ministrijas budžeta ietvaros (vai piešķirot dotāciju no līdzekļiem neparedzētiem izdevumiem) tiks atrasts finansējums neauglīgo ģimeņu datu bāzes izveidošanai, kas ļautu konstatēt reproduktīvo orgānu saslimstības un neauglības izplatību Latvijā un būtu par pamatu neauglības problēmu risināšanai valsts līmenī.
Saeimā izveidota Demogrāfijas lietu apakškomisija NA deputāta Imanta Parādnieka vadībā, kas sākusi darbu pie demogrāfijas ekspertu uzklausīšanas un ārvalstu pieredzes apkopošanas demogrāfijas problēmu risināšanai, lai izstrādātu mehānismu demogrāfiskās krīzes mazināšanai Latvijā.
NACIONĀLIE JAUTĀJUMI
Valdībā izskatot grozījumus Pilsonības likumā, kuru pamatmērķis ir dot tiesības uz dubultpilsonību trimdas latviešiem, NA izdevās panākt, ka, pretēji Zatlera Reformu partijas spiedienam, likumprojektā nav iekļauta norma, ka nepilsoņu bērni automātiski tiktu reģistrēti par Latvijas pilsoņiem. Sagatavotajos grozījumos no Pilsonības likuma tiktu svītrots absurdais ierobežojums trimdiniekiem un viņu pēcnācējiem saglabāt savu pilsonību atkarībā no tā, vai viņi bija vai nebija paspējuši reģistrēties Iedzīvotāju reģistrā līdz 1995. gada 1. jūlijam. Tāpat, lai šobrīd ekonomisko problēmu dēļ masveidā izbraukušie Latvijas pilsoņi nezaudētu saikni ar Latviju, attiecībā uz ES, EBTA un NATO valstīm, kā arī valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi līgumu par dubultpilsonības atzīšanu, tiktu atļauta dubultpilsonība.
Valdībā lemjot par finansējuma piešķiršanu Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) vispirms parakstu vākšanas un vēlāk referenduma norises organizēšanai par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, NA ministri neatbalstīja finansējuma piešķiršanu, uzskatot, ka minētais referendums ir antikonstitucionāls.
NA iesniedza koalīcijas Sadarbības padomē likumprojektu par grozījumiem Satversmes 77. pantā, kas paredz noteikt Satversmes 1., 2., 3., un 4. pantu (Satversmes kodols, kas ietver Latvijas valstiskuma pamatelementus) kā negrozāmus. Sadarbības padome šo likumprojektu nodeva Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijai, kas drīzumā nāks klajā ar savu viedokli par šo jautājumu. Līdz ar to ir sākta plašāka diskusija par Latvijas valstiskuma pamatiem un nepieciešamību tos aizsargāt pret turpmākiem grozīšanas mēģinājumiem.
Pēc NA iniciatīvas Saeimas Mandātu un ētikas komisija vērsās CVK ar lūgumu noskaidrot, kuri Saeimas deputāti parakstījušies par grozījumiem Satversmē, kas piešķirtu krievu valodai valsts valodas statusu, tādējādi rupji pārkāpjot deputāta svinīgo solījumu (zvērestu). Diemžēl CVK šo deputātu vārdus izpaust atteicās. Toties izdevās panākt, ka viens no nekaunīgākajiem divvalodības atbalstītājiem – deputāts Nikolajs Kabanovs – tiek atsaukts no NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas.
Panākts, ka Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija ir pārveidota par Sabiedrības saliedētības komisiju, kā arī ir izveidota Valstiskās audzināšanas apakškomisija. Abas komisijas vada NA pārstāvji, to darbu organizējot atbilstoši NA idejiskajām nostādnēm.
SOCIĀLĀ JOMA
11. Saeimā atkārtoti ir iesniegti grozījumi Darba likumā, kas vērsti uz to, lai Latvijas darba tirgū ierobežotu nepamatotu krievu valodas zināšanu pieprasīšanu no darba ņēmējiem un izbeigtu latviešu jauniešu diskrimināciju darba tirgū. Šobrīd grozījumi pieņemti Saeimā 1. lasījumā.
Izdevās panākt valsts dotācijas piešķiršanu 2012. gadā Latvijas Nacionālo karavīru biedrībai un Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai (katrai pa 5000 Ls), kā arī palielināt dotāciju Latvijas Politiski represēto apvienībai (par 3400 Ls). Tika iesniegts, bet noraidīts priekšlikums piešķirt dotāciju 22 000 Ls apmērā Latvijas Nacionālo partizānu apvienībai piemiņas vietu ierīkošanai cīnītājiem pret padomju totalitāro varu.
MEDIJI
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājas – NA deputātes Ināras Mūrnieces – vadībā ir aizsākta jauna tradīcija, Nacionālās Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļu kandidātus izvirzot nevis politiskajām partijām, bet sabiedrībai kopumā. Rezultātā šo procesu ir izdevies pārvērst par demokrātisku pilsoniskās sabiedrības izvirzītu kandidātu sacensību un izvirzītais NEPLP sastāvs ir gatavs organizēt NEPLP darbu tā, lai nacionālā informatīvā telpa tiktu aizsargāta, ne pakļauta pārmērīgai Krievijas un krievu valodas ietekmei.
NA izdevās panākt, ka nacionālās komerctelevīzijas TV3 un LNT 2012. gadā paliek bezmaksas apraidē, pretēji brīdinājumiem to pamest neizdevīgo likuma noteikumu dēļ.
Informāciju apkopoja NA Saeimas frakcijas vecākais konsultants Jānis Iesalnieks un preses sekretāre Ieva Līne.